Ģirts Kasparāns: Bailes no slimības dažkārt ir bīstamākas par pašu slimību 2
Pirms 95 gadiem daudzi mūsu tautieši cītīgi gatavojās savai pēdējai stundiņai, jo 1925. gada 6. februāris bija izsludināts par datumu, kad cilvēci piemeklēs Bībelē solītā pastardiena. Liepājā ļaudis saģērbušies baltās drānās un vakarā pulcējušies uz tilta, gaidot debesbraukšanu, kas tā arī nepienāca.
Toties kaprači un zārku meistari guvuši labu peļņu, jo daudzi vecāka gadagājuma ļaudis bija steigušies pasūtīt sev “mūža mājas”, lai pasaules gals viņus nepārsteigtu nesagatavotus.
Līdzīga pastardienas gaidīšana notikusi arī 1912. gadā, kad daži ticīgie pat pamanījušies izpārdot savu iedzīvi, jo domāja, ka pēc pasaules gala viņiem tā vairs nebūs vajadzīga. “Gaidīja, gaidīja, bet neviena nesagaidīja. Nospļāvās un gāja mājās, kam tādas vēl bija,” traģikomiskos notikumus aprakstīja laikraksts “Latvijas Kareivis”.
Arī tagad, palasot ziņu virsrakstus, šķiet, ka pasaules gals vairs nav tālu. Austrālijā milzu postu nodarījuši meža ugunsgrēki, bet globālās sasilšanas sekas ir redzamas arī tepat, Latvijā, jo izskatās, ka ziema šogad ir atcelta.
Lielbritānija izstājusies no Eiropas Savienības, un eiroskeptiķi jau steidzas pareģot, ka “Bābeles torņa” sabrukšana ir tikai laika jautājums. Satraucošas ziņas pienāk no Ķīnas, kur izplatās jaunais koronavīruss. Mediķiem ir bažas, ka tas varētu izraisīt globālu pandēmiju, kas varētu prasīt lielus upurus.
Cilvēce ko līdzīgu pieredzēja pirms 100 gadiem, kad Pirmā pasaules kara beigās izplatījās tā sauktā spāņu gripa, kas nonāvēja ap 50 miljoniem cilvēku, arī daudzus latviešus, piemēram, dzejnieku Frici Bārdu un gleznotāju Jāzepu Grosvaldu.
Tomēr gadsimta laikā cilvēces spēja pretoties dažādām slimībām ir krietni uzlabojusies, tādēļ šobrīd nav pamata panikai. Koronavīruss nav neārstējama slimība, tas nonāvē ap 2% saslimušo, bet šis rādītājs ir daudz mazāks nekā citām bīstamām slimībām, piemēram, Ebolas vīrusam vai putnu gripai. Mūsu platuma grādos vairāk būtu jāsatraucas par parasto gripu, kas katru ziemu paņem daudzas dzīvības.
Bailes no slimības dažkārt ir bīstamākas par pašu slimību, jo paralizē domāšanu un mudina pieņemt nepareizus lēmumus. Par nepieciešamību pārvarēt bailes intervijā “Mājas Viesim” runā arī Viesturs Rudzītis, kurš savā praksē bieži saskaras ar to, ka vīrieši baidās no sievietēm, bet sievietes – no vīriešiem.
Šīs bailes nereti izpaužas kā attiecību krīze un savstarpēja atsvešināšanās, bet sliktākajā gadījumā – kā vardarbība ģimenē.
Labākais veids, kā pārvarēt bailes, ir ņemt iniciatīvu savās rokās un pašam ķerties pie problēmas risināšanas. Piemēram, daudziem ir bail saslimt ar vēzi, bet Latvijā uz aicinājumiem iziet valsts apmaksātās pārbaudes, kas palīdz laikus atklāt un izārstēt vēzi, atsaucas mazāk nekā puse uzrunāto cilvēku. Ja paši neuzņemsimies rūpes par savu veselību, neviens cits to mūsu vietā nedarīs.
