Balles deju stundas ar Veltu Kalniņu 0
Valmieras teātra Apaļajā zālē pirmizrādi piedzīvojusi jaunās latviešu dramaturģes Annas Zvaigznes luga “Stubenhocker: Velta Kalniņa istabā” Pētera Krilova režijā. Darbs ir neparasts sacerējums, kas ārēji atbilst biogrāfiskas drāmas formai, bet pēc būtības ir eksistenciāls cilvēka likteņa pētījums.
Tā būs balles deju stunda divās daļās par atmiņām un dzīvi. 1915–1995 – tas ir laika rāmis, kurā XX gs. Latvijā, Rīgā, dzīvoja deju skolotāja Velta Kalniņa, kuras skolnieku skaits mērāms tūkstošos. Viņas dzīves laikā par viņu bija dzirdējuši visi. Tā ir sieviete, kuras vēriens, ar kādu īstenoti mākslinieciskie mērķi, kuras dzīves laikā pieredzētās vēsturiskās pārmaiņas un piemērošanās jaunai kārtībai padara viņu par izcilu, unikālu paraugu mūsdienu cilvēkam. Radoša personība, kas ir dzīva pat pēc savas aiziešanas.
“Luga ir par tādu personību, kuru es nedaudz zinu. Es viņu esmu redzējis, bet mēs neesam bijuši personīgi pazīstami. Viņa bija tāda maza auguma, stalta, iznesīga, ļoti korekta savā uzvedībā, bet artistiska dejās,” stāsta režisors P. Krilovs.
Dramaturģe A. Zvaigzne ir uzrakstījusi darbu par cilvēku ārpus laika. V. Kalniņa bija dzimusi pirms padomju varas, nodzīvojusi visus garos padomju gadus un nomirusi neatkarīgā Latvijā. “Viņai nebija nekā kopīga ar padomju varu. Viņai bija deja. Viņai bija kaut kas kopīgs tikai ar balles dejām un ar cilvēka stāju.
Tas man likās ļoti interesanti, parādīt tādu cilvēku, par kuru gandrīz nekas nav zināms.
Lugā ir divi tādi galvenie personāži – Velta Kalniņa, kundzīte, tā viņa saucās vecumā un viņai pretī – personāžs, ko sauc par Stubenhockeru, kas ir tā kā viņas alter ego, bet kas rūpējas par to, kas paliks pāri pēc dzīves. Mums ir ainas, kur viņa ir jaunībā. Kur viņa strādā ar saviem skolniekiem. Attiecības ar vīru, ar dēlu. Iznāk tāds mazs, ļoti lakonisks un ļoti vientuļš cilvēks, kuram acīmredzot deja ir viss. Katrā ziņā par viņas dzīvi var izstāstīt divos teikumos, bet par viņas personību un par to viņas īpatsvaru – jātaisa luga, ” ir pārliecināts režisors P. Krilovs.
Režisors skatītāju ieved istabā, kurā top nebeidzams dzīvesstāsts – daudzbalsīga daudzu stubenhockeru saruna ar sevi un tiem cilvēkiem, kuriem viņa, kā pašai šķiet, veltījusi savu dzīvi, un arī ar tiem, kuros viņa patiešām ir dzīva. Izrāde ir par to, kā mēs atspoguļojamies sev un citiem, kā mēs turpināmies un pārtraucamies un kā vienā dzīvo daudzi un daudzajos – viens. Kas un kā veido mūsu identitāti, kur ir māksla, kur – darbs un dzīve un kur – fikcija.
Lomās: Dace Everss, Inese Ramute, Elīna Vāne, Kaspars Zvīgulis, Inese Pudža, Ingus Kniploks, Māra Mennika.
