Baltā glābējkastīte – dūmu detektors. Uzstādīšanas ABC 0
Uzstādīt savā mājoklī dūmu detektoru nozīmē pasargāt ģimeni no ugunsnelaimes, jo īpaši nakts laikā, kad visi guļ saldā miegā. Šīs ierīces un to cenas atšķiras, tāpēc svarīgi izvēlēties vietai un mērķim atbilstīgāko.
Ugunsdzēsēji, pētot dzīvojamās ēkās izcēlušos ugunsgrēku cēloņus un notikuma apstākļus, bieži secina, ka lielākā daļa bojāgājušo miruši nevis no fiziskiem apdegumiem, bet gan no saindēšanās ar vielām, kas rodas, sadegot sadzīves priekšmetiem un mēbelēm. Tātad, ja laikus būtu saņemts brīdinājums par briesmām, pastāv liela iespēja, ka no nelaimes varētu izvairīties. Cilvēkam guļot saldā miegā, pēdējais pamostas deguns. Dzirde teju visu laiku ir mazliet nomodā un viegli reaģē, bet ar ožu tā nenotiek. Tāpēc miegā dūmus nesaož, bet no spalgas skaņas pamostas momentā.
Dažādas ierīces
Dūmu detektori ir dažādi, tāpēc atkarībā no uzstādīšanas vietas, kā arī apkures sistēmas svarīgi izvēlēties atbilstīgu ierīci. Brīdinošās ierīces var iedalīt četrās grupās – siltuma, dūmu, gāzes un tvana gāzes detektori.
Siltuma detektori reaģē uz paaugstinātu temperatūru. Tie ir divu veidu: fiksētie signalizē, ja temperatūra telpā ir augstāka, piemēram, par ražotāja iestatītajiem +60 °C, bet temperatūras paaugstināšanās detektori brīdina, ja šis process norit strauji.
Dūmu detektori arī ir divējādi: vieni reaģē uz baltajiem, otri – uz melnajiem dūmiem. Veikalos var iegādāties lielākoties balto dūmu detektorus (fotooptiskos vai optiskos detektorus), kas reaģē brīdī, kad telpā nofotografē baltos dūmus. Dārgāki ir kombinētie detektori, kas spēj signalizēt gan par strauju temperatūras paaugstināšanos, gan dūmiem.
Tvana gāzes detektori ieteicami mājoklī, kur ierīkota jebkura apkures sistēma, ne tikai malkas krāsns vai plīts (izņēmums – dzīvokļi ar centralizēto apkuri). Ja kurtuves telpā pietrūkst skābekļa, malka vai jebkurš cits kurināmais sadeg nepilnīgi un no tā var rasties tvana gāze, ko nav iespējams ne ieraudzīt, ne sajust. Dienas laikā par saindēšanos ar šo gāzi liecinās galvassāpes, reibonis, slikta dūša un vemšana, turpretī naktī tā lielākoties beidzas letāli (tvana gāze asinīs veido savienojumus, kas traucē skābekļa piegādi). Tāpēc ieteicams gaitenī pirms guļamistabām ierīkot kaut vai vienu tvana gāzes detektoru.
Gāzes detektors paredzēts galvenokārt virtuvēm un kurtuvēm, kas izmanto gāzi. Tas spēj telpā konstatēt visu veidu deggāzes, sašķidrināto naftas gāzi (butānu, propānu) un sašķidrināto dabasgāzi (metānu).
Ideāli, ja detektorus kombinē, piemēram, virtuvē uzstāda gāzes noplūdes brīdinājuma sensoru, gaitenī – tvana gāzes detektoru, guļamistabās – dūmu detektorus.
Lētāki ir ar baterijām darbināmi autonomie detektori, kas, reaģējot uz dūmiem vai temperatūras svārstībām, raida spalgu 85 decibelu signālu, tie arī brīdina, ka drīz jāuzlādē ievietotā baterija. Dārgāki ir savstarpēji savienojamie detektori, kas reaģē ar spalgu skaņu, ja kaut vai viens būs piefiksējis nobīdi no normas. Tie piemēroti mājokļiem ar lielu platību. Ekskluzīvi, ja dūmu detektorus var savienot ar ēkas apsardzes kompānijas kopējo sistēmu, kas briesmu gadījumā saņem signālu un attiecīgi rīkojas.
Izvēloties vajag noskaidrot, cik lielai platībai dūmu detektors paredzēts, un parasti uz iepakojuma ir norādīts uztveršanas diapazons.
Ierīces lielākoties darbojas ar 9 V bateriju, kas kalpo vidēji vienu gadu (ieteicams mājās turēt rezerves bateriju). Kad baterijas jauda gandrīz iztērēta, detektors par to brīdina ar pīkstošu signālu ik pēc 30 sekundēm.
