Hermanis: JRT rekonstrukcijas projektā rasts balanss starp loģistiku un vēstures respektēšanu 0
Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas rekonstrukcijai izvēlēts labākais no piedāvātajiem projektiem, jo tajā rasts balanss starp darbinieku loģistikas vajadzībām un ēkas vēstures respektēšanu, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda JRT mākslinieciskais vadītājs, režisors Alvis Hermanis.
Hermanis sacīja, ka līdzās skatītājiem pieejamajām telpām ir ļoti sarežģīta un darbiniekiem veltīta loģistika, kurā notiek visa “teātra ražošana”, kas ir ārkārtīgi komplicēta. Viņaprāt, tieši šis aspekts bija galvenais iemesls, kādēļ pērn tika izvēlēts tieši arhitektes Zaigas Gailes projekts.
“Bija 17 projekti, kas it kā vizuāli izskatījās efektīvāk, un dažiem patika labāk, bet te [izvēlētajā projektā] bija tas pareizais balanss ar loģistiku un to, ka tiek respektēta ēkas vēsture,” sacīja Hermanis.
Taujāts par iespējamo pirmo izrādi atjaunotajās telpās, režisors neslēpa, ka par to domā. “Mūsu pusē tā ir gandrīz nezināma luga – Pola Klodela luga “Atlasa kurpīte”. Tā, manuprāt, ir visskaistākā uzvestā luga pasaules vēsturē. Tā ir gara, un tur darbības vieta ir gandrīz visi kontinenti. Tie ir viduslaiki – kad šie kontinenti tiek atklāti. Luga būtu vislabākā metafora tam, ka visa pasaule ir kā tāda liela teātra skatuve,” sacīja Hermanis.
Režisors norādīja, ka JRT tiks arī “renovēts no iekšpuses”, jo pēc pāris nedēļām Latvijas Mākslas akadēmijā sāksies uzņemšana JRT jauno mākslinieku kursā. “Meitenēm ir jāņem puikas līdzi, jo aktieru studijās ir tik nospiedošs meiteņu pārsvars. Es nezinu, kāpēc tā ir. Varbūt puiši domā, ka tā nav profesija, ar kuru ģimeni var uzturēt, bet tagad vairs nav tik traki. Jaunajā teātrī būs trīs paralēlās skatuves, un aktieri būs vajadzīgi – trupa būs lielāka,” pauda Hermanis.
Kā ziņots, pirmdien Rīgā tika atklāta pirmā JRT ēkas renovācijas projekta virtuālā ekskursija, kas Latvijas Nacionālās bibliotēkas “IT Demo centrā” būs publiski aplūkojama no 1.augusta. Ēkas rekonstrukciju plānots pabeigt līdz 2021.gada sākumam.
Valdība VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) iesniegto JRT pārbūves budžetu apstiprināja 12.jūnijā. JRT būvniecības budžets pēc aktuālajiem aprēķiniem ir 21 miljons eiro, bet pārējos izdevumus aptuveni 10 miljonu eiro apmērā veido būvuzraudzība, tehnoloģijas un aprīkojums, kā arī ārvalstu ekspertu darbs.
VNĪ iepirkuma konkursa komisija ir pabeigusi piedāvājumu vērtēšanu JRT ēku kompleksa rekonstrukcijai Rīgā, Lāčplēša ielā 25 un par kritērijiem atbilstošu piedāvājumu ar zemāko cenu ir atzīts pilnsabiedrības “Rere būve 1” piedāvājums. “Rere būve 1”, kuru 2014.gadā izveidoja SIA “Re & Re” un SIA “Rere būve”, piedāvājums bija par 20 985 321 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jeb 25 392 230 eiro ar PVN.
JRT projekta autori ir pilnsabiedrības “Zaigas Gailes birojs un partneri”. Atbilstoši iecerēm JRT izmantoto telpu apjoms gandrīz divkāršosies – no 5146 kvadrātmetriem uz 9767,1 kvadrātmetru, turklāt papildus plānota pagalma labiekārtošana 649,2 kvadrātmetru platībā.
Savukārt kopējais skatītāju vietu skaits sasniegs 840 iepretim līdzšinējām 400. Proti, paredzētas trīs skatītāju zāles – lielās Smiļģa zāles partera daļā būs 325 skatītāju vietas, bet balkonā – 175, lielajā “Black-box” zālē – 240, mazajā “Black-box” zālē būs 100 sēdvietu. Paredzēta vieta teātra kafejnīcai un bērnu istabai. Papildus jaunajā apjomā ir paredzētas trīs mēģinājumu zāles – lielā mēģinājumu zāle 282 kvadrātmetru platībā, divas mazās mēģinājumu zāles 163 kvadrātmetru un 126 kvadrātmetru platībā. Otrais stāvs, kas ieguvis nosaukumu “Radošais stāvs”, tiks pilnībā atvēlēts aktieriem un citiem teātra darbiniekiem ar plašu virtuvi kopīgai tējas tasei, lugu lasījumiem vai jaunu ideju radīšanai. Savukārt pagraba stāvā būs moderna darbnīca.
VNĪ šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus, kuri iekļauti programmā “100 adreses Latvijas simtgadei”, aptuveni 135 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumu 1,8 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
