Kaklā plosās vīrusi, aizsmakusi balss… Kā pareizi ārstēt sāpošu kaklu? 9
Autors: Regīna Olševska, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Lai gan viens no biežākajiem aizsmakuma cēloņiem ir augšējo elpceļu slimības, īpaši akūtas vīrusu infekcijas, balss skanīguma izmaiņas var izraisīt arī saišu pārpūle dziedot vai runājot, smēķēšana, kā arī citas slimības, to skaitā ļaundabīgas.
Kaklā plosās vīrusi
Bieži vien balss aizsmakuma cēlonis ir laringīts jeb balsenes iekaisums un gļotādas tūska, par ko liecina aizsmakums un rejošs klepus, kurš parasti pastiprinās nakts laikā. To visbiežāk izraisa vīrusu (gripas un paragripas, rinovīrusu, adenovīrusu un citu), kā arī bakteriālas infekcijas, taču tam var būt citi iemesli, piemēram, kairinošu, toksisku vielu ieelpošana, alerģija, kuņģa skābes atvilnis.
Pēc pārslimotas augšējo elpceļu vīrusu infekcijas aizsmakums parasti pāriet pēc dažām dienām. Slimojot ar paragripu, kuras vīrusi izplatās gaisa pilienu veidā un īpaši bieži izraisa saslimšanu vēlos rudeņos un agros pavasaros un kuras tipiskā pazīme ir laringīts, jārēķinās ar balss aizsmakumu, kas parasti ilgst trīs nedēļas.
P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas otorinolaringoloģe Gunta Sumeraga stāstīja, ka augšējo elpceļu tūskas mazināšanai ieteicams izkarsēt pēdas bļodā ar karstu ūdeni, kam pievienots sinepju pulveris. Kakla skalošana nepalīdz ātrāk atbrīvoties no aizsmakuma, jo šķidrums neaizsniedz balss saites, bet ar karstu tvaiku inhalācijām var panākt tieši pretēju efektu – vēl vairāk padziļināt balsenes iekaisumu.
“Lai balss saites slīdētu, nevis berztos viena gar otru, vajag dzert daudz šķidruma. Pašsajūtu uzlabos saudzīga iekaisušās un sausās kakla gļotādas mitrināšana, piemēram, siltas, nevis karstas ārstniecisko augu tējas. Gļotādas mīkstina soda jeb nātrija karbonāts, tādēļ ieteicams dzert karbonizētu minerālūdeni vai arī siltu pienu ar medu, kam pievienota šķipsniņa dzeramās sodas. Iesaku aptiekā iegādāties un lietot aerosolus, kuru sastāvā ir smiltsērkšķu eļļa,” teic ārste un piebilst, ka slimošana laikā un vēl kādu laiku pēc tam vajadzētu pasaudzēt balss saites, runājot mazāk, klusāk.
Liela kļūda ir censties runāt čukstus – tā balss saites tiek darbinātas nepareizi, ar vēl lielāku slodzi.
Balsi ietekmē citas slimība
Balss skanīgumu negatīvi ietekmē smēķēšana, kuras ietekmē balss saites kļūst biezākas, tāpēc mainās balss tembrs – tā piesmok. Smēķēšana izraisa izteiktu balss saišu kairinājumu, provocējot gan labdabīgu (polipi, papilomas, mezgliņi), gan ļaundabīgu veidojumu attīstību, kā arī tūskas veidošanos, kuras dēļ rodas balss izmaiņas.
Neskanīga, čērkstoša balss no rītiem var liecināt par gastroezofageālā atviļņa slimību, kad kuņģa skābe, žults un aizkuņģa dziedzera fermenti no barības vada nokļūst augšējos elpceļos, izraisot kairinājumu un tādus simptomus kā klepu, kakla sāpes, deguna aizlikumu, aizsmakumu. Šajā gadījumā var palīdzēt gastroenterologs, nozīmējot atbilstīgu ārstēšanu un iesakot dzīvesveida izmaiņas.
Balss funkciju var ietekmēt arī hroniskas elpceļu slimības, piemēram, hroniska obstruktīvā plaušu slimība jeb HOPS, astma, alerģijas, vairogdziedzera, onkoloģiskas slimības.
Profesore Dace Baltiņa savā grāmatā Diagnoze vēzis norāda, ka cilvēki diezgan bieži aizsmakumu, kas ilgst vairāk par divām nedēļām, skaidro ar saaukstēšanos vai balss pārpūli un pie ārsta nemaz nesteidzas. Taču aizsmakums var būt kā agrīns audzēja balss saišu apvidū (balsenes vēzis) simptoms vai kā vēlīns citu audzēju, piemēram, plaušu vēža, simptoms. Ja ieilgušam aizsmakumam pievienojas svešķermeņa sajūta kaklā, kakla limfmezgli ir palielināti, nekavējoties jādodas pie ārsta.
Balss pārpūles sekas
“Balss saites klāj jutīga gļotāda. Radot skaņas, tās saskaras, vibrē. Ilgstoši skaļā balsī runājot, kliedzot, saites saspringst un sāk berzties viena gar otru. Pārāk intensīvi izmantojot balss saites, tās tiek traumētas, un ilgākā laika periodā uz tām var parādīties tulznas, bet pēc tam – gļotādas sabiezējumi jeb tā sauktie dziedātāju mezgliņi,” skaidroja ārste. Vislielākais risks pārpūlēt balss saites ir skolotājiem, klientu apkalpošanas dienesta pārstāvjiem, aktieriem un citu profesiju pārstāvjiem, kuru darbs saistīts ar runāšanu, dziedāšanu.
Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta vadītājs asociētais profesors Ivars Vanadziņš norādīja – ja vidēji populācijā sūdzības par balss skanīgumu ir vidēji 6–7%, aptaujas liecina, ka savas profesionālās karjeras laikā ar to saskārušies gandrīz 68% skolotāju. Balss pārslodzi rosina kontaktstundu skaits nedēļā, balss skaļums mācību stundu laikā, skolēnu skaits klasē un disciplīna (fona troksnis). Ja optimālais balss skaļums runājot ir 54 decibeli (dB), katri 10 decibeli pie fona trokšņa liek runātājam paaugstināt balsi par pieciem (ja 40–50 dB ir klusināts darba troksnis klasē, 66–78 dB ir troksnis, kāds valda bērnudārza grupā).
Balss kvalitāti arī ietekmē tās lietošanas paradumi – paaugstināts balss skaļums stundās, paradums krekšķināt runājot, strādāšana, neraugoties uz kakla sāpēm, psihoemocionāla pārslodze, sauss gaiss un slikta gaisa kvalitāte telpās, krīta putekļi, nepareiza telpu uzkopšana, alerģiskas reakcijas, smēķēšana.
Vieglākos gadījumos pirmās sūdzības ir kasīšanās sajūta kaklā, sausuma sajūta rīklē, kakla sāpes, kairinošs klepus, balss aizsmakums, tembra izmaiņas, smagākos – laringīts, balss saišu mezgliņi, retāk čūlas, dažkārt iespējams pat pilnīgs balss zudums – afonija.
Kā noskaidrot, vai aizsmakuma cēlonis ir balss saišu pārpūle vai kas cits? Gunta Sumeraga norādīja, ka vienkāršākais izmeklēšanas veids ir kakla un rīkles apskate caur mutes dobumu ar laringoskopu – speciālu spoguli. Balss saišu stāvokli arī var novērtēt, izmantojot endoskopu – instrumentu ar optisku sistēmu.
SVARĪGI!
Ja ārstējoties pašu spēkiem, vienā divās nedēļās aizsmakums nepāriet, ja jūtamas izteiktas sāpes kaklā, elpas trūkums, noteikti jāvēršas pēc palīdzības pie ārsta.
