Vēl krusttēvs man mācīja: “Skaties dabā un vēro arī citas zīmes: 1
• ja pavasarī maz pūpolu, būs slikta un neauglīga vasara;
• ja pērkons ierūc kailos kokos – būs auksta un neražīga vasara;
• ja pērkons apzibsnī ķiršus un ābeles ziedēšanas laikā – tiem nebūs ražas;
• ja pavasarī daudz krupju – vasara būs sausa, bet, ja daudz varžu, – slapja;
• ja rudenī daudz lielu kurmju rakumu, būs barga ziema;
• ja rudenī bērzi dzeltē no augšas, tad nākamajā pavasarī labība jāsēj agri;
• ja gailis dzied pusdienlaikā – tas uz laika maiņu;
• ja vistas, lietum līstot, meklē pakrēsli, tad lietus drīz pāries;
• ja vistas neslēpjas no lietus, bet staigā apkārt – līs ilgi.”
Nu krusttēvs jau sen dus Bolvānīcu kapsētā, un man ir žēl, ka no viņa stāstītā esmu tik daudz ko piemirsis. 1971. gadā pār Bakanu savilkās draudīgi mākoņi – ezera augstākajā austrumu krastā kolhozs sāka būvēt govju fermu. Notekūdeņi tecētu lejā uz ezeru. Uzrakstīju asu feļetonu. Laikraksts “Cīņa” to publicēja 1972. gada februārī. Kolhozam nācās uzbūvēt kārtīgas attīrīšanas iekārtas un sekot, lai tās patiešām arī darbotos. Tagad Dzelzavas agrofirmas zeme līdz ar šo Garzaku fermu ir pārdota dāņiem. Jācer, ka dāņu vadībā Dzelzavā būs Eiropas kārtība un Bakanā neieplūdīs virca no padomju laikos celtās fermas. Tagad šosejas malā iepretī Bakanam uzbūvēta autostāvvieta. Bet peldvieta gan vairs nav ne tik jauka, ne tik skaista. Zudusi zelta smilts, krasti krūmiem aizauguši. Mežiņš pie gravas izcirsts, upītei zudis līkumu maigums.
