* Bailes no neiejūtīgas attieksmes. Ir gana daudz stāstu par skarbiem vārdiem, kas sievietei pateikti dzemdību laikā. Turklāt viena negatīva pieredze mēdz izskanēt krietni skaļāk nekā desmit pozitīvas. Dzemdību laikā sieviete ir atvērta gan fiziski, gan emocionāli, tāpēc gan vārdi, gan pieskārieni var sāpināt. Sievietes pozitīvā attieksme dod daudz, taču negarantē, ka pretī viņa saņems tikai pozitīvo, jo apkārt ir cilvēki, kuri nav nevainojami. Reizēm nesaprašanās dzemdību laikā rodas arī tāpēc, ka satiekas svešinieki, kuriem var nesakrist humora izjūta vai priekšstati par to, kā konkrētā situācijā labāk rīkoties. Reizēm vilšanās ir tāpēc, ka mediķi snieguši tikai medicīnisko palīdzību, nevis atbalstījuši emocionāli vai bijuši klāt visu dzemdību laiku. 0
Mediķi tiešām visbiežāk nav klāt visu radību laiku, un sieviete var uz dzemdībām bez maksas ņemt līdzi vienu atbalsta personu. Ir iespējams saņemt dūlas atbalstu, kā arī noslēgt dzemdību individuālās aprūpes līgumu ar vecmāti un/vai ārstu. Ne tāpēc, ka bez atsevišķa līguma mediķi izturētos sliktāk, bet gan – lai būtu iespēja saņemt nepārtrauktu atbalstu un dzemdībās būt kopā ar sev jau pazīstamu speciālistu.
* Bailes no nezināmā. Lai cik labi mēs gatavotos, dzemdības nav iespējams pilnībā paredzēt un izplānot. Atliek saglabāt gatavību tam, kas notiks. Gatavoties, lai piedzīvotu savas izsapņotās dzemdības, tomēr pieļaujot, ka viss var notikt arī citādi. Ir labi atcerēties citas reizes, kad viss notika citādi, nekā bija plānots, – jā, tas varbūt bija nepatīkami, bet tu pielāgojies. Varbūt ir vērts izpētīt šo „nezināmo”, apmeklējot nodarbības topošajiem vecākiem, lasot grāmatas un uzdodot interesējošos jautājumus speciālistiem.
* Bailes atkārtot savu pieredzi vai savas dzimtas sieviešu pieredzi. Ja pirmās dzemdības bijušas smagas vai traumatiskas, mēdz būt grūti noticēt, ka otrajās viss var būt citādi. Tāpat reizēm grūti noticēt, ka iespējamas atšķirīgas dzemdības no tām, kādas bijušas citām ģimenes sievietēm. Traumatiska pieredze tiešām prasa darbu ar sevi – kāpēc viss notika tā, kā notika, kāda bija mana loma tajā, ko es varu mainīt savā attieksmē un savās domās, kāda palīdzība man nepieciešama, lai šoreiz viss izdotos citādi. Katra grūtniecība ir jauns stāsts ar jaunām iespējām.
