Baidena parakstītais akts tiek pielīdzināts Otrā pasaules kara gaitā pieņemtajam lendlīzes likumam 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kamēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins 9. maijā Maskavas Sarkanajā laukumā pieņēma Krievijas karaspēka parādi un noturēja absurda satura runu par nepieciešamību “aizstāvēt” Krievijas “vēsturiskās zemes” Ukrainā pret Kijivas un NATO tīkojumiem, ASV prezidents Džo Baidens Baltajā namā parakstīja “Ukrainas demokrātijas aizsardzības lendlīzes aktu 2022”, tas ir, likumu par ieroču un karamateriālu piegādēm Ukrainai un citām Austrumeiropas valstīm, kuras vai nu sastapušās ar Krievijas agresiju, vai cietušas no kara Ukrainā ietekmes.
Tiek uzsvērts, ka pēc būtības šis ir analogs Otrā pasaules kara gaitā, 1941. gadā, pieņemtajam lendlīzes likumam, kad ASV saviem sabiedrotajiem cīņā pret nacistisko Vāciju un to atbalstošo Japānu bez priekšapmaksas, atliekot norēķināšanos ilgtermiņā, piegādāja pārtiku, bruņojumu un militāra rakstura tehniku. Otrā pasaules kara gados galvenā palīdzības saņēmēja bija PSRS, un uzskata, ka ASV palīdzībai bija liela loma gan kritiskos brīžos, gan vēlāk, kad sarkanā armija spēja attīstīt strauju uzbrukumu Berlīnei.
Mazāk formalitāšu
“Es parakstu likumu, kas piešķirs vēl vienu svarīgu instrumentu mūsu centieniem atbalstīt Ukrainas valdību un ukraiņu tautu tās cīņā par savas valsts un demokrātijas aizsardzību pret brutālo Putina karu. Un tas ir brutāls,” dokumenta parakstīšanas ceremonijā pirmdien uzsvēra Baidens.
ASV Senātā lendlīzes likums, kuru izskatīšanā Kongresā iesniedza vēl janvārī, tika apstiprināts vienbalsīgi, bet Kongresa Pārstāvju palātā ar proporciju 417 pret 10. Prezidents atzīmēja, ka lendlīzes akts “ir derīgs visiem”, jo “piekāpšanās agresoram izmaksās vēl vairāk”. Viņš tāpat netieši norādīja uz simbolismu, piebilstot, ka likuma parakstīšana notikusi dienu pēc hitleriskās Vācijas sakāves gadskārtas, ko ASV un Rietumeiropā atzīmē 8. maijā – Eiropas dienā, kad svin Eiropas Savienības priekšteces Eiropas Ogļu un tērauda kopienas izveides idejas pasludināšanu, kas notika 1950. gada 9. maijā.
Praksē lendlīzes programma nozīmē militāro iekārtu un citu kritiski nepieciešamu materiālu paātrinātu piegādi Ukrainai “līdz karadarbības beigām”, iztiekot ar minimumu birokrātijas. Formāli skaitās, ka ieroči tiek nevis pārdoti, bet piešķirti lietošanai. Turklāt Baidena administrācijai vairs nevajadzēs par katru ieroču veidu lūgt atļauju Kongresam.
ASV jau piegādājusi Ukrainai dažādus ieročus un karamateriālus 3,4 miljardu dolāru vērtībā. Starp tiem ir pretaviācijas un prettanku ieroči, dažāda rakstura radariekārtas, bet viena no pēdējām piegādēm ir 155 mm haubices un tām paredzētā munīcija. Pēc Ukrainas sociālo mediju ziņām, minētās haubices, kas ir jaudīgākais līdz šim ASV Ukrainai piegādātais ierocis, šajās dienās pirmo reizi izmantotas pret ienaidnieku. Turklāt lendlīzes likums ir skatāms atsevišķi no papildus 33 miljardu dolāru lielās ASV ekonomiskās, drošības un humānās palīdzības paketes, kas patlaban atrodas Kongresā. Baidens paudis, ka tā nepieciešama tāpēc, ka līdz šim Kongresa iedalītie līdzekļi gandrīz izsīkuši. “Plāns ir apjomīgs, jo arī vajadzības ir apjomīgas: mums jāatbalsta Ukraina, jo tā aizstāvas pret Krievijas agresiju,” mudinot kongresmeņus apstiprināt šo papildplānu bez liekas kavēšanās, pirmdien paziņoja ASV prezidents.
Vēstījums Krievijai
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pateicies Baidenam par vēsturi atgādinošā dokumenta apstiprināšanu, savā “Twitter” kontā atzīmējot: “Tagadējo lendlīzes līgumu parakstīšana ir vēsturisks solis. Esmu pārliecināts, ka kopā mēs atkal uzvarēsim. Un aizstāvēsim demokrātiju Ukrainā un Eiropā. Tāpat kā pirms 77 gadiem.” Komentētāji Ukrainā slavē ASV soli, kas demonstrē attieksmi, rāda piemēru citām rietumvalstīm un paātrina jau tāpat notiekošās bruņojuma piegādes, bet perspektīvā ļaus Ukrainas armijai ātrāk sagatavoties pretuzbrukumam.
“Džo Baidens ir vecā kaluma politiķis. Viņš ļoti labi pazina Padomju Savienību un pazīst Krieviju. Un viņš saprot, ka simbolismam tur piešķir milzīgu nozīmi. Tādēļ tieši 9. maija un tieši lendlīzes izvēlēšanās likuma nosaukumā nebija nejauša. PSRS nenoliedza Rietumu sabiedroto ieguldījumu uzvarā [pār nacismu], bet tagadējā Krievijā tādu sabiedroto vispār nav.
Viņi taču “paši uzvarēja”, viņu uzvarā pat vairs nav ne ukraiņu, ne gruzīnu – neviena vairs nav, tikai Krievija uzvarējusi tajā karā. Un šobrīd ASV ir Krievijai nodemonstrējušas, ka tieši tā ir izvēlējusies nepareizu savas politikas virzienu un par to tiks sodīta,” “Radio Svoboda” projektam “Krim. Reaļiji” komentējusi politoloģe Jevgeņija Gorjunova.
Tikmēr Ukrainas militārie analītiķi atzīmē, ka lendlīzes likums nozīmē līdzšinējās politikas maiņu. Agrāk ASV un tās Eiropas sabiedrotie centās sameklēt un nodot ukraiņiem tiem pazīstamus ieročus un bruņojumu, kas bija ražots vēl PSRS laikos vai Krievijā, toties tagad būtībā sākusies Ukrainas armijas pāriešana uz NATO bruņojumu un karavīru pārapmācība pēc NATO standartiem.
