Baleta “Trīs draugi” režisors Zemļanskis: Strādāt ar baletdejotājiem ir interesants eksperiments 0
Strādāt ar baletdejotājiem, nevis ar dramatiskā teātra aktieriem, ir interesants eksperiments, pastāstīja baleta “Trīs draugi” režisors un horeogrāfs Sergejs Zemļanskis.
Latvijas Nacionālajā operā un baletā 29.novembrī plkst.19 pasaules pirmizrādi piedzīvos komponista Pāvela Akimkina un Zemļanska balets “Trīs draugi”, kas top pēc vācu rakstnieka Ēriha Marijas Remarka populārā romāna motīviem.
Baleta režisors pastāstīja, ka doma uzvest Remarka romānu ar dejotājiem bija sena iecere. Pirms diviem gadiem Zemļanskis satika Latvijas Nacionālā baleta māksliniecisko vadītāju Aivaru Leimani un pārrunāja iespējamās sadarbības iespējas. Tās rezultējušās ar baleta “Trīs draugi” iestudējumu.
Zemļanskis pavēstīja, ka romāns ir emocionāls, atklāts un godīgs stāsts par to, kā cilvēkiem dzīvē pietrūkst – godīguma pret sevi un citiem. Aicināts atbildēt uz jautājumu, kā atšķiras darbs ar dejotājiem no darba ar aktieriem, režisors jokojot atbildēja, ka ar dejotājiem strādājot viss ir grūti.
“Ir savi plusi un savi mīnusi. Pie plusiem es pieskaitu to, ka dejotāji strādā ar savu ķermeni, ar kustībām un atceras materiālu daudz ātrāk nekā dramatiskā teātra aktieri. Izaicinoši ir panākt, lai baletdejotāji atveido, iemieso personāžu. Mēs centīsimies panākt, lai caur sevi, ķermeni, emocijām atdzīvinātu romāna personāžus,” sacīja Zemļanskis.
Tāpat režisors atklāja, ka izrāde būs dažādu dejas žanru sintēze – būs klasiskā baleta, laikmetīgās dejas un pat pantomīmas elementi.
“Mēģinājumos dejotājiem esmu teicis, ka nav svarīgi, kā jūs nodejosiet. Protams, kustību “tīrība” un sinhronitāte ir svarīga. Man ir būtiski, kādas sajūtas vada kustību, kādu enerģiju dejotāji saņem un dod partneriem. Tas ir svarīgāk nekā tīra horeogrāfija,” sacīja režisors.
Patrīcijas lomas interprete Elza Leimane par mēģinājumu procesu ar Zemļanski saka, ka režisors uz skatuves sagaida patiesu esību.
“Mēs daudz brīvāk reaģējam uz izmaiņām, tas māca mums būt elastīgākiem. Es baudu šo procesu un esmu pamanījusi, ka citās lomās jūtos daudz brīvāka,” teica Leimane.
Savukārt Roberta lomas interprets Antons Freimans pastāstīja, ka baletā dejotāji ir pieraduši strādāt ar savu ķermeni lielās līnijās, bet Zemļanska horeogrāfijā būtiski ir žesti un skatieni, kas ir svarīgāki par kustību.
“Tas rada ļoti intīmu pasauli, kas ir ļoti skaisti. Runājot, par ko ir izrāde, varu teikt, ka romāns ir ļoti drūms. Bet tas, ko nesam uz skatuves, ir kaut kas pavisam cits. Galvenie varoņi mēģina izmantot visu, ko dzīve viņiem dod – to mazumiņu laimes un mīlestības, ko izmanto pilnībā. Tas ir stāsts par mirkļa baudīšanu,” pavēstīja Freimans.
Savukārt komponists Pāvels Akimkins pastāstīja, ka atrast muzikālo valodu baletam bija ilgs process.
“Es neuzdevu sev lielus jautājumus, par ko ir romāns, ko man tas nozīmē. Es to izlasīju un mēģināju atrast savu skanējumu. Pusotru gadu katru vai katru otro dienu es kaut ko spēlēju, vācu materiālus, pēcāk piesēdos pie klavierēm un sāku visu likt kopā,” sacīja Akimkins.
Runājot par scenogrāfisko risinājumu, baleta scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Maksims Obrezokovs pastāstīja, ka nevēlējās pieblīvēt skatuvi, bet gan izveidot lakonisku scenogrāfiju. Tāpat mākslinieks negribēja piesaistīt scenogrāfiju romānā noteiktajam laikam. Scenogrāfijā iezīmējas laiks starp Pirmo un Otro pasaules karu. Estētikas ziņā baleta scenogrāfija tuvojas trīsdesmitajiem gadiem.
Savukārt baleta “Trīs draugi” gaismu mākslinieks Aleksandrs Sivajevs piekrita, ka iestudējums nav saistīts ar konkrētu vietu un laiku, tāpēc gaismu māksliniekam ir daudz vietas radošai izpausmei.
“Tas vairāk ir formas balets, līdz ar to man ir vairāk darba. Tas ir interesants process, mēs neko neilustrējam. Ir izveidota dzīva, nosacīta muzikāla gaismas partitūra. Mēs ļaujam parādīties personāžu emocijām un attiecībām. Tas ir liels lauks radošai darbībai un iztēlei”, akcentēja Sivajevs.
Kā ziņots, režisoram un horeogrāfam Zemļanskim, kurš pazīstams kā plastiskās drāmas žanra radītājs, “Trīs draugi” ir pirmā izrāde, kas veidota, strādājot ar baletdejotājiem.
Remarka romāna “Trīs draugi” darbība norisinās 20.gadsimta 20.gadu nogalē. “Roberts – jauns puisis, kurš savā neilgajā mūžā jau paguvis iepazīt kara šausmas, uzticas tikai saviem cīņu biedriem – Oto un Gotfrīdam, visu kopīgi saķīlētajai mašīnai “Kārlim” un rumam. Negaidīti un krasi mainās Roberta dzīve, kad viņš satiek Patu – jaunu sievieti, kura rosina Robertā vēlmi dzīvot, sapņot un cerēt. Viņu mīlestība, lai cik arī spēcīga būtu, ir īsa un sāpīga, jo Pata ir nedziedināmi slima,” romāna sižeta līniju iezīmē izrādes veidotāji.
Iestudējuma radošo komandu veido režisors un horeogrāfs Zemļanskis, komponists Akimkins, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Obrezkovs un dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce.
Jauniestudējuma muzikālais vadītājs būs Jānis Liepiņš. Iestudējuma komandā strādā arī horeogrāfs-asistents Dmitrijs Gaitjukevičs un gaismu mākslinieks Sivajevs.
Roberta lomā iejutīsies Freimans, Raimonds Martinovs vai Kristaps Jaunžeikars, Patrīcijas lomā – Elza Leimane, Baiba Kokina vai Jūlija Brauere, Gotfrīdu atveidos Viktors Seiko vai Aidens Viljams Konefrijs, Oto – Sergejs Neikšins, Aleksandrs Osadčijs vai Raimonds Martinovs.
LNOB sadarbībā ar Kultūras informācijas sistēmu centru jau trešo reizi piedāvā iespēju redzēt jauniestudējumu arī skatītājiem reģionos. Ar Eiropas Savienības atbalstu “Trīs draugu” pirmizrādi tiešraidē translēs reģionālajos kultūras centros – Talsu Tautas namā, Dobeles pilsētas kultūras namā un kultūras centrā “Siguldas devons”.
