Baletdejotāji par stundu darba saņem nepilnus 9 eiro 17
Vidējo stundas tarifa likmi profesiju grupai aprēķina, kopējos ienākumus dalot ar kopējām nostrādātajām stundām, kuras uzņēmums norādījis nodokļu pārskatos, informē Valsts ieņēmumu dienests.
Daudzi “Latvijas Avīzes” lasītāji bija izbrīnīti, izlasot publikācijā “Dejot baletu vai tirgot vērtspapīrus?”, ka baleta solisti labāk atalgoto profesiju topā ieņem pirmo vietu, jo šā gada jūnijā par darbu stundā vidēji saņēma 56,24 eiro. Latvijas Nacionālās operas un baleta finanšu direktore Nellija Tabune skaidro, ka parasti baleta solista vidējā stundas likme ir stipri zemāka – 8,71 eiro.
Kā šā gada jūnijā baleta māksliniekiem veidojusies tik augsta stundas tarifa likme? Izrādās, tas saistīts ar to, ka baleta trupa 4. jūnijā devās atvaļinājumā. “Mēneša sākumā baleta solisti faktiski bija nostrādājuši 24 stundas. Pārējais saņemtais atalgojums, kas ir līdzvērtīgs 131 darba stundai (vidēji uz visu baleta trupu) ir mākslinieku atvaļinājuma naudas daļa par 2017. gada jūniju,” piebilst N. Tabune. Viņa norāda, lai iegūtu korektu vidējo stundas tarifa likmi par jūniju, baleta mākslinieka mēneša kopējie ienākumi ir jādala ar 155 (24 reāli nostrādātās stundas un 131 “atvaļinājuma stunda”), nevis ar 24 reāli nostrādātajām stundām. “Atbilstoši šādiem aprēķiniem baleta mākslinieka vidējā stundas likmes izmaksa arī sezonas laikā – mēnešos, kad nav atvaļinājumu, – ir 8,71 eiro.”
Valsts ieņēmumu dienests informē, ka vidējā stundas tarifa likme aprēķināta, izmantojot uzņēmumu deklarētos datus. Informācija tiek apkopota par visām darba vietām, kurām analizējamā periodā ir norādīta profesija, ienākumi un nostrādātās stundas. Ja kopējais nostrādāto stundu skaits analizējamā periodā ir nulle (piemēram, darbinieks ir bijis atvaļinājumā vai tam ir izsniegta darbnespējas lapa, vai uzņēmumā ir dīkstāve), šis darba ņēmējs tiek izslēgts no profesiju grupas vidējās stundas tarifa likmes aprēķina.
Kopējās profesiju grupas nostrādātās stundas aprēķina, summējot visu analīzes perioda mēnešu nostrādātās stundas visiem darba ņēmējiem noteiktajā profesiju grupā. Kopējos ienākumus aprēķina, summējot visu analīzes perioda mēnešu darba vietu ienākumus noteiktajā profesiju grupā. “Vēršam uzmanību, ka, lai mazinātu darba devēju administratīvo slogu, nodokļu pārskatā darba devējs deklarē ne tikai ienākumus, kas tieši saistīti ar nostrādāto stundu skaitu, bet arī citus darbinieku ienākumus, piemēram, darba nespējas lapas A, prēmijas, darba devēja izmaksātos pabalstus,” skaidro VID speciālisti.
Atgādināsim, ka šogad novērots straujākais atalgojuma kāpums pēdējo astoņu gadu laikā. Vidējā alga pirms nodokļu nomaksas gada laikā palielinājās par 74 eiro jeb 8,7%, 2017. gadā no aprīļa līdz jūnijam sasniedzot par pilnas slodzes darbu 927 eiro. Taču šo ienākumu kāpumu daudzi Latvijas iedzīvotāji savos maciņos neredz.
