Medniekam zināšanai. Ballistika – kur lido lode 0
Vītņstobra ieroča lodes lidojumu ietekmē daudzi faktori, taču bieži vien mednieks aizmirst, ka tēmēšanas līnija ir taisna, bet lodes lidojuma trajektorija – izliekta. Kam nav gadījies aizšaut garām bebram vai lapsai, kas atradusies turpat vai degungalā? Medību kolēģi smīn ūsās, pašam dūša papēžos – nu kā tas iespējams, nopūdelēt medījumu, kas bijis turpat – piecu līdz desmit metru attālumā! Bet, ja loģiski padomā un izanalizē situāciju, viss top skaidrs. Ja vītņstobra ierocis ir piešauts 100 vai 150 metros, jāsaprot, ka 10 metru distancē lode lidos pavisam citur – parasti dažus centimetrus zemāk.
Trajektorija
Lodi, kad tā izlido no stobra, ietekmē Zemes pievilkšanas spēks, lidojumā tā zaudē sākotnējo enerģiju un veido liektu trajektoriju, kuras pirmās divas trešdaļas ir augšup, bet pēdējā lidojuma daļa – lejup. Tēmēšanas līnija ir taisna un atšķiras no lodes lidojuma trajektorijas. Lodes lidojuma trajektoriju un attālumu ietekmē dažādi faktori – lodes svars, kalibrs, forma, arī ārējie faktori – vējš, lietus, temperatūra. Tas nozīmē, ka divas vienāda svara lodes, izšautas vienādā leņķī, bet ar atšķirīgiem lidojuma ātrumiem, mērķī trāpīs dažāda augstuma vietās.
Pēc būtības lodes lidojuma trajektorija ir lodes ceļš attiecībā pret kādu fiksētu punktu. Lodes lidojums ir atkarīgs no gāzu spiediena stobrā aiz lodes, bet, tiklīdz lode izlido no stobra, to sāk ietekmēt vēl divi spēki – gaisa pretestība un Zemes pievilkšanas spēks. Neatkarīgi no šāviena leņķa un lodes ātruma stobra galā lode zaudēs savu ātrumu un augstumu abu šo faktoru ietekmē. Rodas trajektorijas parabolas forma.
Ar karabīni dažādās distancēs
Lai piešautu ieroci, ir jābūt izpratnei par lodes trajektoriju. Veikalā iegādājoties patronas, uz kastītes ir norādītas tabulas, kas raksturo lodes lidojumu dažādos attālumos. Protams, šie cipari ir orientējoši, un tādēļ pēc patronas piešaušanas 100 metros vajadzētu pārbaudīt, kā lode lido citās distancēs.
Piemēram, .243 Win kalibra ierocis, kas paredzēts stirnu un bebru medībām, šaujot ar Hornady Superformance 3,8 gramu (58 greinu) lodīti, piešauts 100 metros – tas nozīmē, ka 100 metros lodei jātrāpa desmitnieka centrā. Piecdesmit metros trāpījums ir gandrīz turpat līdzās šāvienam, kas veikts 100 metros.
Savukārt 20 metros lode jau lido teju par pieciem centimetriem zemāk, salīdzinot ar piešaušanas punktu. Ja jātrāpa bebram vai lapsai, šiem centimetriem var būt izšķiroša nozīme. Tātad jāielāgo: šaujot nelielā mērķī, kas atrodas tuvāk par 20 metriem, jāveic korekcija – jātēmē mazliet augstāk nekā uz mērķi, kas atrodas 50 vai 100 metros. Taču korekcijas lielums ir atkarīgs no lodes un no ieroča, tādēļ vislabākā vieta ir šautuve, kur saprast – kā dažādās distancēs lido konkrētā lode.
Ārējo faktoru ietekme
Ballistiskais koeficients
Ja runā par ārējo faktoru ietekmi uz lodes lidojumu, tālšāvēji noteikti vērā ņems ne tikai vēju, bet arī gaisa mitrumu un temperatūru, kam ir iespaids uz lodes ballistisko koeficientu un sākotnējo ātrumu. Piemēram, 4,4 gramus (68 greini) smagas 6 mm lodes ballistiskais koeficients ir .265. Šo koeficientu vismaz ASV aprēķina, ņemot vērā standartus, kas paredz, ka atmosfēras spiediens ir 75 cm, temperatūra 15 oC, bet gaisa mitrums – 78 procenti. Ja kāds no šiem rādītājiem mainās, mainīsies arī lodes lidojums. Ņemot vērā šos rādītājus, var arī pārrēķināt lodes ballistisko koeficientu. Piemēram, lode, kuras koeficients ir .265, varētu sasniegt labākus rādītājus, ja būtu attiecīgi atmosfēras apstākļi. Tas nozīmē, ka konkrētos apstākļos lodes lidojuma trajektorija kļūtu taisnāka un to mazāk ietekmētu vējš.
Kad temperatūra kļūst augstāka (virs 15 grādiem), bet pārējie rādītāji ir nemainīgi, samazinās arī gaisa blīvums. Pretēji pieņemtajam viedoklim, palielinoties mitruma līmenim gaisā, patiesībā samazinās gaisa blīvums. Mitrs, lipīgs gaiss nemaz nav smags, tas tādēļ, ka sausa gaisa molekulārā masa ir lielāka nekā ūdenim. Piemēram, 35 oC grādos, kad gaisa mitrums nepārsniedz 20%, lode, kuras ballistiskais koeficients ir .265, uzrādīs rezultātu, kas līdzvērtīgs lodei ar koeficientu .301. Tādēļ ir ļoti būtiski savu ieroci piešaut dažādos gadalaikos dažādām sezonām, piemēram, pirms ziemas sezonas, kad šauj aukstā laikā, un vasarā, kad grādi ir plusā. Dažādās temperatūrās lode lidos atšķirīgi.
Ārējie faktori, kas ietekmē lodes trajektoriju, ir vējš, augstums virs jūras līmeņa, temperatūra, gaisa mitrums, kā arī gaisa spiediens. Tomēr vēja ietekme var būt ļoti liela. Tā kā lode lido cauri gaisam, arī gaiss kustina lodi. Lode vienmēr novirzās tajā virzienā, kurā pūš vējš. Ja vējš ir no kreisās puses, lode novirzīsies uz labo pusi. Jo mazāks ir vēja leņķis pret lodes trajektoriju, jo mazāka būs lodes novirzīšanās no trajektorijas. Tādēļ, it īpaši šaujot tālās distancēs, kur precizitātei ir liela nozīme (jau 300 metros), jāņem vērā vēja ietekme uz lodi. Lai šautu precīzi, šāvējam ir jāzina vēja ātrums, vēja virziens, kā arī iespējamā novirze distancē, kādā tiek šauts. To visu var aprēķināt pats, bet tālšaušanā uzdevumu atvieglo dažādas lietotnes, piemēram, Strelok, kur, savadot iekšā daudz un dažādus parametrus, šāvējs iegūs informāciju par to, cik liela vēja korekcija būtu jāveic.
Mazliet teorijas
Izlidojot no stobra kanāla, pulvera gāzes, kam ātrums mazās masas dēļ ir augsts (1700 m/s), apsteidz lodi, izdarot nevēlamu sānisku rotējošās lodes samešanu. Tādēļ ražo lodes, kuru aizmugure ir koniska.
Lodes izlidošanas brīdī no stobra atskan skaļš šāviena troksnis, kas rodas no lodes pieres gaisa pretestības viļņa, pulvera gāzu straujās izlaušanās no stobra un atdzišanas.
Lodes maksimālais lidojuma ātrums ir tieši stobra galā.
Svarīga ir lodes enerģija, kas nosaka, ko lode var izdarīt. Lidojošas lodes enerģijas rādītāji ir atkarīgi no tās svara un kustības ātruma – jo lielāka ķermeņa masa un kustības ātrums, jo lielāka šī ķermeņa kinētiskā enerģija.
Gaisa pretestība ir ārkārtīgi liela, lielu daļu savas enerģijas lode patērē gaisa daļiņu pašķiršanai.
Lodes garenā smailā ķermeņa forma veidota tādēļ, lai samazinātu nevēlamo lodes pieres gaisa pretestību, ko panāk, ja lodei ir mazāks diametrs un lielāks svars.
Lai lodes lidojumu stabilizētu, tās ķermenim liek rotēt ap savu asi. To panāk ar stobra vītni.
Dažādu kalibru un svara lodēm nepieciešama dažāda garuma vītne. Maza kalibra ātrajām lodēm vītnes solis ir īsāks – to apgriezienu skaits ir lielāks nekā liela kalibra lēzenās vītnes salīdzinoši lēnākām lodēm. Piemēram, .223 Rem lode rotē ar 4000 – 4500 apgriezieniem sekundē, 7.62×51 kalibra lode – ar 3000 – 4000, toties .22 LR mazkalibra lodīte vien ar 800 – 850.
Lodes vistālākais lidojums atkarīgs no tās svara, formas un kalibra, dažādām lodēm atšķirsies maksimālā lidojuma distance, proti, .22 LR patronai tā ir 1,5 km, bet .308 Win lodei – 4,5 km.
Lodes īpašības raksturo tās ballistiskais koeficients – spēja pretoties gaisa pretestībai. Ballistisko koeficientu 1881. gadā definēja vācu metālrūpnieks un munīcijas ražotājs Krups. Lode ar augstāku ballistisko koeficientu lidos tālāk nekā tā, kurai tas zemāks, jo to mazāk ietekmē gaisa pretestība un tā vairāk saglabā sākotnējo ātrumu.
Vairāk lasiet žurnāla “Medības” īpašajā pielikumā “Ieroči”·
