Kāpēc šādas bailes eksistē? 0
1. Nedrošība. Kad tu neredzi cilvēku, ar kuru runā, tu patiesībā nemaz nezini, kā viņš reaģē uz taviem vārdiem. Cilvēki var justies nedroši par telefona sarunām, jo kaut arī cilvēks otrā galā var izklausīties piekrītošs un laipns, patiesībā viņš var aizkaitinājumā bolīt acis vai nemaz neklausīties.
2. Sabiedriskā neveiklība. Vien doma par to, ka sarunas laikā var aptrūkties, ko sacīt, var radīt bailes un trauksmes sajūtu. Neērts klusuma brīdis ir viena no sliktākajām lietām, kas var notikt ar cilvēku, kuram piemīt fobija no runāšanas pa telefonu.
3. Uzmanības novēršana. Dažiem cilvēkiem savas atbildes ir jāuzraksta īsziņā vai arī jāredz cilvēks, ar kuriem viņi runā, lai spētu saglabāt uzmanību uz notiekošo diskusiju. Traucēkļi, kamēr runā pa tālruni, var būt liela problēma, jo ap tevi var notikt tik daudz un dažādas lietas, ka vari zaudēt sarunas pavedienu uz vairākām minūtēm. Ir apkaunojoši un neērti atzīt, ka neesi pievērsis uzmanību viņu sacītajam un lūgt viņiem atkārtot stāstīto.
4. Sarunas izbeigšana. Dažiem cilvēkiem ir grūti pabeigt sarunu pa tālruni. Tev ir jānoliek klausule, bet tu jūties neērti, jo diskusijas izbeigšana mēdz būt neveikla, kas rada vēl vairāk stresa.
5. Kontroles trūkums. Īsziņas vai e-pasta rakstīšana sniedz tev pilnību kontroli par to, ko saki un kā tevi vispārēji uztvers. Tu vari izplānot savas atbildes, nesteigties, pārlasīt uzrakstīto un izlabot daļas, kuras iespējams var tikt pārprastas – vai arī izlemt vispār neatbildēt! Telefona sarunā neviena no augstāk minētajām opcijām nav iespējama.