Kā var konstatēt bakteriālo iedegu? Ko darīt, ja tā skārusi dārzu? 1
“Lūdzu, pastāstiet par bakteriālo iedegu! Ja iespējams, rakstam pievienojiet fotoattēlus, lai cilvēki, kuriem nav interneta, varētu redzēt, kā šī kaite izpaužas un kā rīkoties.” ANDREJS MADONAS NOVADĀ
“Kā var konstatēt bakteriālo iedegu? Vai privātpersona var lūgt kāda speciālista konsultāciju? ” MIĶELIS BERĢOS
Bakteriālā iedega ir baktērijas Erwinia amylovora izraisīta bīstama augļu koku slimība, ar kuru var inficēties ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, klintenes, pīlādži, korintes, vilkābeles, īstās cidonijas un dažas mazāk pazīstamas augu sugas. Ar šo slimību neslimo plūmes un ķirši.
Slimības skartie koki izskatās kā apdeguši vai sala bojāti, bojāto koku miza uzpūšas, plaisā un kļūst brūngansarkana. Koku lapas un augļi kokos nobrūnē, strauji čokurojas un iet bojā, bet nenokrīt. Savukārt jaunie dzinumi ar visām lapām, sākot no galotnēm, strauji nobrūnē un izliecas āķa formā. Mitrā un siltā laikā no bojātiem pumpuriem, ziediem, jauniem dzinumiem, mizas plaisām un augļiem izdalās pienbalts vai zeltains šķidrums – eksudāts.
Ar bakteriālo iedegu slimi koki var pilnībā iznīkt vienas sezonas laikā. Slimības pazīmes atgādina citu slimību simptomus, tāpēc bakteriālo iedegu infekciju iespējams apstiprināt tikai laboratoriskos izmeklējumos.
Baktērijas var strauji izplatīties ar kukaiņiem, vēju un ūdeni, tāpēc, pamanot aizdomīgus simptomus, ieteicams nekavējoties informēt VAAD reģionālo nodaļu inspektorus, lai viņi var ierasties noņemt paraugus un nosūtīt tos testēšanai. Vēstulēs minētajos gadījumos dārzu īpašniekiem jāinformē Vidzemes reģionālās nodaļas (Madonā, Veidenbauma ielā 1) un Rīgas reģionālās un vispārējās uzraudzības nodaļas inspektori (Mārupes pagastā, Ziemeļu ielā 16). Kontaktinformācija pieejama VAAD mājaslapā www.vaad.gov.lv .
Tā kā pret bakteriālās iedegas ierosinātāju Erwinia amylovora efektīvs nav neviens augu aizsardzības līdzeklis, slimos kokus nav iespējams izārstēt. Bakteriālās iedegas dārzā var apkarot, vienīgi izcērtot un iznīcinot inficētos un apkārtesošos kokus.
Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta vecākā inspektore Ilva Neparte informē, ka šogad Latvijā vēl nav konstatēts neviens bakteriālās iedegas gadījums, bet inspektori patlaban intensīvi veic pārbaudes – noņemts jau 190 paraugu, no kuriem testēšana pabeigta tikai 75.
Latvijā šo slimību pirmoreiz konstatēja 2007. gadā, nākamajos gados bija daži gadījumi iepriekšējo gadu perēkļu apkārtnē (tā sauktajās buferzonās). 2012. gadā bakteriālā iedega neparādījās, bet 2013. gadā diemžēl tika atrasti vairāki jauni slimības perēkļi. Pastāv uzskats, ka dažas augu sugas var būt inficētas, bet bakteriālās iedegas pazīmes tām gadiem ilgi var neparādīties, vēlāk slimība koku var iznīcināt, jo baktērijas labvēlīgu laika apstākļu ietekmē savairojas, nosprosto vadaudus, un koks aiziet bojā.
