Anda Līce: Jau gadu rītos ir bail ieslēgt ziņu kanālus 32
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gandrīz veselu gadu mums rītos bieži ir pat bail ieslēgt ziņu kanālus. Sajūtu, ka skatāmies kādu šausmu filmu vai izrādi, pastiprina daudzas viltus ziņas, kas jauc vēlamo ar esošo un patiesību ar baumām. Ir izskanējis arī daudz pārlieku optimistisku prognožu. Žurnālists Igors Jakovenko ir veicis Krievijas melu izpēti un sadalījis tos vairākās grupās – meli, kad patiesība tiek apgriezta ar kājām gaisā, melu apzināta izplatīšana, analītiķu meli un melīgu padomu sniegšana. Viņaprāt, meli ir galvenais Krievijas pamats. Nav brīnums, ka sabiedrības lielākajai daļai, kas nav iedziļinājusies visās šī baisā kara peripetijās, vērojot notiekošo, galva iet riņķī. Lai vismaz uz brīdi apstādinātu emocionālās šūpoles, nākas pārslēgt uzmanību uz pilnīgi kaut ko citu, piemēram, uz labu grāmatu lasīšanu vai pārlasīšanu.
Nesen es pārlasīju Reja Bredberija grāmatu “Pieneņu vīns”. Par bērnību kā lielo brīnumu atklājēju, par laiku, kas paiet un visos kaut ko arī atstāj. “Karā vispār neuzvar. (..) Karā visu laiku vienīgi zaudē, un tas, kurš zaudē pēdējais, lūdz pēc miera,” grāmatā saka vecs, daudzus karus izkarojis pulkvedis. Ieilgstošais karš Ukrainā liek domāt, ka rit 21. gadsimta traģēdijas vēl tikai pirmais cēliens. Nākamajā karadarbība no Ukrainas pārcelsies uz Krieviju. Pagaidām gan ar acīm redzamu postījumu Krievijā vēl nav, tur vienā cilvēku daļā turpinās iekšējā degradācija, bet otrā sākas lēna atmošanās no pašapmāna. Karš sāksies tad, kad no frontes ar ieročiem rokās atgriezīsies izdzīvojušie. Tad pazemoto cilvēku agresivitāti vairs nebūs iespējams apturēt.
Kā rāda kanāla “Mordora” Krievijā veiktās aptaujas, apspiestā, ar propagandu apdullinātā un ar intelektu sevi neapgrūtinājusī ļaužu daļa visvairāk baidās no jebkādām pārmaiņām valstī. Tāpēc ir tādas ilgas pēc cara stingrās rokas, jo, kad par savu dievu esi kādu izvēlējies, tad atliek vien viņam paklausīt un sekot. Gadu mijā aptaujātie maskavieši tā arī teica: “Putins ir mana mīlestība. Kur Putins, tur arī mēs.” Daži pat apgalvoja, ka tieši šī prezidenta dēļ pasaule Krieviju apskaužot.
Tikai tagad beidzot sāk iezīmēties demokrātiskās pasaules līdzšinējās bezrūpības bēdīgās sekas. Ir tik grūti saraut ekonomiskās saites ar Krieviju, un daudzi par karu spriež tikai pēc filmām, tāpēc valdības vilcinās ar izšķirošu militāro palīdzību Ukrainai. Paradoksāli, bet bailes, ka Putina režīms saglabāsies, ir ne mazākas par bailēm no Putina pilnīgas sakāves un iespējamām jukām Krievijā. Bailēm ir lielas acis visos laikos.
