Balodis: Zolitūdei līdzīgas traģēdijas var atkārtoties 3
Zolitūdei līdzīgas traģēdijas var atkārtoties, uzskata Saeimas Zolitūdes parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Ringolds Balodis (NSL), informēja komisijā.
Balodis norādīja, ka viņam “ļoti gribētos noticēt, ka valsts ir mācījusies no šīs asiņainās traģēdijas, bet ar skumjām ir jāsecina, ka arī pēc traģēdijas uzlabotais normatīvais regulējums būvniecības jomā nevis novērš riskus cilvēku drošībai un dzīvībai, bet tieši pretēji – rada pārliecību, ka Zolitūdei līdzīgas traģēdijas var atkārtoties”.
“Valsts līmenī joprojām nav atrisināts jautājums par būvizstrādājumu kvalitātes kontroli, un arī pati būvniecības kontrole valstī ir vairāk deklaratīva un formāla. Tajā pašā laikā ir vērojami arī uzlabojumi un esmu pārliecināts, ka Ekonomikas ministrija (EM) un Saeima šo situāciju spēs labot,” viņš uzsvēra.
Komisija ir apkopojusi un publicējusi pirmos secinājumus, bet starpziņojumu, kurā apkopos parlamentārās izmeklēšanas gaitā gūtās atziņas, kas skar būvniecības jomas normatīvo regulējumu un būvuzraudzību, plānots publiskot Saeimas pavasara sesijas noslēgumā.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija secinājusi, ka Valsts Būvinspekcija 2009.gada valsts budžeta konsolidācijas apstākļos, tika bezatbildīgi likvidēta, kā rezultātā uzraudzība un kontrole kopumā būvniecības jomā tika būtiski samazināta.
“Atbildības pārlikšana uz pašvaldību pleciem nebija pārdomāta un pārraudzīta no EM puses. Valsts uzraudzības vājināšanās radīja visatļautības un bezatbildības gaisotni, kas agrāk vai vēlāk nevarēja nenovest līdz asiņainai traģēdijai,” teikts komisijas secinājumā.
Tāpat komisija norāda, ka esošais Būvniecības likums ir jāpilnveido: “Tas nepieciešams, lai tiktu novērsta tiesību normu pārklāšanās un novecojušas normas tiktu aizstātas ar citām Eiropas un starptautiskajai praksei atbilstošām normām”.
Vienlaikus komisija secinājusi, ka ne pašvaldību būvvaldes, ne valsts kopumā, nespēj un nespēs garantēt sabiedrībai, ka ēkas un būves ir drošas, jo atbildīgās iestādes nepārbauda, vai iesniegtie aprēķini slodzēm ir sastādīti pareizi un aprēķinam iekļautie dati ir iekļauti pareizi. “Tādējādi ir pierādījies, ka tradicionālā pieeja, ka katrai pašvalībai ir savs būvniecības kontroles departaments, un sava individuālā pieeja jautājumu risināšanā, nedarbojas, jo nepastāv vienotas kontroles procedūras,” pauž komisija.
“Valsts līmenī netiek risināts jautājums par būvizstrādājumu kvalitātes kontroli. Lai arī būvizstrādājumu kontrole tiek deleģēta Patērētāju tiesību aizsardzības centram, tomēr praksē kontrole notiek izvēles kārtībā vai, reaģējot uz jau esošu problēmu jeb sekām,” secinājusi komisija.
Būvniecības normatīvajos aktos nav noteikta solidāra atbildība starp būvprojekta autoru un būvprojekta ekspertu, pauž komisija. “Esošā prakse liecina, ka, sabrūkot ēkai, nav neviena, kas būtu par to atbildīgs. Rezultātā var novērot bezatbildīgu juridisko labirintu futbolu, kas grauj uzticību valsts pārvaldei un varai kopumā. Sistēma nevis novērš riskus cilvēku drošībai un dzīvībai, bet tieši pretēji – rada pārliecību, ka Zolitūdei līdzīgas traģēdijas var atkārtoties,” teikts komisijas secinājumā.
Saeimas Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu traģēdijas cēloņus un turpmākās darbības, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldības darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām traģēdijas seku novēršanā.
Rīgā, Zolitūdē, veikalā “Maxima” 2013.gada 21.novembra vakarā iebruka jumts. Katastrofā gāja bojā 54 cilvēki, tostarp trīs glābēji. Pērn aprīlī Zolitūdes traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki nolēma dibināt biedrību “Zolitūde 21.11.”, lai pārstāvētu cietušo tiesības un intereses.
