Kāpēc, jūsuprāt, daudzi homeopātiju uzskata par šarlatānismu? 5
Runā, ka homeopātija nav piemērota steidzīgiem un nepacietīgiem cilvēkiem…
Nepiekrītu. Ieņemt trīs graudiņus divreiz nedēļā nevienam nebūs par daudz prasīts. Taču arī steiga ir simptoms. Piemēram, dažs pie ārsta ierodas jau stundu pirms noteiktā laika un nepacietīgi mīņājas aiz durvīm. Arī tiem, kuri visu laiku skrien un nespēj pagaidīt, homeopāti var piedāvāt speciālus preparātus.
Vai jums pašai homeopātijas iedarbība nešķiet neizprotama?
Pasaule ir brīnumaina, un daudzi dziedinošie spēki pastāv ārpus mūsu saprašanas robežām. Visu nezina pat ārsti. Gatavojot homeopātiskos preparātus, notiek informācijas pārnešana. Darbojas ar ūdeni saistītie fenomeni, jo homeopātiskie preparāti ir šķīdumā piesūcināti un izžāvēti lielāki vai mazāki graudiņi. Kādreiz pacients man vaicā: “Sakiet godīgi, tā taču tāda psihoterapija vien būs!” Tad saku: “Varat to uztvert arī tā, tikai, lūdzu, 20 minūtes pirms brokastīm lietojiet izrakstītos graudiņus.” Nereti homeopātija palīdz pat grūti ārstējamu slimību gadījumos, piemēram, ja ir psoriāze. Vairākiem maniem pacientiem ādas stāvoklis pamazām uzlabojas. Paliek tikai tā sauktie dežūrelementi – mazi izsitumu plankumiņi ap elkoņiem un ceļiem, kas, iespējams, mums nezināmu iemeslu dēļ organismam ir vajadzīgi.
Vai pacients, apmeklēdams Kijevas homeopātijas skolas pārstāvi, jutīs kādu atšķirību salīdzinājumā ar vizīti pie speciālista, kurš mācījies citur?
Visi homeopāti izmanto vienus un tos pašus preparātus. Kijevā mācījušies ārsti noteikti pievērsīs uzmanību ne tikai mentāliem, bet arī fiziskiem simptomiem un tos izmeklēs. Pēdējā laikā no skatuves tikpat kā nogājuši vecās skolas pārstāvji,
kuri izmantoja zema atšķaidījuma preparātus. Viņi pacientiem deva piecas sešas zāļu pudelītes, preparātu vajadzēja lietot trīs četras reizes dienā. Taču šie ārsti, pie kuriem Dzirnavu ielas pagrabiņā stāvēja rinda, saglabāja homeopātiju padomju gados. Gods un slava arī mūsu homeopātiskajai aptiekai, kas pastāv jau kopš 1833. gada! Kāda paciente bija atbraukusi pie manis no Dānijas, jo viņu neapmierināja, ka savā dzīvesvietā nokļuvusi pie homeopāta, kurš nav ārsts. Arī Vācijā, Grieķijā un citās valstīs par homeopātu var izmācīties jebkurš interesents, taču pēc Latvijas likumiem – tikai ārsts.
Jā, diezgan daudzi vēlas ārstēties nevis ar ķīmiskajām zālēm, kas kļūst arvien agresīvākas, bet gan ar organismu saudzējošām metodēm. Priecē, ka vecāki arvien biežāk necenšas novērst iesnas un klepu ar antibiotikām, bet ved mazos pie homeopāta. Nereti pavasarī atnāk ar bērnu, kuru rudenī plāno vest uz dārziņu, un vaicā, ko darīt, lai viņš, nokļūstot kolektīvā, bieži neslimotu.
