Bailes – mūsu sargi un vajātāji 0
Vai nevarētu izdarīt tā, ka baiļu vispār nav? Kādēļ gan cilvēkam tomēr ir nepieciešams baidīties, stāsta psihoterapeite psiholoģe ZANE KRŪMIŅA.
– Bailes ir normāla reakcija uz reālu vai iedomātu apdraudējumu mūsu veselībai, dzīvībai, drošībai vai emocionālajai labklājībai. Ja baiļu nebūtu, mēs varētu sevi pakļaut riskam, ieskrienot lauvai rīklē vai noveļoties no kraujas. Baiļu slēptais mērķis ir saglabāt dzīvību – tā darbojas pašsaglabāšanās instinkts.
Baiļu reakcija pastiprina adrenalīna izdalīšanos organismā un rada gatavību reakcijai – bēgt vai cīnīties. Ja pastāv nepieciešamība reaģēt, mūsu ķermenis un prāts ir mobilizējies un gatavs sevi aizstāvēt. Ja saprotam, ka situācija nav bīstama – bailes atkāpjas un iestājas miers. Bet, ja situācija, kura likusi pārdzīvot bailes, ir bijusi būtiski traumējoša, nereti pat tad, ja reālu ārēju draudu nav – bailes var sākt automātiski ieslēgties, maldīgi signalizējot par bīstamību un tādā veidā kļūstot par apgrūtinošu nastu. Piemēram, ja kādu cilvēku sakodis suns, šis notikums ir tik ļoti viņu traumējis, ka turpmāk, pat tikai sadzirdot suņu rejas, viņam kājas ļimst, sirds dauzās un gribas bēgt. Reizēm ir citādi – bailes nevar sasaistīt ar konkrētu pagātnē pārdzīvotu notikumu. Tās darbojas it kā neloģiski, nesaprotami.
Fobijas ir iracionālas bailes. Šeit apdraudējums bieži vien ir visai niecīgs vai tā nav nemaz, tomēr cilvēks izjūt izteiktu nemieru, trauksmi un bailes kādā konkrētā situācijā. Biežāk sastopamās fobijas ir bailes atrasties publikas priekšā, kontaktēties, bailes lidot, bailes no slēgtām telpām, bailes pamest ierasto vidi. Fobiju rašanās ceļš katram ir individuāls. Izteiktas bailes par savu dzīvību vai veselību, kas nav saistītas ar reāliem draudiem, ir panikas lēkmes, kuru laikā cilvēks izjūt milzīgu trauksmi un fiziskās pašsajūtas pasliktināšanos, to novērtējot kā iespējamu dzīvības apdraudējumu. Šādā brīdī ir svarīgi atcerēties, ka tās ir tikai bailes, tikai trauksme, kas izraisījusi šādas izjūtas. Gan fobijas, gan panikas lēkmes ir spēcīgi signāli par cilvēkam piemītošu iekšējo trauksmi. Bieži tās iemesli ir pašam cilvēkam nezināmi, un tikai ar rūpīgas analīzes palīdzību var atklāt un likvidēt iekšējos konfliktus, kuri uztur nemieru, trauksmi un bailes.
Viena no baiļu pamatsastāvdaļām ir trauksme par nezināmo. Jo vairāk mēs pazīstam paši sevi, jo stabilāk jūtamies, jo drošāki esam un zinām, ka, lai arī kādas grūtības būtu pārvaramas, mēs to spēsim. Iekšējā stabilitāte un sevis izpratne aizbaidīs trauksmi un bailes. Tas ir līdzīgi kā ieslēgt lukturīti tumšā telpā – jo vairāk izgaismosim, jo drošāk jutīsimies. Un bailes atkāpsies.
Nav iespējamas trīs lietas: mīlestība bez sāpēm, zināšanas bez maldiem, drošsirdība bez bailēm. Konfūcijs
