Bakteriālā iedega šogad līdz šim Latvijā kopumā konstatēta trīs vietās 0
Bīstamā augu karantīnas slimība – bakteriālā iedega – šogad līdz šim kopumā konstatēta trīs vietās Latvijā – Dobeles, Nīcas un Daugavpils novados, aģentūra LETA noskaidroja Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD).
VAAD šogad, veicot bakteriālās iedegas saimniekaugu pārbaudes, visā Latvijas teritorijā noņēmis kopumā 276 paraugus, no kuriem sešos paraugos konstatēta bakteriālā iedega.
Kopumā VAAD inspektori no maija līdz jūlija beigām veikuši 1010 pārbaudes, apsekotas dekoratīvo kultūru stādaudzētavas, tirdzniecības vietas, veiktas pārbaudes dārzkopības centros, parkos, apstādījumos, piemājas dārzos, dendrārijos, komercdārzos.
No kopējā skaita 448 pārbaudes veiktas iepriekšējos gados noteiktajos bakteriālās iedegas perēkļos un trīs kilometru buferzonā ap tiem.
Astoņos gadījumos inspektori reaģējuši uz iedzīvotāju aicinājumiem pārbaudīt bakteriālās iedegas pazīmes augiem piemājas dārzos.
Šogad ņemti 276 paraugi, kas testēti VAAD Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā. Sešiem paraugiem, kas ņemti trīs vietās, apstiprinājušās aizdomas par baktērijas klātbūtni. Viens no pozitīvajiem paraugiem bija ņemts iepriekšējā gadā noteiktajā slimības perēklī Dobeles novadā.
Tāpat VAAD informēja, ka šogad baktērijai labvēlīgi laika apstākļi veicinājuši slimības parādīšanos jaunās vietās – tā konstatēta arī divos paraugos Nīcas novadā un trīs paraugos Daugavpils novadā.
Dobeles un Nīcas novados jau piemēroti fitosanitārie pasākumi, kuru rezultātā likvidētas desmit ābeles, divas bumbieres un divas vilkābeles. Patlaban tiek gatavoti lēmumi par fitosanitāro pasākumu piemērošanu Daugavpils novadā.
LETA jau ziņoja, ka piemājas dārzā “Sējēji-2” Nīcas pagastā Nīcas novadā šogad ir konstatēta bakteriālā iedega, tādēļ ap attiecīgo teritoriju trīs kilometru rādiusā noteikta buferzona.
Bakteriālā iedega ir ļoti bīstama augļkoku slimība.
Šī slimība var izraisīt postījumus līdz pat 80% apmērā no augļu dārza stādījumiem. Inficētais augs agrāk vai vēlāk aiziet bojā. Baktērija piemērotos apstākļos ātri izplatās un ir grūti ierobežojama.
Bakteriālā iedega kā augu karantīnas organisms saskaņā ar Augu aizsardzības likumu ir jāiznīcina, kā arī jāiznīcina ar šo slimību iespējami inficētie augi.
Latvijai ir piešķirts aizsargājamās zonas statuss attiecībā uz bakteriālo iedegu. Augus no aizsargājamās zonas var bez ierobežojumiem izplatīt Eiropas Savienībā, bet augu ievešanai aizsargājamā zonā ir noteiktas stingrākas prasības, kā arī notiek regulāras pārbaudes un tiek īstenoti pasākumi, lai šis organisms neieviestos šajā teritorijā.
Inficēties ar bakteriālo iedegu var ābeles (Malus), bumbieres (Pyrus), vilkābeles (Crataegus), pīlādži (Sorbus), klintenes (Cotoneaster), cidonijas (Cydonia), krūmcidonijas (Chaenomeles), korintes (Amelanchier), eriobotrijas (Eriobotrya) un ugunsērkšķi (Pyracantha). Pārsvarā tās ir Latvijas augļkopībai nozīmīgas augu sugas.
Bakteriālā iedega Latvijā pirmo reizi tika konstatēta 2007.gada jūlijā.
Bakteriālās iedegas plašākas izplatīšanās vai ieviešanās novēršanai ir svarīgi laikus konstatēt perēkļus un iznīcināt inficētos un iespējami inficētos saimniekaugus.
VAAD veic monitoringu dažādās bakteriālās iedegas saimniekaugu audzēšanas un augšanas vietās – augļu koku un dekoratīvo augu stādaudzētavās, komercdārzos, piemājas dārzos, pamestos dārzos, apstādījumos, savvaļā augošiem augiem. Tāpat VAAD uzrauga bakteriālo iedegu perēkļus un karantīnas zonu, kā arī buferzonu trīs kilometru rādiusā ap karantīnas zonu un perēkļiem.
