Baidens dodas uz Eiropu. Ko pārrunās ar Putinu un citiem? 6
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ASV prezidents Džo Baidens devies astoņu dienu vizītē uz Eiropu, kur piedalīsies G7 valstu samitā Kornvolā, NATO apspriedē un sarunās ar ES vadītājiem Briselē, bet vizītes nobeigumā tiksies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Ženēvā.
Vakar ASV prezidents un pirmā lēdija Džila Baidena tikās ar ASV karavīriem Mildenholas militārajā bāzē Anglijas grāfistē Safolkā, kur izvietota ASV gaisa spēku specializētā eskadriļa lidmašīnu degvielas uzpildīšanai gaisā.
Šodien ASV prezidentam paredzēta divpusēja tikšanās ar Britānijas premjerministru Borisu Džonsonu Karbisbejā, kur rīt sāksies G7 valstu vadītāju sarunas.
Baidena un Džonsona tikšanās ir apliecinājums īpašajām attiecībām starp ASV un Apvienoto Karalisti. Britānijas apmeklējuma nobeigumā svētdien Baidenu pāri Vindzoras pilī pieņems karaliene Elizabete II.
Pirmdien Baidens piedalīsies NATO samitā Briselē, bet nākamajā dienā plānota augstākā līmeņa tikšanās ar Eiropas Savienības pārstāvjiem. Eiropas vizītes nobeigumā trešdien Baidenam paredzēts Ženēvā tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Baidena mērķis ir stiprināt Rietumu aliansi
Analītiķi atzīmē, ka Džo Baidena Eiropas politika ir līdzīga jebkura cita ASV prezidenta (izņemot viņa tiešā priekšteča) nostājai kopš Otrā pasaules kara. Baidena mērķis ir stiprināt Rietumu aliansi, ko satricinājuši Donalda Trampa savtīgie paziņojumi, publiski apliecinot Amerikas apņēmību sadarboties ar Eiropu.
Baidena administrācija ir atsākusi darbu Parīzes klimata līgumā un aktivizējusi pūliņus atkal iedarbināt kodolvienošanos ar Irānu. “Eksperti uzskata, ka privātās sarunās ar ES valstu vadītājiem ASV prezidents varētu būt prasīgāks, ar elkoni piebikstot Eiropu doties Amerikas virzienā,” atzīmē izdevums “Politico”. “Salīdzinot ar Trampa nostāju, gaisotne ir daudz labāka, bet tas nenozīmē, ka nav saspīlējumu,” izteicies vācu diplomāts Boriss Ruge, kurš Trampa prezidentūras laikā strādāja Vācijas vēstniecībā Vašingtonā.
“Mēs redzam atgriešanos pie normālas situācijas,” uzskata ASV diplomātijas veterāns Džons Kornblums, kurš strādājis Eiropā vēl prezidenta Lindona Džonsona laikā pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. “Bieži tas nav bijis viegli,” viņš atceras intervijā “Politico”.
“Abpusējā nepatika starp Džonu Kenediju un Vācijas kancleru Konrādu Adenaueru bija tik izteikta, ka abi politiķi tikpat kā nesarunājās prezidenta vizītes laikā Rietumberlīnē, kur viņš teica savu slaveno “Ich bin ein Berliner” (“Es esmu berlīnietis”) runu.
Līdzīgi bija ar ASV prezidentu Džimmiju Kārteru un Vācijas kancleru Helmūtu Šmitu, kuru sarežģītās attiecības dokumentētas 500 lappušu grāmatā “The Quarrel” (“Strīds”). Kad Tramps sāka asi izteikties par Eiropas politiku, daudzi eiropieši sāka ilgoties pēc prezidenta Obamas gadiem, taču arī toreiz Briseles un Vašingtonas attiecībās bija virkne domstarpību.
Eiropa joprojām ir atkarīga no ASV
Ņemot vērā ES nespēju runāt vienā balsī ārpolitikas jomā un tās negribību atvēlēt vairāk naudas aizsardzībai, daži analītiķi uzskata, ka Eiropa, ASV ieskatā, ir zaudējusi savu ģeostratēģisko nozīmību. Taču Baidena izvērstā vizīte Eiropā liecina, ka tā varētu būt daļa no ASV stratēģijas iesaistīt Eiropu, kas ir ASV lielākais tirdzniecības partneris, pretdarbībā Ķīnas ietekmei. Pērn decembrī tikai dažas nedēļas pirms Baidena stāšanās prezidenta amatā ES parakstīja vienošanos ar Ķīnu par investīcijām.
Vienošanās ratifikāciju izjauca Ķīnas represīvā politika pret uiguru minoritāti Sjiņdzjanas apgabalā. “Lai gan Eiropa ir pietuvinājusies ASV viedoklim, ka Ķīna ir sistēmisks drauds pasaules demokrātijām, tā joprojām ir skeptiska par ASV motivāciju,” uzskata Vācijas Māršala fonda Berlīnes biroja vadītājs Tomass Klaine-Brokhofs.
Viņaprāt, “Eiropa neuzticas ASV, jo daudziem nav skaidrs, vai runa ir par Ķīnas ietekmes vai ASV hegemonijas pārvaldīšanu”. Analizējot pēckara vēsturi, nākas secināt, ka eiropiešiem būs jāseko Vašingtonai ne tāpēc, ka viņu bažas par Amerikas hegemoniju būtu izzudušas, bet tāpēc, ka viņiem nav citas izvēles.
“Eiropiešiem netīk to atzīt, bet Eiropa joprojām ir atkarīga no ASV gan drošības jomā, gan ekonomikas attīstībā. Pretstāvē Krievijas un Ķīnas autoritārajiem režīmiem ASV ir Eiropas neaizvietojams sabiedrotais. Un alianse ar ASV ir kas vairāk par kopējām vispārcilvēciskām un Rietumu kultūras vērtībām. Tā ir par izdzīvošanu,” atzīmē izdevums “Politico”.
