Balso pēc armijas komandas 7
Ukrainas apgabalā Krimā aizvadīts tā saucamais referendums, kurā apgabala iedzīvotājiem stingrā Krievijas armijas karavīru uzraudzībā bija jālemj par apgabala pievienošanos Krievijai.
Referendumu par pretlikumīgu atzinusi kā Ukrainas valdība, kas arī atlaidusi Krimas parlamentu, tā starptautiskā sabiedrība. Kaut arī ANO Drošības padomei Krievijas uzliktā veto dēļ neizdevās pieņemt rezolūciju par referenduma pretlikumību, rezolūcija, iespējams, tiks pieņemta ANO Ģenerālajā asamblejā.
Balso arī Krievijas pilsoņi
Starptautiskās sabiedrības iebildes un draudi Krievijai, ka pret to varētu tikt noteiktas sankcijas, nebija iemesls referenduma atcelšanai. Tajā, kā ziņo vietējie mediji, var piedalīties arī Krievijas pilsoņi, visi cilvēki, kuri to grib, kaut arī viņi nav vēlētāju sarakstos. “Tantīte, neatradusi mani sarakstos, vienkārši ierakstīja manu uzvārdu citā sarakstā,” laikrakstam “Ukrainska Pravda” sacījusi žurnāliste Jekaterina Sergackova. “Es, Krievijas pilsone, kurai ir pieraksts Simferopolē, saņēmu biļetenu ar vārdiem: “Ja reiz šeit dzīvojat, tātad varat balsot.””
Ārvalstu ziņu aģentūras informē, ka referendumā piedalās daudz cilvēku. “Apmeklēju divus iecirkņus. Katrā pie ieejas ir pieci seši kārtības sargi. Tikpat daudz iekšā. Daudz cilvēku. Daudzu nav sarakstos, bet tā nav problēma. Uzreiz uz vietas uztaisa pases kserokopiju, iekļauj papildu sarakstos un var balsot,” stāstījis Krimā dzīvojošais Leonīds Koļesņikovs. Krimas vēlēšanu uzraudzības biroja pārstāvis Mihailo Mališevs apgalvojis, ka līdz pulksten 15.00 referendumā bija nobalsojuši jau 64 procenti, informē raidsabiedrība “BBC”. No Krimas pussalā dzīvojošajiem aptuveni 58 procenti ir etniskie krievi.
Krimas tatāri, kas veido aptuveni 15 procentus no kopējā pussalas iedzīvotāju skaita, paziņojuši, ka boikotē “pseidoreferendumu”. Raidsabiedrība “Brīvība” informē, ka Krimas apgabalos, kuros vairums iedzīvotāju ir tatāru, piemēram, Bahčisarajas apvidū, referendums nemaz nenotiek, jo tur nav izdevies izveidot vēlēšanu komisijas. Krimas tatāru padomes jeb medžlisa priekšsēdētājs Mustafa Džamiļevs paziņojis, ka pēc pussalas pievienošanas Krievijai var sākties jaunas deportācijas, ziņo laikraksta “Ukrainska Pravda”. “Mēs esam gatavi pretoties okupantiem. Mēs 50 gadus cīnījāmies par tiesībām atgriezties savā dzimtenē, un tagad labāk ir mirt šeit, nevis atkal būt pakļautiem deportācijām. Tāds noskaņojums dominē,” sacīja Džamiļevs.
Pie Krimas neapstāsies
Neviens nešaubās, ka Krimas tā dēvētā referenduma rezultāts būs tāds, kas ļaus apgabalam pievienoties Krievijai. Krimas pašvaldības vicepremjers Rustams Temirgalijevs jau vakar pēcpusdienā paziņoja, ka par pievienošanos Krievijai varētu būt nobalsojuši aptuveni 82 procenti cilvēku. Viņš arī apstiprināja, ka Krievija ar Krimas okupāciju neapmierināsies, bet jau tuvākajās nedēļās tā turpināsies arī Ukrainas austrumu reģionos. “Doņeckā, Luganskā, Harkovā ir tāda pati situācija kā Krimā. Aptuveni 75 procenti cilvēku Ukrainas austrumos grib pievienoties Krievijai,” prātoja Temirgalijevs.
Krievija jau paziņojusi, ka apstiprinoša referenduma gadījumā uzņems Krimu. Krimas vietējās valdības vadītājs Sergejs Aksjonovs paziņojis, ka referenduma rezultātus nebūs iespējams apstrīdēt. “Referendums noritēs tā, kā to vēlas Krimas tauta. Krima kļūs par Krievijas daļu!” Aksjonovs ierakstījis mikroblogošanas vietnes “Twitter” kontā.
Brīdina par Krievijas iebrukumu
Dienu pirms referenduma Krievijas armijas karavīri sāka veikt militāras operācijas arī ārpus Krimas apgabala. Ar vairākiem helikopteriem uz piecus kilometrus no Krimas attālo Strilkoves ciemu Hersonas apgabalā tika nogādāti vairāk nekā simt krievu karavīru, informē laikraksts “Kyiv Post”. Krievu karavīri Ukrainas robežsargiem esot skaidrojuši, ka ieradušies, lai no teroristu uzbrukumiem aizsargātu tur esošo dabas gāzes ražošanas staciju, kura pieder Ukrainas uzņēmumam “Chornomornaftogaz”, bet kuru Krimas pašpasludinātā valdība nodēvējusi par savu īpašumu. Pēdīgi gan ukraiņu robežsargiem un karavīriem izdevās pārliecināt krievu karavīrus pamest teritoriju, informē Ukrainas mediji. Tiesa, citi avoti liecina, ka Krievijas armijas vienības joprojām atrodas Hersonā, no kurienes Krima galvenokārt tiek apgādāta ar ūdeni un elektrību.
Ukrainas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs paziņojis, ka pastāv reāli draudi, ka pēc Krimas referenduma Krievijas spēki varētu sākt virzīties arī dziļāk Ukrainas teritorijā. “Situācija ir ļoti bīstama. Es nepārspīlēju. Pastāv reāli iebrukuma draudi,” apstiprinājis Turčinovs. Tikmēr Ukrainas aizsardzības ministrija paziņojusi, ka “patur tiesības lietot visus nepieciešamos pasākumus, lai apturētu Krievijas militāro iebrukumu”. Vienlaikus ziņu aģentūra “Reuters” informē, ka Ukrainas un Krievijas Aizsardzības ministrijas ir vienojušās Krimā ievērot pamieru līdz 21. martam. Par to esot informējis Ukrainas aizsardzības ministrs Igors Teņuhs. “Šajā laikā pret mūsu militārajām bāzēm netiks īstenotas nekādas darbības, tās netiks bloķētas,” sacījis Ukrainas aizsardzības ministrs.
