«Baigais gads atgriezās…» 0
Saeimas deputāti Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) un Ojārs Kalniņš (“Vienotība”) kopīgi ar Latvijas Okupācijas muzeju vakar parlamentā rīkoja konferenci, kuras mērķis bija vēstīt par Latvijas vēsturisko situāciju pēc Otrā pasaules kara beigām – okupāciju, neatkarības zaudēšanu, Latvijas pilsoņu vēlmi atjaunot savu valsti, cīnoties gan pret nacistisko, gan pret komunistisko režīmu.
“Par vēstures notikumiem ir jārunā, jo Latvijas sabiedrība šajā ziņā ir ļoti sašķelta. Šī sašķeltība ir gan okupācijas, gan sovjetizācijas, gan Latvijas valstij nedraudzīgas propagandas rezultāts. Valsts pienākums ir skaidrot savu pagātni,” konferences ievadvārdos uzsvēra deputāte I. Mūrniece. Arī viņas kolēģis O. Kalniņš atzina, ka Latvijas vēsture ir ļoti sarežģīta, bet politiķi un žurnālisti bieži vien nevēlas iedziļināties sarežģītos jautājumos. “Taču mēs šeit nevaram atļauties nekādu vienkāršošanu,” norādīja deputāts. Kalniņa vārdus par politiķiem, kas nevēlas iedziļināties sarežģītos jautājumos, apliecināja arī deputātu aktivitāte. Kaut arī uz konferenci no Saeimas tribīnes iepriekš tika aicināti visi parlamentārieši, ieradušies bija tikai daži. Toties kuplā skaitā bija pārstāvēts diplomātiskais korpuss no dažādām valstīm, tostarp ASV vēstniece Džudita Gārbere, Ungārijas vēstnieks, Turcijas vēstniece un citi. Tāpat bija ieradušies daudzu dažādu organizāciju pārstāvji un studenti.
“Daudzas tautas 1945. gada 8. maijā varēja atviegloti uzelpot, bet mums atlika tikai novaidēties, jo Baigais gads atgriezās savā daudzskaitļa formā,” klātesošajiem stāstīja Latvijas Nacionālo partizānu apvienības valdes priekšsēdētājs Ojārs Stefans.
Vēsturnieks Ritvars Jansons savā stāstījumā par Otrā pasaules kara beigām Latvijā uzsvēra, ka aptuveni 11 000 cilvēku (pēc dažiem datiem, pat vēl vairāk) pēc otrreizējās padomju okupācijas iesaistījās partizānu pretošanās kustībā.
“Viņu galvenā motivācija bija neapmierinātība ar uzspiestās varas veiktajām represijām un tā sauktajām tīrīšanām. Taču padomju propagandā šie grupējumi tika saukti par nacistiskās armijas paliekām. Diemžēl šo retoriku turpina arī mūsdienu Krievija,” teica R. Jansons.
Pēc viņa rīcībā esošiem datiem, 1944. un 1945. gadā no padomju represijām cieta 78 268 cilvēki jeb aptuveni 5,7% no iedzīvotāju kopskaita. Lielākā daļa no viņiem bijuši vīrieši spēka gados, kas varēja izrādīt pretošanos un traucēt okupācijas varas nostiprināšanos.
Vēstures zinātņu doktors Dzintars Ērglis stāstīja par Latvijas Centrālās padomes pretdarbību nacistiskajam un komunistiskajam okupācijas režīmam, bet viņa kolēģis Zigmunds Turčinskis – par nacionālo partizānu cīņām līdz pat 1956. gadam. Konferencei sekojošā jautājumu un atbilžu daļā visplašākās sarunas izvērtās par rietumvalstu mēģinājumiem atbalstīt pretošanās kustības okupētajā Latvijā.
Kā man pēc konferences sacīja O. Kalniņš, vēl pirms pasākuma viņš saņēmis atzinīgus vērtējumus un ieinteresētību no diplomātiem. Piemēram, Turcijas vēstniece atzinīgi izteikusies par šādas konferences rīkošanu, jo turki esot ieinteresēti izprast Latvijas vēstures sarežģītās nianses. Kalniņš un Mūrniece plāno rudens pusē Saeimā rīkot vēl vienu vēstures konferenci. To esot plānots veltīt strīdīgajiem holokausta jautājumiem un latviešiem, kas piedalījās ebreju glābšanā.
