– No otras puses, arī Eiropas valstīm ir kaut kāda kapacitāte, cik bēgļus tās spēj uzņemt, uzturēt, integrēt. 18
– Piekrītu, iespējas nav bezizmēra. Tieši tāpēc ir jāstrādā pie šo cilvēku integrēšanas sabiedrībā, lai viņi ātrāk rastu iespējas strādāt, līdz ar to arī uzturēt paši sevi un savas ģimenes.
– Tomēr redzam, ka bēgļu ceļamērķis ir tieši Eiropas labklājības valstis. Vai tā nav cerība uz vieglu dzīvi?
– To, kā cilvēki izvēlas šos galamērķus, lielā mēra nosaka tas, ka par šīm valstīm viņiem ir informācija. Otrkārt, daļai tur jau dzīvo radinieki vai paziņas. Līdz ar to jau ir kaut kāda izpratne, kurp cilvēks dodas un kas tur sagaidāms. Turklāt ir maldīgi uzskatīt, ka visi bēgļi ir nabadzīgi un mazizglītoti. Lielākā daļa ir ļoti izglītoti un profesionāli cilvēki. Un viņi arī, protams, skatās, kur būs darba un izaugsmes iespējas.
Bēgļi, ar kuriem esmu runājusi, visi kā viens teic, ka viņu prioritātes ir nokļūt drošā vietā, apgūt valodu un sākt strādāt, lai paši sevi varētu nodrošināt. Ir jūtams, cik viņiem ir morāli un psiholoģiski grūti, kad nākas paļauties tikai un vienīgi uz starptautisku atbalstu, ja līdz šim visu laiku paši sevi ir apgādājuši.
– Cik lielā mērā šie cilvēki cer uz mieru savā zemē? Vai viņi ilgojas atgriezties dzimtenē?
– Lielais vairums saka, ka labprāt gribētu atgriezties mājās. Protams, ar noteikumu, ka tur nekas vairs nesprāgst, ka tur nešauj un cilvēki netiek vajāti. Ir jūtams, ka cilvēkiem sava zeme ir dārga. Daudzi, kuri gadu desmitiem ir cēluši savas mājas, no kurām tagad palikušas tikai drupas, tomēr sapņo par iespēju atgriezties, lai celtu visu no jauna, jo tā ir viņu zeme, viņu Sīrija. Ir arī cilvēki, kuri vairs netic, ka varēs atgriezties, un viņu sejā lasāms milzīgs rūgtums un nožēla par to.
No daudziem bēgļiem esmu dzirdējusi, ka viņi labprātāk būtu palikuši savā vidē, kur runā saprotamā valodā, ir ierasts klimats, reliģiskā vide un tamlīdzīgi. Bet, ja esi spiests bēgt un tuvākās valstis jau ir patvēruma meklētāju pārplūdinātas, cilvēkiem nekas cits neatliek kā meklēt patvērumu tālāk – Eiropā.
– Kāpēc bēgļu vidū ir izteikti daudz jaunu vīriešu? Vai tu esi ar viņiem runājusi par tādu tematu kā patriotisms, kas nozīmē arī gatavību aizstāvēt savu zemi?
– Pirmkārt, tādās zemēs kā Sīrija nenotiek cīņa starp divām grupām – “labajiem” un “sliktajiem”. Tas viss ir daudz komplicētāk, jo cīņās iesaistīti daudzi un dažādi grupējumi. Turklāt daļa no šiem vīriešiem ir arī karojusi, un viņiem izdevies izdzīvot pretstatā daudziem citiem, kas jau ir krituši. Kad es sākumā runāju ar Irākā nonākušajiem sīriešiem, viņiem vēl bija doma, ka situācija varētu atrisināties par labu valdības vai arī opozīcijas spēkiem. Taču vēlāk viņi teica, ka viss ir aizgājis pārāk tālu un vairs nevienu īsti neinteresē, kas uzvarēs tajās cīņās. Ir tikai vēlme, lai iestātos miers un varētu atgriezties mājās.
