Sāpīgas bērnības atmiņas par slimnīcu pārtop modes tērpos 0
Kad Dita Enikova mācījās pamatskolā, zīmēšana, gleznošana un veidošana bija viņas mīļākie priekšmeti. Ar laiku tiem pievienojās arī interese par arhitektūru. Vēlāk visas viņas radošās intereses summējās modes dizainā, jo tur sintezējas grafiskais ar glezniecisko, plastiskais ar konstruktīvo. Dizaina un mākslas vidusskolas tekstila nodaļā Dita apguva dažādas auduma mākslinieciskās apstrādes tehnikas.
Dānijā atver pasauli
Sekoja mācības Latvijas Mākslas akadēmijas modes dizaina apakšnozarē. Tradicionālās ES studentu apmaiņas programmas “Erasmus+” laikā Dita nonāca Dānijas lielākajā lietišķās mākslas universitātē “VIA Teko”. Modes nodaļā piegrieztnes varēja izgriezt ar lāzera iekārtu, jaudīgā digitālās drukas iekārta dizainera ieceri varēja īstenot uz speciāla zīda vai kokvilnas auduma. Universitātē bija pieejams 3D printeris, uz kura varēja izgatavot speciālas apģērba dizaina detaļas. Mācības Dānijā bija citādi organizētas un notika pēc projektu sistēmas. Pabeidzot vienu projektu, varēja ķerties pie nākamā.
“Modes industrijai ir kur attīstīties, pasaulē ir tik daudz jaunu, interesantu apģērbu ražošanas tehnoloģiju! Var minēt līmētās (ne šūtās) apģērbu šuves vai, piemēram, ķermeņa temperatūru pašregulējošās uzlīmes no sojas pupiņu šķiedras, kas, temperatūrai paaugstinoties, atveras un vēdina ķermeni,” spriež Dita.
Sublimētas atmiņas
Mācību laikā izstādei “Baltā. Skaistā. Liktenīgā” Dita radīja papīra kleitu “Swan in oil. Before and after”, kas izpelnījās atzinību žurnālā “The Australian Review magazine”.
Pagaidām interesantākais dizaineres darbs tapa gadu vēlāk. Kursa darba moto bija bailes.
“Kad man bija seši gadi, reiz es nonācu slimnīcā. Sveša vide – nevarīgi slimnieki, pa garajiem koridoriem peldošais medicīniskais personāls baltajos virsvalkos, sterila, bezpersoniska vide, spocīgā gaisma, flīzes, metāla šķindoņa un slimnīcas raksturīgais aromātu kokteilis… Slimnīcas ikdienišķuma un baiļu, nedrošības un cerību atmosfēra man radīja dziļi paliekošas atmiņas. Un cik es jutos laimīga, kad vecāki mani no turienes paņēma,” atceras Dita.
Kaut kas no bailēm, kaut kas no cerības un vēl vesela rinda citu vārdā nenosaucamu senu izjūtu iedvesmoja Ditu 3. kursā radīt savu apģērbu kolekciju “Thisorder” (angliski “šī kārtība”, bet izrunā tāpat kā “nekārtība”).
Vadoties pēc sen izjusto emocionālo impulsu ķēdes cilvēks – sabiedrība, bailes – cerība, ciešanas – atpestīšana, Dita izveidoja sešus apģērbu modeļus. Vairākiem apģērba detaļas atgādināja ārstu tērpus. Puse no tiem bija praktiski valkājami, puse – konceptuāls izklāsts, kas iezīmēja vairāk idejas līnijas un izteiksmes tēlus. Modeļiem tika izmantots īpašs ūdens un vēja necaurlaidīgs, tomēr elpojošs audums. Vaska efekts to padarīja nedaudz spīdīgu. Lietusmēteļu siluetus papildināja apmetņi, kuru telpisko reljefu nodrošināja zem auduma esošais neoprēns.
Apmetņi bija tik lieli, ka zem tiem varēja paslēpt rokas un vairākās prāvās kabatās noglabāt ikdienā izmantojamās lietiņas. Modeļus rotājošās aplikācijas, kas, asociējoties ar slimnīcas vidi, atgādināja garus pirkstus, bija baltā, zilā, bēšā un melnā krāsā.
VĒRTĒJUMS
Aigars Bikše, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors: “Latvijas Mākslas akadēmijas priekšrocības ir arī tādas, ka šeit speciālos priekšmetus pasniedz daudzi talantīgi mākslinieki. Piemēram, grafiku māca tāda autoritāte kā Juris Petraškevičs, arī gleznošanas pasniedzēji ir izcili sava aroda meistari. Tā Modes nodaļas studenti iegūst plašu skatījumu un lielisku radošo impulsu, kuru vēlāk transformē savos darbos. Akadēmijā šobrīd pat var sajust veselu jauno paaudzi – studentu grupu, kas modē grib runāt citādi, nekā līdz šim ierasts, dialogam izmantojot citus radošās izteiksmes līdzekļus. Šai paaudzei ir kopīga iezīme – drosme, sava pārliecība, sava zināšana par to, kas ir svarīgs.
Arī Dita nelokās vējiem līdzi. Modes nozarē, kur tik daudz ārišķības, pēc rakstura introvertā Dita izceļas ar paslēptu radošo pulveri, kas mērķtiecīgi uzsprāgst, viņai pašrealizējoties. Saprāts, gaume un neatlaidība ļauj Ditai veiksmīgi realizēt savus ideālus. Kolekcijā “Thisorder” svarīgi bija pārkāpt robežas starp valkājamo modi un konceptuālo, kurā apģērbs ir objekts pats par sevi. Šajā modes virzienā pirmajā vietā ir koptēls, apjomi, grafiskās, gleznieciskās un tēlnieciskās kvalitātes. Šāda tipa modes mākslinieki pie mums ir retums. Viņu radītajiem objektiem ir plašs pielietojuma spektrs, sākot no ekskluzīviem, ilglaicīgiem apģērbiem un beidzot ar teātri, kur tie sintezēsies ar vārdu, kustību, skaņu un telpu.”
