Baidīšanas plāns 0
Apvienotajai Karalistei (AK) gatavojoties izstāties no Eiropas Savienības (ES) bez līguma, daudzās jomās tiek zīmētas pavisam drūmas nākotnes ainas. Visticamāk, tik traki nebūs, jo jāatceras, ka šobrīd tiek darīts viss iespējamais un neiespējamais, lai nākamgad britu parlaments apstiprinātu Terēzas Mejas panākto vienošanos ar ES. Izskatās, ka iebaidīšanas plāns strādā gluži labi, jo atbalsts līgumam pieaug. Ir tikai trīs iespējas – izstāšanās ar līgumu, izstāšanās bez līguma, neizstāšanās vispār.
Neplānojiet ceļojumus pēc 29. marta!
Daudz tiek runāts par iespēju, ka, izstājoties bez vienošanās, tiks nosēdināti visi lidojumi starp ES un AK.
Eiropas Reģionu aviokompāniju asociācija, kas pārstāv 50 lidsabiedrības, decembrī rakstīja Eiropas Komisijai, brīdinot, ka nepieciešams steidzami rīkoties, lai lidmašīnas varētu lidot, jo breksits radīs “katastrofālas sekas”, kas ietekmēs lidojumus, aviācijas un robežu drošību. Tiek ziņots, ka, piemēram, “EasyJet” jau ir reģistrējis vairāk nekā 100 lidmašīnu jaunatvērtajā bāzē Vīnē, pilotu licences nomainītas uz vācu un austriešu lidošanas atļaujām.
“Cietais” breksits nozīmē, ka AK un ES licencētās aviosabiedrībās zaudēs automātiskās tiesības nodrošināt lidojumus starp AK un ES bez īpašām individuālām atļaujām. AK valdība jau ir paziņojusi, ka garantēs ES aviosabiedrībām iespēju netraucēti turpināt lidojumus, un cer, ka ES valstis atbildēs ar to pašu.
Gadījumā ja atļaujas netiks dotas, tad var rasties problēmas ar dažiem lidojumiem.
Viens no britu valdības plāniem ir segt tūrisma kompāniju zaudējumus, tāpat tiek domāts, kā aizsargāt ceļotājus, kuri jau rezervējuši ceļojumus, jo izstāšanās bez līguma un reisu atcelšana varētu radīt haosu lidostās un ostās.
Šķiet, vismazāk jāuztraucas par vilcieniem un prāmjiem.
“Eurostar” ātrvilcieni, kas savieno AK un Eiropu, izmaiņas grafikā neplāno. Britu kompānija “Brittany Ferries” arī aicina droši rezervēt ceļojumus uz Franciju vai Spāniju. “Kuģniecība darbojas saskaņā ar starptautisko jūras likumu, nevis ES līgumiem,” apgalvo kompānijas direktors Kristofe Metjū. Savukārt tie, kuri nopirkuši komplekso ceļojumu ceļazīmes, var justies pavisam droši, jo atcelšanas gadījumā nauda tiks atmaksāta.
Par Eiropas veselības apdrošināšanas karti EVAK (EHIC angliski) pašlaik skaidrības nav, taču, visticamāk, izdosies vienoties par darbības turpināšanu. Mobilo telefonu lietotājiem viesabonēšana par brīvu būs beigusies, kaut gan vairāki britu mobilo telefonu operatori (“3”, “EE”, “O2” un “Vodafone”) paziņojuši, ka pēc breksita viesabonēšanas noteikumus nemainīs.
Armija gatava, vides aizstāvji arī
3500 profesionālā dienesta un rezerves kareivju gatavi doties palīgā jebkurā brīdī. Pagaidām gan vēl neviens departaments nav pieprasījis armijas palīdzību, grūti arī iedomāties, kur tā varētu būt vajadzīga, taču Getvikas lidostas krīze tika izbeigta tieši ar armijas palīdzību, lietojot speciālu tehniku dronu neitralizēšanai.
Vides aizstāvji var līksmot, jo tiks veidota jauna neatkarīga iestāde ar nosaukumu “Vides aizsardzības birojs”.
Kā zināms, lielākā daļa vides aizsardzības likumu līdz šim tika veidota sadarbībā ar ES, un, ja AK pārkāpa, piemēram, gaisa piesārņošanas limitus, tad par sodu lēma ES tiesas. Jaunajai institūcijai pēc breksita būs līdzīgas pilnvaras, un, ja kāds cerēja, ka vides aizsardzības standarti pēc izstāšanās būs krietni vien zemāki, tad izskatās, ka tie varētu būt vēl stingrāki par šobrīd esošajiem.
“Mēs turpināsim veiksmīgi iesākto, uzlabojot vides standartus un ieviešot “zaļu breksitu”, paziņojis vides ministrs Maikls Govs. Jāpiebilst, ka briti gatavojas aizliegt vairāku veidu kurināmo, tādējādi krasi samazinot vides piesārņojumu, ko rada mājsaimniecības.
Apmesties uz pastāvīgu dzīvi – grūtāk
Pamatīgu vētru sacēlušas valdības vadlīnijas imigrācijas ierobežošanai. Jaunā sistēma balstīta nevis uz to, no kurienes viesstrādnieki ir, bet uz to, kādas būs AK vajadzības konkrētajā brīdī. Nebūs noteikts skaits, cik imigrantu gadā drīkst ierasties, taču būs noteikta minimālā alga kvalificētajam darbaspēkam, kas vēlas iegūt piecu gadu vīzas.
Alga plānota 30 000 mārciņas gadā (33 256 EUR), taču uzņēmēji iebilst, jo daudzās nepieciešamajās profesijās gada alga nav tik liela, piemēram, tāda nav ne medmāsām, ne jaunajiem ārstiem.
Taču arī nekvalificētais darbaspēks valstij būs vajadzīgs, tādēļ plānots, ka viesstrādnieki no “zema riska valstīm” varēs ierasties AK bez konkrēta darba piedāvājuma un meklēt darbu veselu gadu.
Apmesties uz pastāvīgu dzīvi gan vēlāk nevarēs, nedrīkstēs arī izmantot citu imigrācijas shēmu.
Jāatgādina, ka “cietā” breksita gadījumā valstī varēs palikt visi tie eiropieši, kuri tur būs izstāšanās brīdī – 2019. gada 29. martā, taču pilnīgi visiem ES pilsoņiem līdz 2020. gada decembrim vajadzēs pieteikties “settled” vai “presettled” statusam, kas būs īpašs ES pilsoņu statuss.
ES tūristiem vīzas nevajadzēs, tās nevajadzēs arī britiem, lai ceļotu pa Eiropu. Britiem pirms došanās ceļojumā būs jāpārliecinās, ka pase derīga vismaz sešus mēnešus, bet autobraucējiem vajadzēs speciālu internacionālo braukšanas atļauju, kā arī piemirsto zaļo karti.
Šausmas Doveras ostā
Kentas grāfistes pašvaldība zīmīgā datumā – 13. decembrī – publicējusi ziņojumu par iespējamiem sastrēgumiem desmitiem kilometru garumā līdz Doveras ostai. Varētu rasties arī problēmas ar atkritumu izvešanu, taču ziņojums iet vēl tālāk, pieļaujot, ka bērni nespēs skolās nolikt eksāmenus, laulību ceremoniju reģistrācija būs kavēta, kā arī mirušie krāsies morgos, jo bloķēto ielu dēļ gluži vienkārši nebūs iespējams nodrošināt transportu.
Septiņpadsmit lappušu garajā ziņojumā tiek brīdināts par 10 000 kravas automašīnu sastrēgumiem ceļu malās, un situācijas risināšanai izstrādāts īpašs plāns ar nosaukumu “Operation Fennel”, kas paredz kravas plūsmas vadību, novirzot to uz blakusceļiem. Paredzams, ka varētu strādāt papildu 200 policistu, Kentas grāfistes pašvaldība gaida valdības lēmumu arī par Manstonas lidostu, lai to varētu izmantot kā kravas auto stāvvietu, kur iespējams izvietot 1000 auto vienlaikus.
Ierēdņiem iespēju robežās tiks atļauts strādāt no mājām 3–6 mēnešus, lai samazinātu auto skaitu,
bet nacionālo parku apmeklētājiem, iespējams, nāksies ceļojumus atlikt, kā arī pašiem parkiem jāgatavojas, ka ienākumi pamatīgi samazināsies. Populārākais laiks laulību ceremonijām ir no aprīļa līdz jūnijam, tādēļ gan jaunlaulātajiem, gan kāzu viesiem jārēķinās ar iespēju, ka uz ceremoniju varētu nepaspēt. Breksits skars arī apbedītājus, jo sastrēgumu dēļ būs sarežģīti nogādāt mirušos līdz kapsētai.
