Māris Antonevičs: Balsis tirgo kā sertifikātus 5
Augstākā tiesa sākusi skatīt partijas “Saskaņa” prasību atcelt vēlēšanu rezultātus Latgalē, ņemot vērā aizdomas, ka tur varētu būt notikusi balsu pirkšana par labu “Vienotības” politiķim Dzintaram Zaķim. Te gan uzreiz prātā nāk politiķu koris, kas pēc vēlēšanām sauca, ka atbilde par to, kas tur īsti noticis, būs jāsniedz Drošības policijai. “Es uzticos Drošības policijai,” šo frāzi intervijās dzirdējām daudzkārt. Tad nu nav skaidrs, ko šobrīd var nolemt tiesa, jo tās spriedumam uzticību līdz šim neviens nav solījis. Tikmēr DP, kurai lielā steigā nomainījies priekšnieks, ietur sev tik raksturīgo klusēšanas taktiku. Par balsu pirkšanu esot ierosināti veseli septiņi kriminālprocesi. Bet kas vēl bez Zaķa? To nestāsta. Viens acīmredzot ir par “Saskaņas” deputātu Ivaru Zariņu, par kura atbalstītāju pēkšņo “iebrukumu” Stalbes pagastā ziņots medijos. Vēl pavīdēja noslēpumaina ziņa par kādu Zaļās partijas autobusu Līvānos. Partijas priekšsēdētājs Raimonds Vējonis kategoriski noliedz, ka notikušas blēdības: “LZP nekādas balsis nav pirkusi. Raksts balstās baumās. DP jāpublisko informācija, lai izbeigtu šādas spekulācijas.”
Neviens, protams, nevēlas atzīt savu vainu un līdzdalību notikušajā, tomēr balsu tirgošanu kā problēmu nu jau spiesti atzīst gandrīz visi. Un tad sākas interesanti komentāri, kā, piemēram, “Vienotības” priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas teiktais intervijā Latvijas Televīzijai: “Mani uztrauc šī problēma kā tāda. Vēlēšanu tiesības ir svarīgākās politiskās tiesības, kas pilsonim ir dotas, ar kurām viņš izvēlas, kāds būs parlaments, kas būs šie cilvēki, kas lems. Šī sistēma, kas parādījās arī raidījumos, ka šie cilvēki tā vienmēr ir darījuši – nav kaut kas kārtībā ar psihi, ja cilvēks tiek vienkārši pirkts, un nav kaut kas kārtībā, ja vēlēšanu sistēma atļauj šādus rezultātus.”
Atziņa par psihes traucējumiem nepalika bez ievērības, izsaucot gan dzēlības, gan sašutumu. Mazāku interesi izraisīja piebilde par vēlēšanu sistēmu (tās maiņu?). Turklāt Āboltiņas kritiķi steidza secināt, ka politiķe vairāk satraukusies par saviem svītrojumiem, tāpēc apvaino vēlētājus un sistēmu. Taču, arī runājot par tirgošanos ar balsīm, nevajadzētu meklēt pamatojumu medicīnā, bet drīzāk jau politikā vai, precīzāk, varas un sabiedrības attiecībās. Sajūta, ka vēlētāja balss neko neietekmē, nav veidojusies vienas dienas laikā. Cilvēki ir pieraduši, ka lēmumus pieņem šaurā lokā un pat līdzdalībai partijā nav nekādas nozīmes (tāpēc arī partiju biedru skaits Latvijā uz Eiropas fona ir smieklīgs). Ja runā par balss vērtību, tad situāciju var salīdzināt ar privatizācijas sertifikātiem 90. gados. Cilvēki tos saņēma, un viņiem tika stāstīts, ka tā ir iespēja piedalīties privatizācijā. Daļa tos izmantoja dzīvokļa privatizācijai, bet daudzi pārdeva par lētu naudu. Daži gan mēģināja sekot idejai un nopirka nelielu daudzumu kāda uzņēmuma akciju, bet, nesapratuši šā darījuma jēgu, tāpat pēc laika akcijas pārdeva. Vai šiem cilvēkiem kaut kas nebija kārtībā ar psihi? Nē, protams, viņi vienkārši nejuta atdevi no procesa, kamēr citi šos sertifikātus uzpirka vairumā un izmantoja savām vajadzībām. Protams, privatizācijas sertifikātu tirgošana bija legāla, kamēr balss pārdošana vēlēšanās krimināli sodāma darbība, taču sistēma šo darbību diemžēl veicina.
