Balsojums Britānijas referendumā bija vieglprātīgs kā “X Faktorā”, piktojas skotu žurnālists 2
Skotu pētnieciskajam žurnālistam Getinam Čemberlenam, kurš kā brīvais autors sadarbojas ar vairākām britu izdevniecībām, ir sajūta, ka Britānija pašlaik ir zaudējusi prātu.
“Cilvēki attiecībā uz balsojumu referendumā izturējās tā, it kā viņi balsotu šovos “Britānijai ir talants” vai “X Faktors” – viņi rīkojās vieglprātīgi un neapdomīgi. Ir nomācoši klausīties idiotos, kuri saka, ka viņiem izstāšanās balsojums bijis protesta balsojums un tagad vēlas notikušo mainīt,” uzsver pazīstamais žurnālists.
Viņš uzskata, ka balsotāji no tagad noplicinātajiem rūpniecības rajoniem, kuri jūtas pamesti no esošās un visu iepriekšējo valdību puses un balsoja par izstāšanos, lai parādītu protestu varas aprindām un imigrācijas procesiem, esot garantējuši sev vēl lielāku kritienu zem pārējās valsts dzīveslīmeņa.
“Viņi bija tie cilvēki, kas ieguva visvairāk no ES fondiem. Ja viņi domā, ka stingri labēja konservatīvo valdība paglābs viņus ilgāk par sekundi, viņi ir daudz stulbāki nekā to parādīja pagājušonedēļ,” argumentē žurnālists.
Čemberlens uzskata, ka Skotijai priekšā ir smagi lēmumi. Pirms diviem gadiem viņš Skotijas neatkarības referendumā balsojis pret neatkarību, jo toreiz jautājums nav bijis par ekonomiku un viņš nav liels nacionālistu kustību piekritējs. Tomēr tagad situācija ir mainījusies un vairs nepastāv iespējas balsot par status quo saglabāšanu.
“Angļu nacionālisti atrodas pārākumā (un viņus ir atbalstījuši velsieši, kuru prāts ir paņēmis atvaļinājumu), bet angļu nacionālisms ir neglītāks un daudz ksenofobiskāks nekā skotu nacionālisms. Ja godīgi, tā nav atraktīva izvēle, bet neatkarīga Skotija, tagad šķiet mazāk traka ideja nekā pirms diviem gadiem,” klāsta žurnālists.
Čemberlens norāda, ka daudz kas ir atkarīgs no tā, vai ES līderi ir gatavi iesaistīties sarunās ar Skotiju, lai tā paliktu ES, bet šādas pamanāmas pazīmes viņš neesot novērojis. “Baidos, ka mēs tiksim sodīti par angļu rīcību. Šis ir īstais brīdis ES, lai tā rīkotos izšķiroši, nevis izskatītos pēc arvien trauslākas institūcijas. ES ir jāsēžas pie viena galda ar Skotijas pirmo ministri Nikolu Stērdženu un jāvienojas par nosacījumiem, lai Skotija paliktu ES,” uzskata žurnālists.
“Domāju arī, ka cilvēkiem Britānijā, kas balsoja par izstāšanos, viens no iemesliem bija neapmierinātība ar imigrāciju. Es dzirdēju cilvēkus sakām, ka viņi vēlas atgūt suverenitāti no neievēlētām ES amatpersonām, bet tie paši cilvēki privāti atzina, ka viņiem vienkārši nepatīk pārāk daudz austrumeiropiešu, kuri ierodas Britānijā un konkurē ar viņiem darba tirgū,” piebilst žurnālists.
Kā apliecinājums tam esot balsojums Bostonā, kurā lielākoties cilvēki balsojuši par izstāšanos. Bostonā aptuveni viens no astoņiem cilvēkiem ir no imigrantu kopienām. “Es nepieņemu viņu reakciju, bet es arī redzu, ka tas ir mainījis vietējo kopienu būtību un tā ir vairāku secīgu Britānijas valdību vaina, kuras nav spējušas veiksmīgi risināt šo jautājumu. Visas partijas jutās pārāk iebiedētas, ka tās apzīmogos kā rasistus, tādēļ arī neseko jebkādas darbības,” piebilst žurnālists.
Čemberlens norāda, ka tā nav nejaušība, ka Skotijā, kur bijis zemāks imigrācijas līmenis, cilvēki balsojoši lielākoties par palikšanu ES. “Būtu interesanti redzēt, cik toleranti būtu Skotijas iedzīvotāji, ja arī viņiem būtu jāsastopas ar konkurenci par darba vietām,” spriež Čemberlens.
