Bailes un nedrošības sajūta 44
Šīs neskaidrības vēl arvien neļauj izdarīt vispārīgus secinājumus – kas bija šie cilvēki, vai viņu vidū bija arī patvēruma meklētāji. Saskaņā ar liecībām, tie bijuši “ārzemnieki”, “migranti”, “no dienvidu zemēm”, afrikāņu vai arābu izcelsmes.
Piemēram, kāds policijas pārstāvis Ķelnes lokālajam laikrakstam “Express” minējis, ka vīrieši uz Doma laukuma kāpnēm “nesaprata ne vārda vāciski”. Savukārt cietušās sievietes gan Ķelnē, gan Hamburgā medijiem stāstījušas par apvainojumiem un izsmējīgajām piezīmēm, kuras izteikuši uzbrucēji vācu valodā.
Pirmajās dienās pēc tam, kad atklātībā nāca pirmā informācija par notikušo, sociālajos un klasiskajos medijos uzmanības centrā nonāca uzbrucēju izcelsme. Lielākā daļa klasisko mediju steidzās dot pretsparu baumām un naida uzliesmojumiem sociālajos medijos, argumentējot: daži imigranti nav visi imigranti un nekas nav skaidri zināms. Arī politiķu atbildes reakcija lielākoties bija līdzīga: noziedznieki stingri jāsoda, bet nav pieļaujama šo gadījumu sasaistīšana ar bēgļu uzņemšanas politiku.
Pēdējās dienās uzsvari ir mainījušies, nosveroties uz kritiku policijas virzienā. Ķelnes policija tiek vainota nespējā nodrošināt kārtību, tai tiek pieminētas jau agrāk pieļautās kļūdas, un nav izslēgts, ka tiek gatavota arī policijas šefa atlaišana. Taču mulsinošs ir fakts, ka noziegumi ar vienādu raksturu vienlaikus notika vairākās pilsētās.
Taču neatkarīgi no tā, kas ir bijuši uzbrucēji – kabatzagļi vai seksuāli varmākas, tikko ieradušies patvēruma meklētāji vai Vācijas pilsoņi ar “migrācijas pagātni” –, šo notikumu efekts ir līdzīgs kā Parīzes slaktiņam: tas ir radījis bailes. Tās izskan gan intervijās, gan sociālajos medijos. Lai gan neviens nav nogalināts, cietušos uzbrucēji ir pārsteiguši ļoti līdzīgā situācijā. Tad, kad viņi to gaida vismazāk: atbrīvotā, eiforiskā noskaņojumā un alkohola reibumā. “Ko es darīšu? Protams, centīšos turpmāk izvairīties no jebkādiem svešiniekiem,” tā raidstacijai WDR atbild kāda uz ielas uzrunāta sieviete Ķelnē.
Turklāt nedrošības sajūtu vēl lielāku dara tas, ka par šiem noziegumiem, visticamāk, sodīt nevienu neizdosies, tā pretēji politiķu bravūrīgajiem izteikumiem pieļauj tiesību eksperti. Tie pārsvarā nav kvalificējami kā seksuāli noziegumi. Ja to mēģinātu, tiesā nāktos precīzi pierādīt, kurš tieši un kurā vietā pieskāries sievietēm, kas grupveida rakstura un pašu upuru reibuma stāvokļa dēļ vairs nebūs precīzi pierādāms.
