Bailes izteikt savu viedokli kaitē visam uzņēmumam, atzīst psihologi. Kā pieradināt “klusējošos jēriņus”? 0
Lai darbinieki strādātu radoši un produktīvi, vadītājiem ir jāuztur augsts psiholoģiskās drošības līmenis; mērķtiecīga komandas darba efektivitātes uzlabošana ir laba atbilde rūkošajam strādājošo skaitam, atzīst fintech uzņēmuma “TWINO” dibinātājs Armands Broks.
Augsta psiholoģiskā drošība uzņēmumā nozīmē, ka komandas biedru vidū valda savstarpēja cieņa un uzticēšanās. Ja cilvēks darbā jūtas droši, tad pieaug viņa atbildības līmenis, mazinās stresa līmenis un neuzmanības kļūdu skaits, kā arī darbinieki labprātāk izsaka savu viedokli, norāda uz neprecizitātēm vai kļūdām.
Taču realitātē mēs bieži vien nolemjam neteikt neko vai gaidām, lai kāds cits izsakās pirmais. Proti, izvēlamies “klusējošā jēriņa” pozīciju. Jo uztraucamies, ka mūs nepareizi sapratīs, nokauninās un tas negatīvi ietekmēs turpmāko karjeru. Speciālisti atzīst, ka Latvijas sabiedrība mēdz būt visai agresīva un nepiedodoša. Tas nenoliedzami ir jūtams arī lietišķajā vidē.
Par “klusējošā jēriņa” sindroma tiks runāts arī 3.martā notiekošajā konferencē “Stratēģiskā domāšana. Radoši valstij un biznesam”.
Psiholoģiski drošu vidi uzņēmumā nav viegli izveidot un uzturēt, taču ir daži principi, kurus ikdienas darbā būtu ieteicams izmantot ikvienam vadītājam.
Pirmkārt, komandas vadītājam ir jāsaprot, ka ir lietas, kuras viņš var un kuras nav iespējams ietekmēt. Piemēram, vadītāja spēkos nav mainīt darbinieka raksturu. Ja cilvēks ir kautrīgs, tad ar to ir jārēķinās un viņš jāiedrošina izteikt savu viedokli, skaidro psihoterapeits Ansis Jurģis Stabingis.
Protams, vadītājam ir viltīgi jāiemācās sabalansēt dažādu raksturu cilvēku darbu, taču darbiniekiem ir jābūt sajūtai, ka viņu viedoklis tiek uzklausīts. To var panākt, vienkārši uzdodot jautājumus, aicinot uzdot jautājumus un pasakoties par izteikto viedokli. “Vaicājiet, iespējams, esmu ko palaidis garām,” šādam pamudinājumam būtu jākļūst par ierastu lietu.
Broks atzīst, ka sapulcēs diskusiju sākumā nelūdz izteikties vadošos darbiniekus vai neformālo līderi, bet gan uzrunā kādu citu. Viņš arī piebilst, ka ir jāizskauž tendence, ka darbinieki bez ierunām pievienojas vadītāja viedoklim. Klusēšana drīzāk liecina par to, ka komandā krājas emocionālas problēmas.
Otrkārt, ir jāpārliecinās, ka komanda kopumā un ikviens tās loceklis zina un izprot kopējos mērķus, darba plānus un savus pienākumus. Ja tas viss ir zināms, tad darbinieki jūtas drošāk. Ideālā gadījumā iesaistei darbā būtu jābūt jābūt personiskai, – tā, lai darbinieks būtu motivēts strādāt ar pilnu atdevi.
Ja komunikācija būs konstruktīva un atklāta, tad darbinieki mazāk kautrēsies runāt par problēmām, savukārt uzņēmumi daudz efektīvāk spēs tikt galā ar izaicinājumiem, atzīst Broks.
Starptautiskā konference “Stratēģiskā domāšana. Radoši valstij un biznesam” notiks šā gada 3.martā Rīgā, LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā (Jelgavas iela 1). Tā vienkopus pulcēs uzņēmumu vadītājus, valsts institūciju viedokļu līderus un komunikācijas nozares profesionāļus ne tikai no Latvijas, bet arī no ārvalstīm.
