Balkāni nacistu kontrolē. Vai sīvā grieķu pretošanās izšķīra Otrā pasaules kara gaitu? 6
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 80 gadiem, Otrajam pasaules karam ritot, pēc sīvām kaujām lielākā daļa Grieķijas armijas, kā arī angļu, austrāliešu un jaunzēlandiešu vienības, kopumā 50 tūkstoši vīru, pameta kontinentālo Grieķiju, kuģos evakuējoties uz Egejas jūras salām, Maltu un Ēģipti.
Itālijas uzbrukums Grieķijai caur Albāniju bija sācies 1940. gada oktobrī. Grieķi kopā ar sabiedrotajiem veiksmīgi pretojās, un nez kā ritētu notikumi, ja 1941. gada 6. aprīlī nebūtu sācies arī nacistiskās Vācijas iebrukums no Bulgārijas puses.
Divās frontēs grieķi karot nespēja. Arī britu impērijas spēki tam nebija gatavi. Turklāt 17. aprīlī nacistu priekšā bija kapitulējusi Dienvidslāvija. Stāvoklis tika atzīts par bezcerīgu.
24. aprīlī sākās sabiedroto atkāpšanās uz ostām ar mērķi evakuēties.
27. aprīlī vācieši iesoļoja Atēnās, bet Grieķijas karalis Georgs II un valdība pārcēlās uz Krētu. Ādolfs Hitlers uzskatīja, ka Balkāni tagad ir viņa un, kā atceras laikabiedri, noteica, ka uzbrukums PSRS sāksies 22. jūnijā.
Rietumu militāro vēsturnieku vidū šobrīd ir diezgan izplatīts viedoklis, ka Grieķijas operācija, kurā Hitleram nācās iesaistīties, lai glābtu no izgāšanās Benito Musolīni Itāliju, aizkavēja plāna “Barbarossa” sākumu.
Sīvā grieķu pretošanās varbūt pat izšķīra Otrā pasaules kara gaitu. Proti, Hitlers uzbrukumu PSRS sākotnēji nozīmēja uz 15. maiju un dažās nedēļās plānoja sasniegt Ļeņingradu un Maskavu. Ja ne Grieķijas operācija, nacistu rīcībā būtu vēl vairāk nekā mēnesis sava militārtehniskā pārākuma izrādīšanai austrumu frontē pirms ziemas iestāšanās.
Tiesa, ir arī viedoklis, ka vācieši uzbrukumam 15. maijā vēl nebija gatavi un uzvara Grieķijā tiem bijusi ļoti nepieciešama kaujas gara stiprināšanai.
