Baldonieši pat nenojauš, ka ražotnē aiz “Maxima” veikala sienām top unikāls produkts 6
Baldonieši, kas iepērkas “Maxima” veikalā, pat nenojauš, ka tajā pašā ēkā aiz veikala sienām top unikāls produkts, ko pasaule tikai sāk iepazīt un ko šajā veikalā nevar nopirkt, – ēdamās kafijas tāfelītes.
Tā ir šokolādei līdzīga tumši brūna tāfelīte, kas mutē kūst tāpat kā šokolāde, bet ar tīru kafijas garšu, mazliet skābena – tā ir izgatavota no šokolādes sviesta un ļoti smalki samaltas kafijas.
Otrā cietās kafijas variantā tiek pievienots piens, kas ir piena šokolādes līdzinieks.
“Tāpat kā šokolādes ražotājiem, ar optimālo sastāvu jānopūlas visvairāk – tā, lai tāfelīte nekūst rokā, bet kūst mutē. Rūdot kafijas un kakao sviesta masu (speciālā aparātā mainot temperatūru un laistot), jāpanāk, lai veidojas tikai viens noteiktais un gribētais t. s. ceturtā veida kristāls.
Tad tāfelīte neuzzied baltiem plankumiem kā nekvalitatīva šokolāde, tad ir spīdīga šokolāde un lūziens ar knakšķi,” daudzo iekārtu nepieciešamību ražotnē pamato Raivis Vaitekūns, zīmola “Coffee Pixels” un tā ražotāja SIA “Solid Coffee” līdzīpašnieks.
Ēdamkafija dopingam
Ēdamkafija gatavota no kafijas ķirša (kafijas krūma auglis, kas līdzīgs ķirsim, kura sastāvā ietilpst arī divas sēklas – kafijas pupiņas) un tīra kakao sviesta. Ķirsi audzētāji neeksportē – vai nu izmet, vai kompostē.
Gatavojot tradicionālo kafiju, lielāko daļu izmet. “Ja mēnesī kafejnīcā iztērē 50 kilogramus kafijas, no tā 40 kilogrami jāizmet atkritumos,” Raivis atceros tos laikus, kad strādāja kafejnīcā.
“Un, kad to apzinies, tas vairs neļauj mierīgi dzīvot. Tad nu sākām meklēt veidus, kā nepiesārņot apkārtni.”
“Coffee pixels” nav atkritumu, tas ir dabisks, bioloģisks, vienīgā apstrāde ir grauzdēšana, malšana un maisīšana. Mērķa auditorija? Ceļotāji, kuriem termosā ūdeni pārnēsāt nav vērts.
Šoferi, kuri ilgstoši brauc. Studenti, kuri mācās pēdējā vakarā pirms eksāmena. Dabiska alternatīva neveselīgajiem enerģijas dzērieniem.
Šobrīd Raivis ar kolēģiem izmēģina, ar ko labāk aizvietot piena pulveri – ar kokosriekstu, auzu vai zirņu pienu. Kā skaidro ražotnes saimnieks, gaidāmās pārmaiņas piena kafijā nav nodeva vegāniem – piena sastāvā esošais kazeīns bloķē kafijas kā antioksidanta iedarbību.
“Pievienojot pienu kafijai, mēs upurējam kafijas veselīgumu. Kofeīns strādā, bet antioksidanti – ne. Mēs esam par veselīgumu!” stāsta Raivis.
“Mēs esam tikai seši konkurenti pasaulē, kas taisa līdzīgu produktu, kakao sviestā iejaucot samaltu kafiju, taču viņu tāfelītes ir rūgtas un negaršīgas. Mēs esam vienīgie, kas izmanto pilnībā visu kafijas augli. Ne tikai ekoloģisku, bet arī garšas apsvērumu dēļ.
Mūsu ēdamās kafijas plāksnītē iekšā ir pilnīgi visa kafijas pupiņa – gan apkārtējā čaula, ko saņemam žāvētā veidā, gan pati samaltā pupiņa. Tieši kafijas ķirsis jeb spāniski – cascara ir tas, kas tāfelītei piešķir skābenu garšu.”
Pagaršoju kafijas ķirša apvalku, kas izskatās pēc žāvēta ābola miziņas, – jā, garšo mazliet skābeni.
“Pasaulē ir tikai vēl viens uzņēmums, kas izmanto visu kafijas augli, bet viņi samaļ to visu zaļu, negrauzdētu un ekstraģē pulverī, lai ražotu uztura bagātinātājus,” saka Raivis.
Kafiju samaļ putekļos
Ražotne nav liela, tajā salikti dažādi mazam uzņēmumam nepieciešamie aparāti, saldētavas, kausētājs, maisītājs. Galvenās ir dažāda raupjuma maltuves, kurās maļ ar granīta dzirnakmeņiem.
Rupjā maltuve kafiju sagrauž ātri, bet smalkā malšana notiek trīs diennaktis.
“Sākumā ir brūna zupa ar kafijas biezumiem, kurus nav patīkami ēst. Līdz beidzot tās smalkākās maltuves samaļ kafiju putekļos – viens graudiņš ir 20 līdz 30 mikronu liels, kas ir trīs reizes mazāks par mata biezumu,” tāda ir produkta izgudrotāja atbilde uz manu nesapratni, ka nemanot var apēst kafijas biezumus – tie kopā ar kakao sviestu izkūst uz mēles.
Latvijā 1,85 eiro par šādu tāfelīti šķiet par dārgu, bet arī tirgus par šauru. Tāpēc uzņēmums orientējas uz eksportu, kā arī uz tirdzniecību internetā.
Iepeld Zilajā okeānā
Jā, pasaulē aprites ekonomikā entuziasti jau atraduši pielietojumu kafijas biezumiem – tos izmanto kosmētikā kā skrubi, augkopībā kā mēslojumu dažiem augiem, augsnes ielabošanā, kā līdzekli pret skudrām un gliemežiem. No biezumiem izgatavo šķiedru dažādiem materiāliem, taisa pat kafijas krūzītes.
Pirms diviem gadiem ar lekciju Rīgas pilī Lielās talkas desmitgadē viesojās pasaulē pazīstamais zaļās domāšanas pārstāvis, vizionārs un inovators, zinātnieks un rakstnieks Gunters Pauli.
Viņa grāmatas iznāk miljonu metienos, viņa padomos ieklausās valstu vadītāji, viņš uzbūvējis pirmo ekoloģisko rūpnīcu pasaulē “Ecover”, viņš ir izveidojis vai palīdzējis izveidot desmitiem uzņēmumu.
Vispopulārākā viņa grāmata ir bestsellers “Zilā ekonomika 3.0”, kas iznāca arī latviski.
Un, lūk, lekcijā Rīgas pilī viņš aizrautīgi klāstīja par Zilās ekonomikas modeli, kā aprites ekonomika un inovatīvie ražošanas procesi atnesīs labklājību.
Kā vienu no piemēriem viņš minēja, ka, ņemot vērā izmesto kafijas biezumu daudzumu, ir ekonomiski pamatoti pilsētās veidot sēņu fermas, kur uz kafijas biezumiem audzēt šitakes sēnes esot par 80% energoefektīvāk nekā speciālajos substrātos.
Pēc lekcijas pie viņa piegāja Raivis, iedeva kafijas tāfelīti un kā atvainodamies teica: “Nu, šajā sēnes nevarēs izaudzēt, jo mēs izmantojām pilnīgi visu kafiju.” Gunters paskatījās, paņēma tāfelītes paraugu un iedeva vizītkarti.
Pēc trim dienām atskanēja zvans un Raivis tika uzaicināts uz Šveici demonstrēt savu produktu. Vēl pēc gada pats G. Pauli investēja SIA “Solid Coffee”.
Šogad uzņēmumam viņš piesaistījis Japānas investīcijas, palīdz izveidot ražotni Kolumbijā un meklēt noieta tīklu ASV.
“Pirmkārt, šim Japānas investoram pieder funkcionālās veselīgās pārtikas uzņēmumi, arī ASV. Otrkārt, pašlaik zaļās pupiņas pērkam no Etiopijas, kafijas augļus no Panamas, cukuru no Maurīcijas, bet visas šīs izejvielas var dabūt uz vietas Kolumbijā.
Nav ekonomiska pamata vest uz Latviju un pēc tam atpakaļ.
Tagad visas izejvielas būs vienuviet – arī tas būtu ekoloģiskāk, mēs raugāmies uz Sjerranevadas rajonu, kur kalnu masīvā audzē arī kafiju,” šā gada plānus neslēpj Raivis.
Šis gads ir tas, kad pašam “Solid Coffee” jāiepeld pasaules Zilās ekonomikas okeānā. Šomēnes viņam bija plānots lidot uz Kolumbiju, lai izveidotu kopuzņēmumu rūpnīcas būvei, lai salīgtu ar fermeriem audzētājiem.
“Solid Coffee” slēgs līgumus ar tādiem fermeriem, kuri kafiju audzē mežā, jo pilnvērtīga garša kafijai ir tikai tad, ja pusi no laika krūms aug ēnā. Kolumbijā taps cietās kafijas bloki, un tālāk jau ASV rūpnīcā tie tiktu izkausēti un salieti plāksnīšu formās un iepakoti.
Patlaban Baldones ražotnē var saražot 35 tūkstošus plāksnīšu jeb 350 kilogramus mēnesī, bet Kolumbijas ražotnē jauda būs desmitkārt lielāka.
Uzziņa:
Veloentuziasts Raivis Vaitekūns kopā ar brālēniem Gundaru un Andri Vaitekūniem 2010. gadā izveido velodarbnīcu-kafejnīcu “Miit Coffee” Rīgā, Lāčplēša ielā.
Baristu kafijas garšas meklējumos internetā “YouTube” noskata video, kā pavārs no kafijas taisa šokolādi.
Pēc pāris mēnešu eksperimentiem kafejnīcas virtuvē iegūst pirmo cieto kafijas tāfelīti, ko prezentē Starptautiskajā kafijas dienā 2016. gada 1. oktobrī.
2016. gada beigās nodibina SIA “Solid”.
Pusgadu testē produktu, pielabo recepti, nomaina iepakojumu, līdz 2017. gadā piedāvā ēdamkafiju no visa kafijas augļa.
2017. gadā iesaistās investors Jurģis Sedlenieks.
Iegūst jaunuzņēmuma statusu, sāk darboties LIAA Jūrmalas biznesa inkubatorā.
Izveido ražotni Baldonē.
2018. gadā apgrozījums pieckāršojas un sasniedz 150 tūkst. eiro.
2018. gadā piesaista inovatora Guntera Pauli uzmanību; kopš 2019. gada viņa uzņēmums “The Blue Innovation Ltd” ir viens no uzņēmuma investoriem, pats Pauli – valdes loceklis.
Izveidota piegādes ķēde degvielas uzpildes stacijās “Virši”, “Kool”, interneta veikalos, “Stockman”
Eksportē produkciju uz Nīderlandi, Somiju, Krieviju.
Plāno ēdamkafijas abonementa izveidi piegādēm internetā, biroju virtuvēm.
Piesaistīti Japānas investīciju fonda ieguldījumi Latvijā un Kolumbijā
Sākts darbs pie līgumiem ar fermeriem un rūpnīcas izveides Kolumbijā, kā arī fasēšanas līnijas aizrunāšana ASV tirgum.
CENA
“Coffee Pixels Cascara” 10 g plāksnīte = 1,85 EUR
VĒRTĒJUMS
Inovatīvs antioksidantu avots
Ilze Laukalēja, uzturzinātniece, LLU pārtikas zinātņu doktorante, specializējas kafijas zinātnē, Kanzasas štata universitātes (ASV) Sensorās analīzes un patērētāju uzvedības centra pētniece: “Jā, esmu pagaršojusi un novērtējusi “Coffee pixels” tāfelītes. Neko līdzīgu ASV kafejnīcās un piedāvājumā neesmu manījusi.
Vispirms, labi izdomāts, ka kafiju var iebāzt kabatā. Otrkārt, ir svarīgi, ka izmantots viss kafijas ķirsis, jo kafijas industrijā 80% jeb biezumi aiziet atkritumos. Kafijas zinātnē augsti novērtē cascara ķirsi, kas ir spēcīgs antioksidants un stiprina imūnsistēmu.
Tāpēc ASV pat dzer cascara tēju, taču neviens to nav spējis ielikt produktā, kas ir šokolādes un kafijas apvienojums. Tā ir spēcīga antioksidantu bumba, kurā koncentrētas bioaktīvas vielas.
“Solid Coffee” ņem vērā pētījumus, ka piena proteīni traucē tos uzņemt, kaut gan zinātnieki nav nonākuši pie vienprātīga atzinuma.”
