Reinis Bērziņš: Bailes, kas attur no izaugsmes 0
Reinis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Uzņēmēji jau Covid-19 krīzes laikā parādīja apbrīnojamu spēju pielāgoties, pārorientēties uz jauniem tirgiem, atrast alternatīvas izejvielu piegādes ķēdes un izmantot ne tikai krīzes pārvarēšanas instrumentus, bet arī izaugsmei un attīstībai paredzētos. Tomēr joprojām aktuāls ir jautājums – cik drosmīgi un gatavi ir Latvijas uzņēmēji lielākā apjomā izmantot pieejamos finanšu instrumentus?
Pērnā gada beigās tika publicēts Eiropas Komisijas ikgadējais pētījums par finanšu pieejamību uzņēmumiem pašu uzņēmumu vērtējumā. Aptaujas rezultāti rāda, ka Latvijā kredītiestāžu finansējums uzņēmumos tiek izmantots samērā maz. Latvijas uzņēmumos 2021. gada periodā no aprīļa līdz septembrim banku aizdevumus izmantojuši vien 13%, kamēr, piemēram, Beļģijā aizdevumu izmantojuši gandrīz ceturtdaļa jeb 22% no uzņēmumiem. Vidēji Eiropā aizņēmumu bankā iespējas šajā laika posmā izmantojuši 14% no aptaujātajiem uzņēmumiem.
Atbilde uz jautājumu: kāpēc tā? – varētu būt visai pretrunīga. No vienas puses, Latvijas uzņēmumi ir līderi Eiropā uzņēmējdarbības vajadzību finansēšanai, izmantojot pašu kapitāla līdzekļus. Turklāt kā viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc uzņēmumi Latvijā nepiesakās banku finansējumam, tiek minēta tieši pašu kapitāla pietiekamība (42%). Tomēr pētījuma rezultāti vienlaikus rāda, ka tieši Latvijā ir Eiropā augstākais pieprasījuma kāpums pēc banku finansējuma. Kopumā 39% no aptaujātajiem Latvijas uzņēmumiem atzinuši, ka vajadzība pēc papildu finansējuma pērn ir pieaugusi. Tātad vajadzība ir, bet tā netiek piepildīta.
Iespējams, iemesls ir tajā, ka Latvijas uzņēmumi nejūtas pārliecināti sarunās ar banku. Salīdzinājumam: Portugālē, Somijā un Vācijā gandrīz 80% no uzņēmumiem jūtas droši, vedot sarunas ar banku par finansējuma nepieciešamību. Vidēji Eiropā pārliecības līmenis ir 67%, diemžēl Latvijā tas ir viszemākais, jo tikai 41% no aptaujātajiem jūtas pārliecināti par sevi šādās sarunās. Līdz ar to iespējams, ka pašu kapitāla pietiekamība ir tikai daļēja patiesība. Dati arī rāda, ka tikai 14% no Latvijas uzņēmumiem izmantojuši iespēju pieteikties finansējuma iespējām kredītiestādē, kas palīdzētu īstenot nepieciešamās biznesa ieceres. Salīdzinājumam vidēji Eiropā kredītiestāžu finansējumam piesakās aptuveni katrs piektais uzņēmums jeb 21%, bet Beļģijā, Francijā, Luksemburgā pat divas reizes vairāk uzņēmumu nekā Latvijā jeb 28%. Kā jau minēju, kā iemesls tiek minēts pietiekams pašu finansējums, tomēr interesanti, ka Latvija ir viena no valstīm, kur uzņēmēji visbiežāk (9%) min, ka nepiesakās tādēļ, ka baidās no bankas atteikuma.
Cik pamatoti ir baidīties no bankas atteikuma? Arī te rezultāti ir interesanti. Latvijā tikai 16% no uzņēmumiem atzīst, ka finansējumu saņemt ir viegli un nav nekādu šķēršļu. Salīdzinājumam – ES vidēji 47% uzņēmumu norāda, ka objektīvu šķēršļu finansējuma saņemšanai nav. Augstas procentu likmes kā galveno šķērsli naudas saņemšanai minējuši tikai 13% no uzņēmumiem, savukārt visvairāk, 22% uzņēmumu, kā šķērsli norāda bankas finansējumam nepieciešamā līdzfinansējuma trūkumu, 16% no respondentiem norāda, ka kredīta izmantošana ir pārāk birokrātiska, bet 7% min, ka finansējums nav pieejams vispār. Šķiet, ka aptaujas rezultāti ļauj secināt, ka Latvijas uzņēmumi jūtas drošāk, paļaujoties vien uz sevi, nemeklējot attīstības iespējas ārpus uzņēmuma robežām.
Problēma ir tā, ka tikai uzņēmuma brīvo finanšu līdzekļu investēšana attīstības un produktivitātes veicināšanas projektos, ilgtermiņā skatoties, nav konkurētspējīga pieeja. Ja uzņēmējam nepieciešamas apjomīgas investīcijas ražotnes paplašināšanai, var paiet vairāki gadi, kamēr to varētu atļauties no pašu līdzekļiem. Tikmēr konkurents, kas piesaistījis papildu finansējumu, varēs palielināt jaudas, paplašināt tirgu un uzvarēs konkurences cīņā.
Drošākais un ātrākais veids, kā stimulēt attīstību, noteikti ir pašu kapitāla kombinēšana ar citiem naudas avotiem, tādēļ sadarbība ar kredītiestādēm ir būtiska. Esam aizvadījuši divus sarežģītus pandēmijas gadus, un priekšā vēl daudz izaicinājumu, kas būs jāpārvar. Latvijas ekonomikai ir nepieciešams papildu stimuls, tāpēc “Altum” arī turpmāk ir gatavs starpnieka lomai, lai uzņēmēju vajadzības satiktos ar kredītiestāžu sniegtajām iespējām.
* “Altum” valdes priekšsēdētājs
