Balsojumu par Bērziņu kā nākamo Latvijas Bankas prezidentu atbalstīs ZZS, AS, NA un LPV 0
Opozīcijā esošā partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV) ceturtdien Saeimas balsojumā par nākamo Latvijas Bankas prezidentu atbalstīs “Attīstības finanšu institūcijas Altum” (“Altum”) valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu, pēc tikšanās ar Bērziņu aģentūrai LETA pastāstīja LPV Saeimas frakcijas deputāts Edmunds Zivtiņš.
Viņš notikušo sarunu un Bērziņu raksturoja kā ļoti produktīvu un profesionālu. “Atbalsts ir pilnīgs, mēs redzam, ka šobrīd Latvijai ir vajadzīgs nevis makroekonomists, teorētiķis, bet finansists,” uzsvēra Zivtiņš, sakot, ka tā būtu iespējams ne tikai panākt Lietuvu un Igauniju, bet arī šīs valstis apsteigt.
LPV izplatītajā paziņojumā medijiem uzsvērts, ka Bērziņš vada finanšu institūciju “Altum” kopš tās izveides, gandrīz desmit gadus. Viņa vadībā “Altum” kredītportfelis ir palielinājies aptuveni trīs reizes – no 350 miljoniem līdz 1,2 miljardiem eiro.
LPV frakcijas deputāti atzinīgi novērtējuši to, ka “Altum” aktīvi darbojas reģionos, turklāt, strādājot ar kredītiem, kuriem ir mazākas nodrošinājuma prasības. Šādi izsniegtie kredīti ir ar ilgāku termiņu un mazāku klientu līdzdalību.
Kopš 2017.gada “Altum” ir ieguvis augstāko prestižo “Moody’s” kredītreitingu starp visām Latvijas kapitālsabiedrībām – BAA1. Tas ir augstāks neka kā, piemēram, “Latvenergo”, apliecinot “Altum” portfeļa kvalitāti, riska vadību un korporatīvo pārvaldi, teikts paziņojumā medijiem.
LPV norāda, ka Bērziņš ir sekmīgi pārstāvējis Latviju starptautiskajās finanšu organizācijās, tostarp, piesaistot finansējumu no Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Padomes Attīstības bankas (CEB) aptuveni 150 miljonu eiro vērtībā, ir bijis Latvijas pārstāvis vairākos starptautiskos fondos.
LETA jau vēstīja, ka Bērziņa dzīvesbiedre Jūlija Bērziņa ir viena no LPV līdera Aināra Šlesera un Andra Šķēles ģimeņu biznesa menedžeriem, proti, ieņem valdes locekles amatu vairākos uzņēmumos, kas pastarpināti pieder arī Šlesera sievai Inesei Šleserei, dēlam Edvardam Šleseram un sievasmātei Vēsmai Šleserei.
Iepriekš uz jautājumu, vai nepastāv interešu konflikts, ja viņš piedalīsies balsojumā par Bērziņu, Šlesers aģentūrai LETA teica, ka tad, kad Saeimā plānots balsojums, viņš nebūs sēdē. Šlesers konsultēšoties ar juristiem un izvērtēs, vai balsojumā var piedalīties otrs viņa dēls – Saeimas deputāts Ričards Šlesers (LPV).
Uz Latvijas Bankas prezidenta amatu izvirzīti trīs kandidāti – “Progresīvie” kopā ar “Jauno vienotību” (JV) izvirzījuši esošo prezidentu Mārtiņu Kazāku, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) kopā ar atsevišķiem Nacionālās apvienības un “Apvienotā saraksta” deputātiem izvirzījusi “Altum” valdes priekšsēdētāju Bērziņu, bet partija “Stabilitātei” izvirzījusi Pāvelu Kuzminu, raksturojot viņu kā pieredzējušu finansistu.
Kā liecina aģentūras LETA aprēķini, par nākamo Latvijas Bankas prezidentu ar opozīcijas atbalstu varētu kļūt Bērziņš.
Uz Latvijas Bankas prezidenta amatu izvirzīti trīs kandidāti – “Progresīvie” kopā ar “Jauno vienotību” (JV) izvirzījuši esošo prezidentu Mārtiņu Kazāku, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) izvirzījusi Bērziņu, bet partija “Stabilitātei” – Pāvelu Kuzminu, raksturojot viņu kā pieredzējušu finansistu.
Bērziņu izvirzījuši arī atsevišķi Saeimas deputāti no Nacionālās apvienības (NA) un “Apvienotā saraksta” (AS).
Saeimas ZZS frakcijā ir 16 deputāti, kā arī frakciju atbalsta deputāts Oļegs Burovs (GKR), kas nozīmē, ka Bērziņam ir vismaz 17 balsis.
Izskanējis, ka Bērziņu atbalstīs arī AS un NA, kas nozīmē, ka Bērziņš varētu iegūt 43 balsis.
Saeimā JV frakcijai ir 25 deputāti, un frakciju varētu atbalstīt arī deputāts Igors Rajevs, kas kopā ar “Progresīvo” deviņām balsīm veido 35 balsis par Kazāku.
Bērziņš aģentūrai LETA pavēstīja, ka pagaidām ticies ar ZZS, NA un AS Saeimas frakcijām, un sarunas bijušas ļoti konstruktīvas. Bērziņš uzsvēra, ka tas viņam ir liels gods tikt izvirzītam Latvijas Bankas prezidenta amatam.
Izvirzīšanu Bērziņš uztvēris kā novērtējumu savai līdzšinējai profesionālajai darbībai, īpaši pēdējiem gandrīz 10 gadiem “Altum”, kuros spēts trīs reizes audzēt portfeli līdz aptuveni 1,2 miljardiem eiro, saglabājot solīdus kapitāla atdeves rādītājus, augstāko “Moody’s” kredītreitingu un vienlaikus sniedzot pakalpojumus reģionos ar kredītiem, kam ir mazākas nodrošinājuma prasības un garāki termiņi.
Jautāts, vai redz nepieciešamo atbalstu Saeimā savai kandidatūrai uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, Bērziņš atbildēja, ka “par sajūtām attiecībā uz kopējām izredzēm varēšu izteikties, kad būs bijušas līdzīga veida sarunas ar pārējām Saeimas frakcijām un deputātiem”.
Kazāks ir apstiprinājis, ka būtu gatavs arī turpmāk vadīt Latvijas Banku, bet politiķi līdz šim ieturēja pozīciju par bankas vadītāja izraudzīšanās jautājumu pēc būtības plaši nerunāt, aizbildinoties, ka vispirms esot jātiek galā ar nākamā gada valsts budžeta pieņemšanu. No politiķu puses Kazāka darbam nav skaļas kritikas, bet nav arī viennozīmīga atbalsta.
ZZS Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirzījusi “Altum” valdes priekšsēdētāju Bērziņu, jo uzskata, ka viņa vadībā Latvijas Banka spēs ievirzīt banku sektora potenciālu valsts ekonomiskās izaugsmes labā, kā arī aizstāvēt nacionālās intereses Latvijā un starptautiski.
Likums “Par Latvijas Banku” noteic, ka bankas prezidentu ievēlē Saeima pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Bankas prezidenta pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un viena un tā pati persona šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Balsojums Saeimā notiks 19.decembrī.
