Pašvaldību vēlēšanas: balsoja par personībām, ne partijām 13
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vēlēšanas vēlreiz apstiprināja, ka reģionos cilvēki balso ne tik daudz par partijām, cik par personībām, kas kombinējās arī ar lokālpatriotismu.
Politisko spēku nopelns ir, ka tiem izdevies atrast spilgtus līderus, kas daļēji notika, pateicoties varas partijas statusam. Jau pieredzēts, ka ir virkne politisko staigātāju, kas ik pēc četriem gadiem startē no cita saraksta, bet vienmēr gūst panākumus.
Partiju patieso ietekmi gan noteiks nevis mandātu skaits, bet izveicība koalīcijas veidošanas sarunās un spēja iekļauties valdošajā vairākumā.
“Deputātu piederībai vienai vai otrai nacionālā līmeņa partijai ir maza nozīme. Lielā mērā visu izšķir personības,” pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Viņš atgādināja, ka tāpēc savulaik aicinājis paredzēt iespēju startēt arī no vēlētāju apvienībām, ko Saeima noraidīja. “Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars ir pētījis personāliju nozīmi vietvaru vēlēšanās.
Viņš “Latvijas Avīzei” teica, ka partiju zīmola pienesums ir līdz 10%. Atsevišķos gadījumos varētu būt vairāk – piemēram, Nacionālās apvienības un “Saskaņas” vēlētājs balso par šo politisko spēku vērtībām.
Līdera ietekme uz rezultātu esot ap 50 līdz 60%, bet novada patriotisma nozīme būtu mērāma no 20 līdz 30%.
Kā pirmais viņam prātā bija Kokneses novada priekšsēdis Dainis Vingris, kas dažus mēnešus pabija arī “Vienotībā”, bet ar panākumiem ir startējis gan no Reformu partijas, gan Latvijas Zaļās partijas, bet tagad jau kā “Latvijas attīstībai” biedrs ieguva lielāko atbalstu Aizkraukles novada vēlēšanās, pārspējot arī reģionālā centra pašvaldības mēru Leonu Līdumu.
Plešs veiksmi saista ar reformu
Precīzu partiju saņemto mandātu skaitu vēl nevar noteikt, jo apvienoto sarakstu iegūtās vietas uzrāda visi to dalībnieki, neatšifrējot, kuru partiju pārstāv ievēlētie.
Daļa no jaunajiem deputātiem nav nevienas partijas biedri. Vairāk nekā simt vietas domēs ir ieguvusi Nacionālā apvienība. Tuvu šai robežai ir Latvijas Reģionu apvienība (LRA), Latvijas Zemnieku savienība (LZS), “Latvijas attīstībai” un “Jaunā Vienotība” (“JV”).
Nedaudz atpaliek “Saskaņa”, Latvijas Zaļā partija (LZP) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Ja saskaita kopā LZS, LZP un ZZS vietas, tad politiskais spēks izvirzās līderos.
Visvairāk sarakstus bija iesniegusi Jaunā konservatīvā partija (JKP), bet tā ieguva nepilnas 30 vietas. Vairāku partiju kopīgajiem sarakstiem ir arī tikai viens mandāts.
Piemēram, Jūrmalā no “JV”/”Kustība Par” saraksta ievēlēts “Vienotības” biedrs, bet Liepājā, kur šo pašu partiju apvienībai pievienojās arī “Progresīvie”, ir ievēlēta “Kustības Par” pārstāve.
Pašvaldību vēlēšanās piedalījās arī vairāk nekā 20 reģionālās partijas, no kurām daļai – piemēram, “Valmierai un Vidzemei”, Liepājas partijai, Latgales partijai, Vidzemes partijai, Kuldīgas novada partijai, “Mēs – Talsiem un novadam”, Daugavpils novada partijai – bija labi panākumi pašvaldībās, kur tās startēja.
“Latvijas attīstībai” informē, ka no tās 24 pašvaldībās ir ievēlēti 84 deputāti, bet neatšifrē, cik no kopīgo sarakstu domniekiem ir tās biedri. “Latvijas attīstībai” visveiksmīgāk savas rindas papildinājusi ar vietējiem līderiem, kuri agrāk bija citās partijās.
Daļēji to var skaidrot ar iespējām, ko mēriem var piedāvāt partija, kas ir atbildīga par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Ministrs Artūrs Toms Plešs (“AP”) pirmdien paziņojumā medijiem veiksmīgi aizvadītās vēlēšanas saista ar paveiktajiem darbiem un arī ar administratīvi teritoriālo reformu, kas esot novērtēta un “partijas pārstāvjiem ir dots mandāts, lai to īstenotu”.
Panākumi pašvaldībās ir iespēja nostiprināties Latvijas politikā. Jo īpaši tie cels Latvijas Reģionu apvienības un ZZS pašapziņu pēc trīs gadiem opozīcijā, “Latvijas Avīzei” sacīja Māris Kučinskis, kurš to varot attiecināt arī uz paša pārstāvēto Liepājas partiju, kas ieguva lielāko atbalstu Liepājā.
ZZS arī zaudēja vairākus savus mērus, kas pārgāja uz “Latvijas attīstībai”. M. Kučinskis uzskata, ka investīcijas pašvaldību vadītājiem ir ļoti svarīgas, lai parādītu, kas ir izdarīts, un varot saprast, ka “daži negribēja palikt pie tiem lūzeriem, kas ir opozīcijā”.
NA ietekme pieauga pēc vēlēšanām
Nacionālā apvienība (NA) iegūto mandātu skaita ziņā bija līdere arī pēc 2017. gada pašvaldību vēlēšanām, bet ietekmīgāko partiju vidū netika minēta.
Savu ietekmi tā pieaudzēja aizvadītā sasaukuma laikā. Sākumā bija tikai daži mēri, ar kuriem NA lepojās un kurus arī atbalstīja. Tas bija Ogres novada priekšsēdis Egils Helmanis un Smiltenes novada toreizējais vadītājs Gints Kukainis.
Kad viņš pārgāja citā darbā, NA centās Smiltenē varu saglabāt, pārvilinot no LRA uz NA Edgaru Avotiņu, kurš kļuva par Smiltenes novada vadītāju, NA te ieguva lielāko atbalstu arī šajās vēlēšanās. Klusāk no LRA uz NA pārgāja arī Siguldas priekšsēdis Uģis Mitrevics.
Tajā pašā laikā NA nenovērtēja Engures novada vadītāju Gundaru Važu, kas vadīja mazo pašvaldību, bet viņa panākumiem vēlēšanās – 14 no 15 mandātiem – 2017. gadā nevienam neizdevās pietuvoties.
Šogad nu jau lielā Tukuma novada vēlēšanās G. Važa tos daļēji atkārtoja, taču – ne vairs kā Nacionālās apvienības, bet gan kā Latvijas Reģionu apvienības biedrs.
Palicis savā partijā nepamanīts un nesadzirdēts, G. Važa pārgāja uz LRA, neraugoties uz to, ka tā nav pat parlamentā.
Viņa komanda Tukuma novadā ieguvusi astoņas vietas deviņu partiju konkurencē. G. Važa vēlēšanās izkonkurēja arī Nacionālo apvienību. Tā varu Tukuma novadā pārņēma sasaukuma vidū, bet toreiz dominēja mērķis iegūt mēra amatu, nedomājot, cik spēcīgs un varošs būs šis cilvēks.
Par domes priekšsēdi kļuva Normunds Rečs, kurš uz NA pārnāca no partijas “Tukuma pilsētai un novadam”. A. Kampars, kurš ir tukumnieks, G. Važas panākumus skaidro ar vairākiem faktoriem, bet galvenais – viņš nav bijis iesaistīts tajās politiskajās cīņās un dubļu mētāšanā, ko vairākus gadus domē vērojuši Tukuma iedzīvotāji.
Viņi par to ir sodījuši ne tikai NA, bet visus koalīcijas deputātus, no kuriem vairāki pat nav ievēlēti.
Līdzīgi sasaukuma laikā NA pārņēma varu arī Talsu novadā. Cerot to saglabāt, iekļāva sarakstā arī pievienoto novadu mērus. Tagad redzams, ka Rojas novada priekšsēde Eva Kārkliņa, kas uz NA pārnāca no LZP, ir ieguvusi lielāku atbalstu nekā Talsu novada priekšsēde Sandra Pētersone.
Domē no NA ievēlēts arī bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, kurš ir arī viens no trijiem Dundagas novada pārstāvjiem domē – divi dundadznieki ievēlēti no “JV”. G. Bērziņš cer, ka Talsu novadā NA ar pieciem mandātiem varu saglabās, jo jau ir sāktas sarunas ar pilnīgi visiem iekļuvušajiem spēkiem.
Viņš personību nozīmi nevērtē kā vienīgo faktoru, uzskatot, ka par NA cilvēki balso arī, atzīstot tās paveikto, piemēram, ģimeņu atbalstā.
Pievienoto novadu vadītāju panākumus G. Bērziņš skaidro ar cilvēku apmierinātību par paveikto savā novadā, tāpēc tie vēlas šos cilvēkus redzēt arī jaunajā domē.
Bauskas novadā, kur NA uzvarēja ar 11 vietām, ilggadējie NA biedri – Rundāles novada priekšsēdis Aivars Okmanis un Iecavas mērs Aivars Mačeks – ir ieguvuši lielāku atbalstu nekā Bauskas novada vadītājs Arnolds Jātnieks, kurš uz NA arī pārnāca no LZP.
No šī politiskā spēka pirms vēlēšanām uz NA atnāca arī Riebiņu novada vadītājs Pēteris Rožinskis, kurš kā populārs mērs nodrošināja NA otru labāko rezultātu Preiļu novada vēlēšanās, bet tas viņam bija izdevies arī iepriekš, gan kandidējot no LZP, gan vēl pirms tam – no Reformu partijas.
Pārsteidz arī mazās partijas
Līderu loma atspoguļojas arī mazāko partiju startā. Daudzus pārsteidza Nacionālās savienības “Taisnīgums” panākumi Ogres novadā, kur partija ieguva divas vietas.
Taču bijušā Ikšķiles novada priekšsēdētāja Induļa Trapiņa atbalstītājiem, iespējams, bija vienalga, kā sauc partiju, no kuras viņš kandidē, jo tie par viņu balsoja arī tad, kad I. Trapiņš bija “Vienotības” biedrs.
Vēl pārsteidzošāks ir partijas “Apvienība Iedzīvotāji” trešais labākais rezultāts Jēkabpils novadā, kur tā 12 politisko spēku konkurencē apsteidza gan Leonīda Salceviča vadīto reģionālo partiju, gan NA, LRA, LZS un “JV”. Skaidrojums tam – saraksta līderis ir lauku teritorijā populārais Viesītes novada priekšsēdētājs Alfons Žuks, kura atbalstītāji bija ļoti motivēti aiziet uz vēlēšanām un atbalstīt savējo ievēlēšanu lielā novada domē, kas arī izdevās.
Līdzīgu piemēru ir daudz – Viļakas novada vadītājs Sergejs Maksimovs (Latgales partija) Balvu novada vēlēšanās ieguva ievērojami lielāku atbalstu (40,48%) nekā pašvaldībā valdošā LZS.
Nelielā Jaunjelgavas novada priekšsēdis Guntis Libeks (NA) ar savu sarakstu saņēma otru lielāko balsu skaitu (20,47%) Aizkraukles novadā. Daugavpils novada partija ar mēru Arvīdu Kucinu uzvarēja Augšdaugavas novadā (43,82%), kā arī iekļuva Daugavpils pilsētas domē ar diviem deputātiem.
Savukārt vienīgo ZZS mandātu Bauskas novadā ieguva Ingmārs Līdaka, kurš bija sarakstā tikai piektais. Dobeles novadā no LZS kā pirmais ievēlēts Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, aiz kura seko Tērvetes novada vadītāja Dace Reinika.
