Balsojums sašķeļ Turciju. Opozīcija apstrīd Erdogana uzvaru 0
Svētdien notikušajā referendumā par Turcijas prezidenta pilnvaru paplašināšanu ar nepārliecinošu vairākumu uzvarējis pašreizējais valsts galva Redžeps Erdogans. Pēc neoficiāliem datiem, Erdogana atbalstītāji ieguvuši 51,3% balsu, par balsojot 24 789 242 vēlētājiem. Pret balsojuši 48,7% jeb 23 499 390 vēlētāji. Opozīcijas partijas jau paziņojušas, ka apstrīd referenduma iznākumu, jo balsojumā pieļauti daudzi pārkāpumi, par ko bažas izteikuši Eiropas Komisijas ierēdņi.
Prezidenta Erdogana nepārliecinošā uzvara pēc sīvas vēlēšanu kampaņas ir atklājusi dziļas plaisas Turcijas sabiedrībā, atzīmē aģentūra “Reuters”. Galvenokārt kurdu apdzīvotie apgabali valsts dienvidaustrumos un lielāko pilsētu, tajā skaitā galvaspilsētas Ankaras un Stambulas, iedzīvotāji balsoja pret prezidenta pilnvaru paplašināšanu. Erdogans paudis gandarījumu, ka gandrīz 25 miljoni cilvēku atbalstījuši priekšlikumu par Turcijas parlamentārās sistēmas nomaiņu ar visspēcīgu prezidentūru un premjerministra amata likvidēšanu. Analītiķi atzīmē, ka Erdoganam un viņa valdošajai partijai AK pat pēc izteikti agresīvās vēlēšanu kampaņas nav izdevies panākt pārliecinošu uzvaru. Tas gan nekavēja Erdoganu paziņot, ka “pirmo reizi Turcijas Republikas vēsturē mēs mainām mūsu valdošo sistēmu pilsoniskas politikas ceļā”, netieši atgādinot par militārajiem apvērsumiem, kas apēnojuši Turcijas politiku gadu desmitiem. Pērn jūlijā Erdogans pārdzīvoja militāra apvērsuma mēģinājumu, atbildot uz to ar plašām tīrīšanām un arestiem armijā un valsts iestādēs. Saskaņā ar izmaiņām, kuru vairākums stāsies spēkā tikai pēc nākamajām parlamenta vēlēšanām 2019. gadā, prezidents iecels ministru kabinetu un vairākus viceprezidentus, kā arī vienpersoniski izraudzīs un atcels valsts civildienesta ierēdņus. Tikuši izteikti pieņēmumi, ka Erdogans varētu nekavējoties rīkot jaunas vēlēšanas, lai izmantotu savas jaunās pilnvaras, taču premjerministra vietnieks Mehmets Simseks noliedzis šādu plānu un apstiprinājis, ka parlamenta vēlēšanas notiks 2019. gadā.
Prezidenta politiskie pretinieki apstrīd referenduma iznākumu, aicinot pārskaitīt balsis, jo balsojuma priekšvakarā vēlēšanu komisija esot pieņēmusi lēmumu ļaut iekļaut derīgo vēlēšanu zīmju skaitā arī biļetenus bez vēlēšanu komisijas zīmoga. Opozīcijā esošās Republikāņu tautas partijas (CHP) vadītājs Kemals Kilicdaroglu paziņojis, ka viņa partija pieprasīs pārskaitīt līdz 60% balsu. Vēlēšanu komisijas priekšsēdis izteicies, ka “lēmums atļaut skaitīt arī neapzīmogotās vēlēšanu zīmes nav nekas neparasts, jo valdība ir atļāvusi šādu rīcību arī agrāk”. Kilicdaroglu apsūdzējis Erdoganu centienos izveidot “vienpersonisku režīmu”, piebilstot, ka ierosinātās izmaiņas varētu apdraudēt valsti. Vairākos Stambulas rajonos, kur dzīvo turīgi ļaudis, vakar notika protesta demonstrācijas, bet Ankarā pie opozīcijas partijas CHP mītnes notika tās atbalstītāju sadursmes ar valdošās partijas AK piekritējiem, ziņo aģentūra “Reuters”. Vēlēšanu kampaņā toni noteica prezidents Erdogans un valdošā partija, bet opozīcijas spēkiem bija maz iespēju paust savu viedokli. “Es balsoju “nē”, jo negribu, ka visu valsti un likumdošanas, izpildvaru un tiesu varu nosaka viens cilvēks,” pēc balsojuma Stambulā intervijā “Reuters” teica 34 gadus vecais kuģa kapteinis Hamits Jazs. Reformu atbalstītāji uzskata, ka Turcijai, ko apdraud konflikti kaimiņvalstīs Sīrijā un Irākā, kā arī islāmistu teroristi un kurdu kaujinieki, ir vajadzīga stipra vienvadība.
Vairāku Eiropas valstu politiķi izteikuši bažas sakarā ar spriedzes pieaugumu attiecībās ar Turciju. Turcijai cenšoties izvērst referenduma kampaņu arī vairākās ES valstīs, kur ir liela turku diaspora, Vācija un Nīderlande liedza iebraukt Turcijas ministriem, kuri bija paredzējuši uzstāties priekšvēlēšanu saietos, lai aģitētu balsot par prezidenta pilnvaru paplašināšanu. Erdogans nodēvēja šādu Eiropas politiķu rīcību kā “nacistisku” un paziņoja, ka Turcija varētu pārskatīt sakarus ar Eiropas Savienību pēc daudzus gadus ilgstošajiem centieniem iestāties ES. Eiropas Komisijas pārstāvis paziņojis, ka referenduma rezultāts liecina, ka Ankarai vajadzētu censties panākt “visplašāko nacionālo saskaņu” balsojuma īstenošanā. Pēc uzvaras referendumā Erdogans atkārtoti paziņojis par nodomu pārskatīt valstī atcelto nāves spriedumu. Analītiķi uzskata, ka šāds Turcijas solis gandrīz noteikti nozīmētu beigas sarunām par Ankaras pievienošanos ES. Turcijas un ES attiecību tālāka pasliktināšanās apdraudētu pērn panāktā līguma par Sīrijas un Irākas migrantu plūsmas apturēšanu īstenošanu.
