Cilvēkiem bail apjukt elektrības piedāvājumos 0
Mūsu ilggadējiem lasītājiem jautāju, kā viņi vērtē elektroenerģijas tirgus atvēršanu no 1. aprīļa un kā izvēlēsies elektrības pārdevēju.
Maija Misiņa Liepājā: “Es jau labu laiku eksperimentēju, izvēloties dažādus piegādātājus, jo tā ir interesantāk un dažkārt arī izdevīgāk. Jābauda taču kapitālisma priekšrocības un jāatsakās no monopolistiem! Vispirms sāku ar malku – dažādībai izvēlējos arī vienu dārgāko brikešu kraviņu un nepievīlos – aukstā laikā ar tām gan kurināt vieglāk, gan siltums cits. Vēlāk nomainīju arī televīzijas piedāvājumus. Arī elektroenerģiju pirkšu no jauna piegādātāja, ja piedāvājums šķitīs interesantāks nekā “Latvenergo”. Mēs mājās patērējam 100 – 150 kWh. Slikti, ka elektrības cena augs un par citiem piegādātājiem tikpat kā nekas nav dzirdēts. Un nav zināms, cik viegli būs lauzt ar viņiem līgumus.”
Vincents Tučs Jūrmalā: “Man nav skaidrs, kādu strāvu pārdos tās vairākas firmas, kas tirgos elektroenerģiju. Vadi būs vecie, skaitītāji tāpat un arī strāva tā pati – ražota tajās pašās spēkstacijās. Manuprāt, pavērsies iespēja dažādiem tirgotājiem spekulēt ar dažādiem piedāvājumiem, bet pircējiem savukārt iekrist, gribot negribot izvēloties neizdevīgāko variantu.”
Andris Bērziņš Rīgā: “Es negribu domāt, vai maksāt pāris eiro vairāk vai mazāk par elektrību, jo visi elektrības piegādātāji prasīs lielāku summu. Man ir svarīgāki citi jautājumi. Skaidrs ir viens – valsts ir zaudējusi ekonomisko neatkarību, pakļaujoties dažādām Eiropas prasībām.”
Māris Zēbergs Salaspilī: “Bēdīgākais, ka elektrības cenas, kam vajadzētu kristies, dažādojoties pārdevējiem un konkurencei, turpinās celties. Vēl neesmu izlēmis, ko no pārdevējiem izvēlēties, jo neesmu saņēmis pat “Latvenergo” piedāvājumu. Jāapspriežas arī ar pārējiem mājas iedzīvotājiem, jo ēkā ir vairāk nekā 70 dzīvokļi, bet laiks ir tik auksts, ka neviens negrib ilgi ārā rādīt degunu. Es gribētu, lai Latvija ātrāk pievienojas Ziemeļvalstu elektrības tīklam, jo tad tā lieta būtu perspektīva, bet to sola tikai no 2016. gada. Mani mulsina arī tas, ka Igaunijā, kas brīvajā elektroenerģijas tirgū iekļāvās jau pērn 1. janvārī, elektrības piegādātāju nomainīja tikai 6% mājsaimniecību.”
Marina Dovnaroviča Mārsnēnu pagastā: “Es esmu no tiem iedzīvotājiem, kas nepatērē vairāk par 100 kWh, un līdz šim varēju izmantot tā saucamo Starta tarifu. Turpmāk man jārēķinās, ka maksāšu par apmēram pieciem eiro mēnesī vairāk. Pensionāram tā ir liela nauda, ja pārrēķina šo summu maizes klaipiņos. Taču, lai gan Latvijā mīl dažādas sazvērestības teorijas, tā ir Eiropas regula, kas Latvijai ir jāpilda, un tur neko nevar darīt. Briseles ierēdņi jau nezina, ka Latvijā ir vēl mājas vispār bez elektrības. Pat Latvijas ierēdņi nezina, kā laukos dzīvo cilvēki. Ar prātu apsverot, man gribētos ātrāk saņemt visu elektrības piegādātāju piedāvājumus par to, kur viņu piedāvājumi ir spēkā un cik tas izmaksā tādiem taupīgiem lietotājiem kā es. Lai pieņemtu savu lēmumu, gribētu uzzināt par visiem citiem noteikumiem un atlaidēm. Es negribu uzdurties kādām zemūdens klintīm.”
Uzziņa
Ekonomikas ministrija prognozē, ka tirgū sākotnēji varētu ienākt astoņi jauni elektroenerģijas tirgotāji.
AS “Latvenergo” saistībā ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām reklāmas kampaņai tērēs ap 700 000 eiro, liecina biznesa portāla “Nozare.lv” aprēķini.
Kā norādīja “Latvenergo”, mājsaimniecībām ar nelielu elektroenerģijas patēriņu maksa mēnesī pieaugs par aptuveni pieciem eiro.
