Eiropas parlamenta vēlēšanās balsoja tikai katrs trešais 4
Sestdien Latvijā uzstādīti ne tikai karstuma, bet arī vēlētāju kūtruma rekordi. Aizvadītās Eiropas parlamenta (EP) vēlēšanas bijušas vismazāk apmeklētās dažādu Latvijas vēlēšanu vēsturē – savu izvēli tajās izdarīja tikai 442 286 cilvēki jeb 30,04 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju – to, ka aktivitāte šajās vēlēšanās ir zema, varēja just arī pustukšajos balsošanas iecirkņos.
Vakar līdz redakcijas slēgšanai vēl nebija zināmi oficiālie balsošanas rezultāti, jo saskaņā ar ES noteikumiem tos drīkst paziņot tikai, kad būs nobalsojusi pēdējā valsts – Itālija. Tomēr ziņu aģentūra LETA, atsaucoties uz tās rīcībā neoficiālo informāciju, ziņo, ka EP vēlēšanās uzvarējusi partija “Vienotība”, kas ieguvusi četrus no astoņiem Latvijas mandātiem. Pa vienam mandātam ticis vēl četriem politiskajiem spēkiem – Nacionālajai apvienībai (NA), partijai “Saskaņa”, Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), kā arī Latvijas Krievu savienībai (LKS). Pēc LETA aplēsēm, “Vienotību” EP varētu pārstāvēt Saeimas deputāti Valdis Dombrovskis, Artis Pabriks, kā arī pašreizējie EP deputāti Sandra Kalniete un Krišjānis Kariņš, “Saskaņu” – žurnālists Andrejs Mamikins, ZZS – Saeimas deputāte Iveta Grigule, NA – līdzšinējais EP deputāts Roberts Zīle, bet LKS – Tatjana Ždanoka.
EP vēlēšanu laikā nav konstatēti būtiski pārkāpumi, bet vēlēšanu komisiju vadītāji atzīst, ka samērā neliels cilvēku skaits bija sajaukuši savus iecirkņus. Par kuriozu parūpējās kāds cēsnieks, kurš balsošanas biļetenā bija ievietojis apmaksātu autobusa biļeti “Tajanai Ždanokai uz Briseli Kaļiņingradā”, kā arī desmit eiro dienasnaudu.
Niecīgā vēlētāju aktivitāte jau rosinājusi diskusijas par to, kā panākt augstāku pilsoņu līdzdalību politiskajā procesā. Cita starpā tiek apspriesta iespēja dalību ar likumu noteikt kā obligātu. Tomēr daudz atbalstītāju šai idejai nav. Rīkojot nākamās EP vēlēšanas, iespējams, būtu vērts padomāt par iespēju pilsonim balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī. Tiesa, Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars noraida kritiku, ka zemo vēlētāju aktivitāti varētu būt noteikusi prasība balsot konkrētā iecirknī. Viņš uzsver, ka līdzīga kārtība ir arī pārējās Eiropas Savienības valstīs. Vēlētāju aktivitāti nosaka tas, vai iedzīvotājiem ir skaidra nostāja un viedoklis, kuru viņi vēlas paust, ir pārliecināts Cimdars. Zemā vēlētāju aktivitāte drīzāk liecina par to, ka cilvēki vai nu slikti plāno savu laiku, vai arī neuzskata EP vēlēšanas par pietiekami nozīmīgām savā dzīvē.
Sestdienas pēcpusdienā Majoru kultūras nama iecirknī ir vairāk komisijas locekļu nekā vēlētāju. Lai sagaidītu kādu no balsojušajiem un lūgtu viedokli par vēlēšanām, jāgaida vairākas minūtes. Pie vēlēšanu iecirkņa satieku Grigoriju Svirinu, kuram no šīm vēlēšanām neesot īpašu gaidu, jo tās jau neesot Saeimas vai pašvaldības vēlēšanas. “Es nejūtu, ka varētu ar savu balsi ko ietekmēt. Galvenais, kas EP deputātiem būtu jādara, ir līdzsvarot labklājību Latvijā un ES,” spriež Grigorijs. Vēlēšanu iecirkņa vadītājs Arvis Bērziņš-Bērzītis teic, ka viņa vadītajā iecirknī balsotāji bijuši klāt jau no rīta, lielākā aktivitāte esot bijusi ap desmitiem no rīta.
Pa ceļam uz Rīgas centru iegriežos vēlēšanu iecirkni Rīgas mūzikas internātvidusskolā Pleskodāles rajonā. Iecirkņa vadītāja Jolanta Komarovska teic, ka pirmais balsotājs jau pie iecirkņa gaidījis plkst. 6.30, kā arī atzīmē to, ka samērā daudz cilvēku izvēlējušies nobalsot iepriekšējā balsošanā – tādu šajā iecirknī bijuši vairāk nekā 300 cilvēku. Pie iecirkņa Pleskodālē satieku rīdzinieci Natāliju, kura no EP politiķiem sagaidot labāku Eiropu. Viņa balsojusi par vienlīdzību un sociālo izaugsmi. “Nebalsoju nedz par krievu, nedz par latviešu nacionālistiem,” atzina Natālija. Savukārt Rutas balsojumu ietekmējuši arī notikumi Ukrainā: “Balsoju tikai par pozitīvu Eiropu – lai cilvēkiem būtu labākas algas un pensionāriem lielākas pensijas.” Te sastopu arī pazīstamo kultūras darbinieci Helmī Stalti, kura balsojumā izvēlējusies tādu Eiropu, kura par savu bagātību uzskata tās dalībvalstis ar savām nacionālajām īpatnībām. Ukrainas notikumu kontekstā viņa vēlas redzēt vairāk darbības, nevis runāšanas no ES puses un stingrāku rīcību attiecībā uz Krieviju.
Rīgas centrā dienas vidū Kongresu namā esošajā iecirknī ik pa laikam iegriežas daži balsotāji, un balsošanas zālē vērojams klusums, nevis liela rosība. Pārdevēja Kristīne ieradusies balsot, lai gan neredzot jēgu šīm vēlēšanām. Viņa pauž uzskatu, ka Eiropai neesam vajadzīgi, taču no EP sagaida, ka uzlabosies ekonomiskā situācija. “Ir jomas, kurās ES ir izteikti vāja, piemēram, attiecībās ar ASV un Ķīnu,” spriež Kristīne.
Apmeklēju arī vēlēšanu iecirkni Rīgas 1. Valsts ģimnāzijā, kura vadītāja Daina Gulbiņa saka, ka šogad pie iecirkņa pirms tā atvēršanas cilvēki neesot gaidījuši. Šajā iecirknī vairāk nākot balsot gados jauni cilvēki, kam līdzi ir bērni ratiņos. Iecirknī sastopu arī “SC” vēlēšanu novērotāju Mitrofanu Slobodjanu, kurš solīja, ka iecirknī būs līdz pēdējam brīdim, lai pārliecinātos par demokrātisko normu ievērošanu un sagaidītu labus rezultātus savam politiskajam spēkam. Viņš gan pažēlojās, ka viņa draugi kādā iecirknī esot pieļāvuši kļūdu – vienā aploksnē ievietojuši Ždanokas un “Saskaņas” sarakstu biļetenus. Līdz ar to balss vējā. M. Slobodjans izklausījās optimistisks, jo sacīja, ka vismaz trīs tās kandidātiem esot jābūt ievēlētiem.
Šajā iecirknī savu balsi atdevis arī biznesa administrācijas students Jānis Birks, kurš balsojis par politisko spēku, kas jau ir EP, un pauda uzskatu, ka jebkura balss šajās vēlēšanās ir no svara, jo var izšķirt, kurš deputāts tiks ievēlēts. Pēdējās balsošanas stundās esmu iecirknī Akas ielā, uz kuru aumaļām plūst balsotāji. Lielākoties šeit ierodas jauni cilvēki. Iecirknī satieku mājsaimnieci Marinu Aleksejevu. “Kad izstājāmies no PSRS, šķita, ka viss būs no jauna, taču tagad šķiet, ka dzīve kļuvusi sliktāka,” viņa žēlojas un uzsver, ka no ES sagaida, lai situācija Latvijā ekonomiski uzlabotos.
