Balsojums par modernāko auto ir sācies 0
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Četras dienas “Ulbrokas Pērles” pagalmā žūrijai un dažiem īpašiem tās viesiem apskatei, apspriešanai un testa braucieniem bija piejami 30 uz titulu “Latvijas Gada auto 2022” pretendējošie auto. Gandrīz puse no tiem – “bezizmešu”.
Viens pat ne vairs jau it kā ierasti akumulatoru baterijas barots, bet ūdeņraža. “Toyota Mirai”. Ar lielāku vienas uzpildes nobraukuma iespēju. Un daudz ātrāku šo uzpildi. Māris Ozoliņš pirmais to izmēģināja – ne pusstunda nepagāja “reanimācijai”, kas līdzīgam EV būtu prasījis krietni ilgāku laiku.
Šķita – šie supermodernie paņems intereses lielāko daļu un “klasiskie kūpētāji” stāvēs dīkā. Nekā nebija. Kilometru simtus (bez papildu “uzlādes”) te noripoja arī lētākais un ierastākais iekšdedzes pulciņš.
Atzīstos – tas arī mans nopelns, jo neesmu elektrosteigas un ažiotāžas piekritējs. Šim transporta konceptam vēl tāls un sarežģīts attīstības ceļš ejams. Tikmēr varam braukt, ar benzīnu baroti. Vai pat – ar dīzeli. Divi tādi šeit bija.
Nav jau tas ne aizliegts, ne briesmīgi indīgs
Pārspīlēta ir diezgan izplatītā dīzeļauto lieguma panika. Jau daudzviet Eiropā tos lielajās pilsētās nelaižot iekšā. Gaidi vien – drīz Rīga izrīkosies tāpat…
Neizrīkosies. Pat Londona, Parīze, Berlīne ierobežo iebraukšanu tikai veciem dīzeļiem. Jaunie – ar izmešiem, kuri atbilst jaunākajam “Eiro 6d” standartam, joprojām ir pilntiesīgi pat visstingrākajās zaļajās zonās.
Un acīmredzot tādi paliks pietiekami ilgi, lai EV izaugtu līdz mūsu vēlmēm (jeb mēs līdz to reālo iespēju pielāgošanai savai ikdienai).
Braucu ar dīzeli. “Citroen C4”. “Eiro 6d”. “Ad blue” piedeva degvielai. Un CO2 izmeši mazāki par 100 g/km. Tātad mazāki nekā pat vismodernākajiem mazas litrāžas benzīnniekiem (par tiem mazliet vēlāk).
Degvielas patēriņš tehniskajos datos solīts nedaudz virs četriem litriem uz 100 km pilsētā, uz šosejas vēl mazāks. Mūsu testos (kā parasti ne īpaši rāmos un uz taupību orientētos) “C4” 800 km veikšanai iztērēja 42 litrus degvielas, kas pašlaik maksā par 15 centiem litrā mazāk nekā benzīns.
Vai nav visai nopietns arguments, ja regulāri braucat tālākus ceļa gabalus? Ja īsākus – arī tad šis “tikai” 1,5 l darba tilpuma motors ir krietni pārāks par gadsimta sākuma divu, pat trīs litru milžiem, kuri lēni iesila un tādēļ pilsētā gan kvēpa, gan rija vairāk.
Kā jau tas dīzeļiem (lielāki griezes momenti) raksturīgs, šis motors lieliski sadzīvo ar automātisku pārnesumu kārbu. Turklāt kārba šeit arī supermoderna – astoņu pakāpju. Rezultāts – paātrinājumu plūdenums, kas, piedodiet, līdzvērtīgs elektromobiļiem.
Un – tas viss, ietērpts lieliskā veidolā (tā teica skatītāju meitenes), izmēros pietiekams (garums 436 cm), lai gan viss vajadzīgais tur satilptu, gan krietnam pārtikuša vidusslāņa prestižam pietiktu, nokomplektēts visaugstākajā līmenī (ādas apdari ieskaitot), maksā 25 000. Tikpat, cik niecīgais “Fiat 500e”, kurš piebarošanu prasīja nevis pēc 800, bet 200 kilometriem…
Kur argumenti par labu elektriskajiem? Un – starp citu – šeit bija arī pēc skata tieši tāds pats “C4”. Elektrisks. Cena 33 490. Varat būt zaļš un rāpties šajā virzienā. Vai skops un doties uz otru pusi. Iekšdedzes “C4” bez ādām, ar “tikai” 100 ZS benzīna motoru un manuālo ātrumkārbu (kādas šausmas!) ir dabūjams par gandrīz 10 000 eiro lētāk nekā šeit testētais dīzelis. Un izskatīsies tieši tikpat labi. Brauks arī.
“Tikai” 100 zirgi…
Otra manu testu interešu grupa bija nupat pieminētie trīscilindru benzīnnieki. Šeit diezgan plaši pārstāvēti. Un visi kā viens cenu grupā “zem 20”, tātad Latvijas automobilista reālajām iespējām krietni tuvāki nekā elektriskie.
Jau sen skaidrs, ka šāda jauda ir ikdienas satiksmei pilnīgi pietiekama, ja auto nav smags. Un ja braucēja ambīcijas nav noteikumus, limitus un pieklājības normas tālu pāraugušas. Bet prasme un vēlme veikli “robus” slēgt gan bija nepieciešama, jo ar “automātiem” šie motoriņi vēl pirms pāris gadiem lāga nesadzīvoja.
Nu ir citādi. Vari “Hyundai i20”, “Hyundai Bayon”, “Opel Mokka” un citus līdzīgus droši dot sievai, meitai, labo roku slinkumā palutināt pats. Mazmotoru automātisko ātrumkārbu jomā ir notikusi revolūcija.
Tie ir ar vismaz septiņām pārnesumu pakāpēm, tie spēj (gāzi grīdā!) pie 80 km/h no sestā roba zibenīgi pāriet uz trešo un 120 km/h sasniegt gluži cienījamās 6,5 sekundēs. Degvielas patēriņi – ap pieciem litriem uz simtu. Pat pilsētā. Ogļskābie izmeši tuvi 100 gramu slieksnim, kas ir pavisam pieklājīgs, līdzīgu revolūciju EV akumulatoru jomā vēl gadus piecus vai pat desmit ar mierīgu sirdsapziņu gaidot.
Vispirms priekšbalsojums
Žūrijai balsojuma pārdomām atvēlēts prāvs laiks – viss decembris un vēl mazliet. Uzvarētājus paredzēts apbalvot janvāra vidū. Vispirms jāatlasa septiņi finālisti. Nudien – nav viegli.
Pats šajā procesā esmu ticis apmēram līdz pusei. Jau zinu, ka tālākai cīņai virzīšu “Citroen C4” – kā teicamu cenas un lietošanas vērtības apvienojumu, kā dažādu dzinēju un aprīkojumu pilna spektra izvēles iespēju.
Balsošu par vienu no mazajiem “Hyundai” (finālā divus no viena zīmola neļauj likt mūsu nolikums). Patika “Opel Mokka”, kura “Hyundai” šoreiz pārspējusi dizainā. Ne tikai ārējā – “Mokkas” salona priekšējais panelis, manuprāt, izdevies līdzvērtīgs (ja ne pārāks) šīs jomas “premium” zīmolu līderim “Audi”.
Ko vēl? Šķiet, neizturēšu un kāpšu pāri vecišķi praktiskiem apsvērumiem, kuri saka, ka hibrīdu dinamiskās iespējas Latvijā nav kur likt. (Tie no 80 līdz 120 km ieskrienas nevis septiņās, bet nepilnās četrās sekundēs.) Konkursā nav pieteikts “Suzuki A-cross”, par kuru jau nesen rakstīju. Nav tirgus līdera “Toyota RAV-4” (modelis nav gada jaunums). Bet ir “Peugeot 3008 Hybrid4”, kas brauc vismaz tikpat labi. Un gan izskatā, gan salona komfortā, iespējams, ir pat pārāks.
Elektriskie? Vismaz vienu uz finālu bīdīšu. Un tā vien šķiet, ka tas būs mazais pilsētnieks “Fiat 500e”, kurš pie “štepseles” manā garāžā justos lieliski.
Un nobeigumā – nepalieciet malā! Dažādi balsojumi internetā decembrī būs atvērti visiem. Tāpat kā interneta portālu čatu sadaļas.
