Balsis nāks no kosmosa! Eiropas Komisija vēlas izveidot sešus miljardus eiro vērtu satelītu sistēmu 15
Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ventspils augstskolas studenti pirms gadiem pieciem orbītā palaida pirmo Latvijas satelītu “Venta 1”, kas funkcionēja mazliet vairāk par gadu. Rīgas Tehniskās universitātes studenti nupat pirmie Baltijā paši izgatavojuši un 1,2 km augstumā uzšāvuši lieljaudas raķeti. Tikmēr Eiropas Komisija jau ķērusies pie vērienīgas drošas kosmiskās ES sakaru sistēmas izveides un tai netipiskā ātrumā – gada laikā – izstrādājusi plānu, kā digitalizāciju veicināt no kosmosa.
Drošais internets kosmosā
Eiropas Komisija vēlas izveidot sešus miljardus eiro vērtu satelītu sistēmu, kas, pirmkārt, var nodrošināt drošus Eiropas diplomātiskos un izlūkošanas sakarus un, otrkārt, nodrošināt platjoslas interneta sakarus. “Tas tiks izveidots, lai uzlabotu savienojumus Eiropas kontinentā,” otrdien preses konferencē sacīja iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons, piebilstot, ka tikai 56 procentiem mājsaimniecību Eiropā ir piekļuve ātrdarbīgam platjoslas tīklam.
Jaunā sakaru sistēma daudzās orbītās nodrošinās ES diplomātiskos sakarus visā pasaulē? Kā tā spēs garantēt komunikācijas drošumu? Paredzēts, ka sistēma izmantos jaunākās kvantu sakaru tehnoloģijas drošai šifrēšanai (“EuroQCI”), kas garantēs kiberdrošību.
Eiropas digitālajā pārveidē privātajam sektoram – kā iedzīvotājiem, tā uzņēmumiem – šī sistēma dos piekļuvi uzlabotiem, uzticamiem un ātriem savienojumiem, tajā skaitā sakaru nestrādes zonās. Ja kādu iemeslu dēļ (dabas katastrofās, piemēram) mobilie torņi uz zemes pārtrauks darboties, tīkla pārklājumu nodrošinās no satelīta.
No satelītiem varēs vadīt viedos tīklus (enerģētikā, veselības aprūpē, datu centrus), infrastruktūru (gaisa, dzelzceļa, jūras, ceļu satiksmi, savienotos transportlīdzekļus). Šī sistēma dos iespēju ātrāk reaģēt civilajā aizsardzībā krīžu gadījumos, palīdzēt atrast un glābt kuģus jūrā, uzraudzīt robežas, attālināt vadīt lidmašīnas.
Saskaņā ar ES stratēģiju “Global Gateway” sistēma nodrošinās savienojamību arī stratēģiskajos ģeogrāfiskajos apgabalos, piemēram, Āfrikā un Arktikā, sola Eiropas Komisija.
Īstenojot šo projektu, Eiropas Savienība cer kļūt stratēģiski autonoma, piedāvājot alternatīvu Īlona Maska “SpaceX” izstrādātajam tirdzniecības interneta tīklam “Starlink” un Grega Vailera izveidotajam satelītu interneta tīklam “OneWeb” Apvienotajā Karalistē. EK lēš, ka jaunās infrastruktūras izveide varētu nodrošināt bruto pievienoto vērtību 17–24 miljardus eiro un papildu darba vietas ES kosmosa nozarē. Taču projekts vēl jāapstiprina Eiropas Parlamentā un ES Padomē.
Trīs kosmosa programmas
Piedāvātā ir trešā ES kosmosa programma pēc pasaulē precīzākā ģeonavigācijas tīkla “Galileo” un pēc vadošā Zemes novērošanas satelītu orbitālā grupējuma “Copernicus”.
Kaut gan pirmais satelīts tika palaists jau 2005. gadā, globālā navigācijas satelītu sistēma “Galileo” sāka darboties 2016. gadā. 10 miljardu eiro vērtā projekta galvenais mērķis ir nodrošināt augstas precizitātes pozicionēšanas sistēmu, lai Eiropas valstīm nebūtu jāpaļaujas uz ASV GPS vai Krievijas GLONASS sistēmām, kuras to operatori jebkurā laikā varētu atslēgt. Pašlaik orbītā ar navigācijas datu pārraidi nodarbojas 22 satelīti (no 26 orbītā riņķojošajiem).
Pamata (zemākas precizitātes) “Galileo” pakalpojumu izmantošana ir bezmaksas un pieejama ikvienam. Autorizētiem lietotājiem ir pieejams pilnībā šifrēts augstākās precizitātes pakalpojums – viena metra precizitāte mērījumos gan horizontāli, gan vertikāli. Papildus tam “Galileo” ir arī jānodrošina jauna globāla meklēšanas un glābšanas (SAR) funkcija, kas ir daļa no MEOSAR sistēmas.
Savukārt “Copernicus ” ir Eiropas Savienības Zemes novērošanas programma. Tās mērķis ir izprast un mazināt klimata pārmaiņu ietekmi un nodrošināt civilo drošību. Tā apkopo visu “Copernicus” vides satelītu, gaisa un zemes staciju un sensoru iegūto informāciju, lai sniegtu vispusīgu priekšstatu par Zemes “veselību”. “Copernicus” piedāvātie pakalpojumi aptver sešas galvenās savstarpēji saistītas jomas: atmosfēra, jūra, zeme, klimats, ārkārtas situācija un drošība. “Copernicus” iegūtie dati un informācija ir bez maksas pieejami visiem lietotājiem un sabiedrībai.
Pagaidām – tikai satiksmes regulētājs
Kopš 2016. gada Eiropas Savienība ar ES SST konsorcija rokām jau novēro kosmiskos objektus, lai novērstu to iespējamās sadursmes, pamanītu satelītu atliekas pēc to iznīcināšanas un uzmanītu šo objektu atgriešanos uz Zemes. 260 Eiropas satelīti jau iekļauti šajā sistēmā, tostarp “Galileo” un “Copernicus” satelīti. Piemēram, 2021. gada 15. novembrī pēc Krievijas pretsatelītu ieroča izmēģinājuma zemā orbītā ES SST atklāja un joprojām uzrauga iznīcinātā satelīta atliekas kosmosā.
Šonedēļ EK nākusi klajā ar divām iniciatīvām – regulas priekšlikumu par drošu kosmisko savienojamību un kopīgu paziņojumu par ES pieeju kosmosa satiksmes pārvaldībā. Kopējās izmaksas tiek lēstas ap sešiem miljardiem eiro. ES fondu (programmas “Digitālā Eiropa” un Eiropas Aizsardzības fonda) ieguldījums programmā 2022.–2027. gadam ir 2,4 miljardi eiro. Pārējo finansējumu nodrošinās dažādi publiskā sektora avoti (ES budžets, dalībvalstis, Eiropas Kosmosa aģentūras iemaksas) un kosmosa rūpniecības investīcijas.
Kvantu šifrēšanu paredzēts testēt 2025. gadā, bet kopumā sistēmai ar pilnu jaudu jāspēj darboties no 2028. gada.
Viedokļi
Margrēte Vestagere, EK priekšsēdētājas izpildvietniece: “Kosmosa tehnoloģijas ir būtiskas mūsu ikdienai un drošībai. Šodien ierosinātās iniciatīvas garantēs drošu un efektīvu savienojamību bez pārtraukumiem. Tās sniegs labumu gan iedzīvotājiem, gan valstu iestādēm. Tām būs svarīga loma Eiropas digitālajā pārveidē. Un tās uzlabos mūsu konkurētspēju.”
Niklass Nienass, Eiropas Parlamenta deputāts (Vācija, Zaļie): “Pārāk liela uzmanība pievērsta spiegu aģentūru un valdību pieteikumiem, nevis uzticamam un kvalitatīvam internetam visiem. Būtiskākais nav tas, ka Makrons un Šolcs varēs sazināties, nebaidoties no tā, ka Putins noklausās. Jābūt tā, ka mēs visi gūstam labumu. /../ Bet 6 miljardi eiro 440 miljoniem cilvēku, kas dzīvo Eiropā, tas ir 13 eiro katram, lai ikvienam nodrošinātu pienācīgu interneta pieslēgumu… Es domāju, ka lielākā daļa cilvēku ir gatavi to maksāt.”
Jozefs Ašbahers, Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) ģenerāldirektors: “Tikai iedomājieties, ka satelīti būtu izslēgti uz vienu dienu. Tā būtu katastrofa. Laika prognoze būtu ļoti slikta… Labi… var teikt, ka mēs varam dzīvot arī lietū un sauļoties, bet tai ir milzīga ietekme uz ekonomiku. Laika prognoze no kosmosa sniedz 61 miljardu eiro lielu ekonomisko labumu Eiropas ekonomikai. /../ Ja tiek atslēgti navigācijas satelīti, navigācija, protams, vairs nedarbojas telekomunikācijas, akciju tirgi – viss šodien ir atkarīgs no satelītiem. Jā, mēs esam pilnīgi atkarīgi no tiem jau tagad, un šī atkarība nākotnē palielināsies.”
