Balkoni – apdzīvojamā platība? Pieķertajiem pārbūvētājiem būs jāmaksā vairāk 2
Gadu mijā rīdziniekus satrauca pašvaldības uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” (“RNP”) negaidītie paziņojumi par izmaiņām dzīvokļu platībās. Kādai daļai dzīvokļu tās bija palielinājušās pat par pieciem kvadrātmetriem, bet citai par to pašu tiesu samazinājušās.
Samazinājuma koeficienti balkoniem
Kā pēc tam paskaidroja Valsts zemes dienestā (VZD), sākums platību maiņām bijis pagājušā gada septembrī RNP pieprasītie dati par 164 531 dzīvokli uzņēmuma apsaimniekotajos daudzstāvu namos. Līdz pagājušā gada rudenim RNP – vairāk nekā 4200 daudzstāvu dzīvojamo namu (ar aptuveni 167 000 klientu) – nezin kāpēc tos nepieprasīja, to vietā apsaimniekošanas maksājumu aprēķinam izmantojot datus no zemesgrāmatām un īres līgumiem.
Savukārt viens no cēloņiem, kas radīja platību atšķirības, esot tas, ka līdz 1999. gadam VZD dzīvokļu platību aprēķinos lodžijām, balkoniem un terasēm izmantoja samazinājuma koeficientus.
Bet vēlāk to pārtrauca.
Uz jautājumu, vai dzīvokļu kopplatībā ietilpst arī balkoni un lodžijas, kuri daudzviet laika gaitā pārbūvēti un pievienoti ikdienā apdzīvojamām telpām, VZD Kadastra departamenta direktore Jana Supe atbild apstiprinoši. Vienīgā atšķirība esot tā, ka balkoni, lodžijas, arī terases pieder tā dēvētajām ārtelpām.
Kā skaidro VZD amatpersona, līdz šim VZD arī balkonus un lodžijas bez izņēmuma pieskaitīja dzīvokļu iekštelpām. Bet pēc Ekonomikas ministrijas atzinuma – tās tomēr piederot ārtelpām, ja vien laika gaitā nav bijušas pārbūvētas.
Šķiro ārtelpas no iekštelpām
Pirms diviem gadiem VZD bija sācis labot šo kļūdu, pārbaudot Nekustamā īpašuma valsts kadastrā uzkrāto datu atbilstību stāvoklim dabā. Divu aizvadīto gadu laikā valstī VZD jau paguvis pārbaudīt 5 399 balkonus un lodžijas, no kuriem 3215 atzītas par ārtelpām, proti, tādām, kuras nav pārbūvētas un apvienotas ar dzīvokļa iekštelpām. VZD gan vēl nav paguvis “uzķert” visus balkonu un lodžiju pagrīdes pārbūvētājus. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā pavisam reģistrēti aptuveni 164 000 balkonu un 325 000 lodžiju.
Bet, pēc viņas teiktā, šis datu sakārtošanas pasākums nekā neesot ietekmējis dzīvokļa īpašumu kopplatību, jo esot mainīts tikai telpas veids – no iekštelpas uz ārtelpu.
Uz jautājumu, kādā platībā ieskaita tos balkonus un lodžijas, kuras daļai dzīvokļu īpašnieku Rīgā un citās pilsētās ir aizstiklotas, siltinātas un kapitāli pārbūvētas, Jana Supe atbild, ka pirms diviem gadiem uzsāktās Nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrēto datu sakārtošanas ietvaros VZD pēc dokumentiem pārbauda, vai nav notikusi balkona vai lodžijas pārbūve, uz šī rēķina īpašniekiem iegūstot papildu aptuveni trīs līdz četrus kvadrātmetrus lielāku pastāvīgi apdzīvojamo platību, nekā reģistrēts oficiāli.
Šis pirmajā acumirklī šķietami formālais iedalījums ārtelpās un iekštelpās būtiski ietekmē iedzīvotāju rēķinus par viņiem piederošo dzīvokļu uzturēšanu.
2017. gada 11. jūlijā Ministru kabinetā apstiprinātie dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi paredz, ka apsaimniekošanas maksas aprēķiniem apsaimniekotājam jāizmanto dzīvokļa īpašuma kopplatība. Bet aprēķinam par apkuri – tikai iekštelpu platība. Aprēķinot maksu par siltumu, nepārbūvētie un par ārtelpām atzītie balkoni un lodžijas apsaimniekotājam nebūtu jāpieskaita apsildāmai platībai.
Toties, ja balkoni un lodžijas pārbūvētas un reģistrētas kā iekštelpām piederošas, tad apkures rēķini būs lielāki nekā dzīvokļiem, kuri nav šādi pārbūvēti.
2184 lodžijas pievienotas dzīvoklim
Kā skaidro Jana Supe, balkons vai lodžija Nekustamā īpašuma valsts kadastrā tiek reģistrēta kā iekštelpa tikai tad, ja būvniecības gaitā tikusi apvienota ar kādu no dzīvojamām telpām. No VZD pārbaudīto balkonu un lodžiju kopskaita 2184 pieskaitītas iekštelpām, jo, izceļot starpsienu, durvis un logus, tās bijušas apvienoti ar pārējo dzīvokļa daļu.
Jautāts, kādu dzīvokļa platību “RNP” izmanto, aprēķinot apsaimniekošanas maksu, apsaimniekotāja pārstāvis Krists Leiškalns atbild, ka no 2019. gada janvāra aprēķini balstās tikai uz Nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētajiem datiem, proti, dzīvokļa kopplatību.
Uz jautājumu, kādu dzīvokļa platību izmanto dzīvokļa apkures maksas aprēķinam – īpašuma kopplatību vai tikai iekštelpu platību, viņš atbild, ka par apkuri rēķini balstās arī uz balkonu un lodžiju platību, tiesa, ar samazināto koeficientu.
