Rīgā atsākusies degvielas uzpildes stacijas būvniecība Baložu kāpas vietā. Vai šoreiz izdosies? 6
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Skandāliem apvītās, pa pusei noraktās Baložu kāpas vietā – Rīgā, Brīvības gatvē 462, netālu no Brīvdabas muzeja – atsākusies sabiedrībā pretrunīgi vērtētā degvielas un gāzes uzpildes stacijas būvniecība. Šis varētu būt jau trešais mēģinājums te uzbūvēt staciju, kurai aizvadītajos gados tā pretojušies vietējie iedzīvotāji, vides aktīvisti un par ko arī daudz un nikni ticis rakstīts presē.
Stacijas būvniecības iecerei ir teju divdesmit gadu gara vēsture ar skandāliem pašvaldībā, strīdiņiem ministrijās, visbeidzot ar gadiem ilgu tiesāšanos, kuras laikā izpostītā kāpa gadiem ilgi stāvēja pamesta un piedrazota.
Gada prāva
Kopš 2004. gada degvielas uzpildes stacijas projektu mēģināja īstenot Latvijas un Igaunijas kopuzņēmums “Trest Oil Co”, kas ar Rīgas pilsētas būvvaldes izsniegto atļauju rokā noraka daļu Baložu kāpas un nozāģēja vairākus desmitus koku. Toreiz iejaucās Valsts būvinspekcija, kas anulēja būvatļauju, norādot, ka nav ievērotas vispārīgo būvnoteikumu prasības par tehniskā projekta atbilstību plānošanas un arhitektūras uzdevumam, tostarp prasība izstrādāt gruntsgabala un blakus esošo zemes gabalu sarkano līniju projektu.
Citiem vārdiem sakot, Rīgas pašvaldībai nebija tiesību izsniegt būvatļauju, tā bijusi izsniegta nelikumīgi. Ekonomikas ministrijas lēmumu, kas Valsts būvinspekcijas rīcību atzina par pamatotu, “Trest Oil Co” pārsūdzēja tiesā. Pirmās instances tiesa atzina, ka būvatļauja izsniegta likumīgi un ir spēkā. Bet apgabaltiesa jau izsprieda par labu Ekonomikas ministrijai.
2007. gadā Augstākā tiesa atstāja spēkā apgabaltiesas spriedumu, kas aizliedz būvēt degvielas uzpildes staciju Baložu kāpā. Pašvaldībā gan pūlējās iestāstīt, ka aizliegums būvēties skarot tikai “Trest Oil Co”, nevis būvniecību vispār.
Pārskatā par Augstākās tiesas darbību 2007. gadā Baložu kāpas lieta atzīta par gada lielāko prāvu – līdzās “Bankas Baltija”, bijušā veselības ministra Āra Audera lietai un vairākām citām.
Tolaik Rīgas pašvaldības Vides departaments atzina, ka zemesgabalā neko nevar uzbūvēt, kamēr nav beigusies tiesvedība un kamēr nav atlīdzināts videi nodarītais kaitējums, kas pēc Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes aprēķina ir aptuveni 12 500 latu (ap 18 000 eiro).
Degvielas uzpildes stacijas būvniecības iecerei iebilda Rīgas pašvaldības Satiksmes departaments – šajā vietā uzbūvētā stacija apdraudēšot satiksmes drošību, radot transporta sastrēgumus.
Zaudējumus dabai “Trest Oil Co” gan atlīdzināja. Bet no ieceres būvēt staciju neatteicās.
2012. gadā “Trest Oil Co”, visticamāk, ieinteresētu pašvaldības deputātu grupiņas atbalstīts, pamēģināja īstenot ieceri otrreiz. Bet, vietējiem iedzīvotājiem, vides aizstāvjiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem skaļi protestējot, pašvaldības deputātu vairākums toreiz vēl neuzdrošinājās atbalstīt šo būvniecību.
Rīkojušies nelikumīgi
Ģenerālprokuratūra pat uzsāka pārbaudi, kurā noskaidroja, ka Rīgas pilsētas būvvalde, Rīgas pašvaldības Vides departaments un Valsts meža dienesta Rīgas virsmežniecība, lemdama par būvprojekta apstiprināšanu un būvniecības atļaujas izsniegšanu, nav ievērojusi normatīvo aktu noteikumus. Citiem vārdiem sakot, rīkojušies nelikumīgi.
Bet kas pirms desmit gadiem neizdevās “Trest Oil Co”, tas, redzot kopš augusta sparīgi uzsākto būvēšanos, visticamāk, tagad varētu izdoties jaunajam stacijas būvniecības pasūtītājam SIA “Petrol Property”, kas 2018. gadā nopirka šo kāpu zemes gabalu.
“Petrol Property” pieder lietuviešu uzņēmumam “Vaizga”, kurš, pēc Konkurences padomes vērtējuma, īsteno netiešu izšķirošu ietekmi pār AS “VIADA Baltija” – degvielas tirgotāju vairākās degvielas uzpildes stacijās Latvijā.
Biedrības “Berģinieki” valdes locekle Inese Neļķe stāsta, ka vietējie iedzīvotāji ar parakstiem pašvaldībai sūtītajām vēstulēm mēģinājuši apturēt kāpas norakšanu, pirms tā vēl nebija uzsākta. “Diemžēl mūsu protestus pašvaldība neņēma vērā,” turpina Inese, “noraktā kāpa bija jāatjauno, ko aizvadītajos gados varēja izdarīt. Tagad, kad noraktajā kāpas daļā sākta būvēšanās, diezin vai kaut ko var labot.”
Vides aizsardzības kluba viceprezidente Elita Kalniņa saka, ka šis būs jau trešais mēģinājums izpostītās Baložu kāpas vietā uzbūvēt degvielas uzpildes staciju un nepildīt Augstākās tiesas spriedumu, kas to aizliedz.
Viņasprāt, būtu jāpanāk tiesas lēmuma izpilde, izpostītās kāpas atjaunošana un jauna detālplānojuma sagatavošana, vērtējot ietekmi gan uz vidi, gan uz satiksmi.
“Nav pieļaujams, ka pašvaldība, izsniedzot būvatļaujas, neievēro likumus un ignorē tiesas spriedumus,” saka viņa, “tāpēc pieļauju, ka arī detālplānojums, kura agrāk vispār nebija, ir nelikumīgs.”
Novēlots aicinājums
Aicinājums atjaunot izpostīto kāpu arī man šķiet gan novēlots, gan neizpildāms. Sevišķi pašlaik, kad jaunās degvielas uzpildes stacijas būvēšana jau norit pilnā sparā un kad apkārtnes iedzīvotāji un daži dabas sargu sabiedrisko organizāciju pārstāvji ir vienīgie, kuri pūlas tai iebilst. Toties Valsts vides dienests, pašvaldības Vides pārvalde un citi dienesti klusē.
Tāpēc, visticamāk, kāpas vietā būs vēl viena degvielas uzpildes stacija, kas, pēc “Petrol Property” pārstāvju publiski paustā, sāks darboties jau nākamā gada sākumā.
Pamatus Baložu kāpas apbūvei Rīgas pašvaldība būtībā ielika 1995. gada 12. decembrī, kad apstiprināja pilsētas attīstības plānu 1995.–2005. gadam. Tajā kāpa bija iekļauta jauktā dzīvojamajā un darījumu iestāžu teritorijā, kurā iespējama arī degvielas uzpildes stacijas būvniecība. Savukārt kāpas norakšanu pieļāva 2004. gada 12. janvārī Rīgas pašvaldības Apstādījumu saglabāšanas komisijā pieņemtais lēmums.
Būvniecība notiekot likumīgi
Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā apgalvo, ka pašlaik Brīvības gatvē 462 būvniecība notiekot likumīgi. Tās ierosinātājam esot izdota derīga būvatļauja, un būvniecības iecere atbilst spēkā esošajam detālplānojumam, kura izstrādes ietvaros notikusi ieceres publiskā apspriešana.
2004. gadā šai teritorijai nebija detālplānojuma, kuru izstrādā, lai noteiktu precīzas prasības zemes izmantošanai un apbūvei, kā arī precizētu zemes gabalu robežas un aprobežojumus. Atļautā apbūve tiek izvietota no kokiem brīvajā teritorijas daļā, kas piekļaujas Brīvības gatvei. Atlikušās kāpas daļas norakšana neesot atļauta, degvielas stacijas teritorija aizņems tikai jau noraktās kāpas daļu, saglabājot esošo zemes gabala reljefu.
Arī Rīgas pašvaldības Satiksmes departamentā tagad dzied citu meldiņu. Būvobjektam Brīvības gatvē 462 izstrādāts detālplānojums, kā arī pilnveidots būvprojekts, kas 2021. gadā esot saskaņots un kas vairs neapdraudot satiksmes drošību.
Pašvaldībā gan nepaskaidro, kāpēc savulaik atļauja degvielas uzpildes stacijas būvniecībai bijusi izsniegta bez detālplānojuma, kaut arī pēc Ministru kabineta noteikumiem sprādzienbīstamu objektu būvniecība bez tā nav pieļaujama.
