Baktēriju perēkļi: eksperte brīdina par iespējamiem riskiem humpalu veikalos. Kādu kaitējumu var nodarīt lietota apģērba valkāšana? 9
Lietotu apģērbu veikali pēdējos gados kļuvuši ārkārtīgi populāri, jo piedāvā iespēju ekonomiski papildināt garderobi ar stilīgiem apģērba gabaliem un vienlaikus samazināt kaitējumu videi, sekmējot ilgtspējīgu patēriņu. Taču šādi pirkumi var arī nodarīt būtisku kaitējumu veselībai, raksta izdevums “The Conversation”.
Cilvēka ādu dabiski apdzīvo miljoniem baktēriju, sēnīšu un vīrusu, ko kopā sauc par ādas mikrobiomu.
Tas nozīmē, ka jebkurš apģērba gabals, ko cilvēks nēsā, nonāk ciešā saskarē ar šiem mikroorganismiem.
“Iegādātais apģērbs obligāti jādezinficē, jo tas var būt nozīmīgs infekcijas slimību rezervuārs,” Lestera Universitātes klīniskās mikrobioloģijas vecākā pasniedzēja doktore Primroza Frīstouna brīdina.
“Ādas mikrobiomā bieži ietilpst Staphylococcus baktērijas (izraisa stafilokoku infekcijas), Streptococcus (saistītas ar streptokoku A), sēnītes, piemēram, Candida (visbiežāk izraisa piena sēni), un vīrusi, tostarp cilvēka papilomas vīruss (HPV),” skaidro eksperte.
Viņa uzsver, ka katra cilvēka ādas mikrobioms ir unikāli pielāgots konkrētam mikrobu līdzsvaram, un tas, kas vienam ir nekaitīgs, citam var kļūt par slimības cēloni.
Ja apģērbs pirms pārdošanas nav pietiekami iztīrīts, uz tā var saglabāties iepriekšējā īpašnieka mikrobi, palielinot infekciju risku.
“Pētījumi liecina, ka apģērbs var būt mājvieta daudziem infekcijas izraisītājiem, piemēram, Staphylococcus aureus ( izraisa ādas un asins infekcijas), tādām baktērijām kā salmonella, E. coli, norovīruss un rotavīruss (izraisa drudzi, vemšanu un caureju), kā arī sēnītēm, kas var izraisīt mikozi un cirpējēdi,” skaidroja zinātniece.
Viņa min piemēru no Pakistānas, kur pētnieki lietotā apģērbā atklāja mikroorganismus, kas spēj izraisīt ādas un asins infekcijas. Turklāt tika secināts, ka daudzi patogēni, piemēram, E. coli, Staphylococcus aureus un Streptococcus pyogenes, istabas temperatūrā var izdzīvot mēnešiem ilgi.
“Mikroorganismi uz kokvilnas vai jauktu šķiedru audumiem saglabājās dzīvi līdz 90 dienām, savukārt uz poliestera audumiem – pat līdz 200 dienām,” eksperte skaidro
Viņa arī norāda, ka augsts mitruma līmenis audumos būtiski palielina mikrobu izdzīvošanas iespējas.
Riska zonā ir audumi, kas nonāk saskarē ar mitru ādu – padusēm, pēdām un intīmajām zonām.
Mikrobu klātbūtne uz apģērba ne vienmēr nozīmē 100% inficēšanās risku. Tomēr šis risks būtiski palielinās cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu.
Kā mazināt riskus?
Lai samazinātu iespējamo risku, zinātniece iesaka ievērot šādas pamatnostādnes:
Mazgāšana: Visi iegādātie apģērba gabali, tostarp luksusa kategorijas, nekavējoties jāizmazgā 60°C temperatūrā. Šāda temperatūra efektīvi iznīcina lielāko daļu mikrobu un patogēnu.
Dezinfekcija: Ja apģērbu nevar mazgāt augstā temperatūrā, ieteicams izmantot speciālus dezinfekcijas līdzekļus, kas iznīcina mikroorganismus.
Atsevišķa mazgāšana: Lietots apģērbs pirms dezinfekcijas nedrīkst tikt mazgāts kopā ar ikdienas drēbēm.
Gludināšana: Izmazgātu un izžāvētu apģērbu vēlams apstrādāt ar karstu gludekli vai tvaika gludekli, kas palīdz iznīcināt atlikušos mikroorganismus un parazītu olas.
