Baisā acteku “Galvaskausu torņa” mīkla 1
Baismīgais “Galvaskausu tornis”, kas pirms spāņu konkistadoru ierašanās mūsdienu Meksikas teritorijā slējās acteku valsts galvaspilsētas Tenočtitlanas (mūsdienu Mehiko) centrā, bija reāla būve, taču jaunākie arheoloģiskie atklājumi likuši zinātniekiem atkal lauzīt galvas par tās funkcijām, un kas tas par kultu, kam acteki sekoja, veidojot šo torni.
Pirmie spāņu iekarotāji, kas pirms 500 gadiem ieraudzīja no cilvēku galvaskausiem veidoto torni līdzās Tenočtitlanas galvenajam templim – 60 metru augstajai Saules un kara dieva Uicilopočtli un lietus un auglības diena Tlaloka piramīdai – uzskatīja, ka desmitiem tūkstoši galvaskausu tornī reiz piederējuši svešiem karotājiem. Viņi tikuši sagūstīti un upurēti, bet tornis no upuru galvaskausiem uzbūvēts par biedinājumu potenciālajiem acteku valsts ienaidniekiem, vismaz tā savās atmiņās liecinājis konkistadoru vadoņa Ernāna Kortesa karavīrs Andres de Tapia, kurš 1521. gadā piedalījās Tenočtitlanas iekarošanā. Torņa diametrs bijis 60 metru.
Divu gadu laikā arheoloģiskajos izrakumos Mehiko konstatētais tomēr liek no jauna paraudzīties uz savādo būvi, kas izrādās it labi saglabājusies zem mūsdienu pilsētas līmeņa. Līdz šim atrasti 676 cilvēku galvaskausi. Šokējošākais ir tas, ka starp tornī iemūrētajiem bijuši ne tikai jauni vīrieši, bet arī bērni un sievietes. “Mēs gaidījām tikai vīriešus, jaunus vīriešus, kādiem karotājiem vajadzētu būt, bet sievietes un bērni nav tie, par kuriem iedomāties, ka tie varētu doties karā. Toreiz ir bijis vēl kas tāds, par ko mums nav rakstveida liecību. Un tas ir kas pilnīgi jauns, pirmo reizi,” aģentūrai “Reuters” šo atklājumu komentējis antropologs Rodrigo Bolanoss, kas nodarbojas ar izcelto galvaskausu analīzi. Izrakumi Galvaskausu torņa vietā turpinās un arheologi vēl nav sasnieguši tā pamatus, kas nozīmē, ka atrasto galvaskausu skaits būs vēl lielāks.
