Koledžas baidās zaudēt prestižu un studentus. Kāpēc IZM vēlas tricināt to statusu? 3
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Koledžu statuss tiks būtiski samazināts, kritīsies to prestižs un tās studijām retāk izvēlēsies gan pašmāju, gan ārvalstu jaunieši – tā koledžu pārstāvji reaģējuši uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vēlmi koledžas “izņemt” no Augstskolu likuma un regulēt to darbību Profesionālās izglītības likumā.
Tikmēr IZM uzskata, ka pārmaiņas koledžu darbību pēc būtības neietekmēs un tās joprojām varēs piedāvāt pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmas.
Koledžas ir augstākās izglītības iestādes, kas piedāvā tā sauktā īsā cikla augstāko izglītību: Latvijā parasti studijas ilgst divus trīs gadus, tiek iegūtas gan praktiskas, gan akadēmiskas zināšanas, bet netiek iegūts akadēmiskais grāds.
Daļa koledžu absolventu dodas strādāt, bet daļa turpina augstāka līmeņa studijas, turklāt koledžā iegūtos kredītpunktus var pārskaitīt, piemēram, uz universitāti. Šādu īsā cikla augstāko izglītību vispirms ieviesa Amerikas Savienotajās Valstīs, kur sākotnēji koledžu galvenais uzdevums bija sagatavot studijām universitātē.
Grib samazināt augstskolu skaitu?
Kaut arī Latvijā šāda veida izglītību var iegūt nu jau 20 gadus, kā atzīst Koledžu asociācijas prezidents, Juridiskās koledžas direktors Tālavs Jundzis, “sabiedrība, tostarp politiķi, nav līdz galam sapratuši šīs izglītības būtību”. Iespējams, tieši tāpēc IZM var atļauties tik būtiski mainīt koledžu statusu: daudzi neizprot koledžu raizes, turklāt pārmaiņas tajā pazudīs starp visām citām problēmām.
Koledžu pārstāvji spriež, ka vienīgais iemesls, kāpēc IZM vēlas tricināt koledžu statusu, ir lielais augstākās izglītības iestāžu skaits Latvijā. Ja koledžas vairs neregulēs Augstskolu likums, tās pie tām varēs vairs nepieskaitīt.
Tiesa, Latvijā aizvien bijis ļoti daudz augstskolu. Aprēķināts, ka vidēji uz vienu miljonu iedzīvotāju Latvijā ir 25 augstākās izglītības institūcijas, kas ir visaugstākais rādītājs Eiropā. Tikpat daudz šādu institūciju pret iedzīvotāju skaitu ir vēl tikai Slovēnijā. Savukārt Lietuvā un Igaunijā ir tikai pa 15 augstākās izglītības iestādēm uz vienu miljonu iedzīvotāju. Piemēram, Vācijā šis rādītājs ir vēl daudzkārt zemāks – sešas augstskolas uz miljonu iedzīvotāju.
T. Jundzis spriež, ka nevajadzētu salīdzināt augstākās izglītības iestāžu skaitu dažādās valstīs, jo ir atšķirīgas augstskolu sistēmas. Piemēram, daļā valstu tādu koledžu nemaz nav.
Tikmēr IZM noliedz, ka pārmaiņām būtu jelkāds sakars ar augstākās izglītības institūciju skaitu.
Tajā pašā laikā, koncentrējot augstākās izglītības jomas resursus, daļa koledžu jau pievienotas augstskolām, tajā pašā laikā saglabājot zināmu neatkarību.
Koledžas kā tilts
Kā norāda IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece Dace Jansone, izmaiņas koledžu piederībā saistāmas ar plānoto augstākās izglītības reformu, kas paredz klasificēt augstskolas trīs grupās: zinātņu universitātes, mākslas augstskolas un citas augstskolas. Koledžas nebūtu piederīgas nevienai no tām, jo viena no prasībām, kas izvirzīta visām augstskolām, ir akadēmisko grādu piešķiršana.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska piebilst, ka viena no prasībām augstskolu mācībspēkiem ir darbošanās pētniecībā un studentu iepazīstināšana ar jaunākajiem savu pētījumu rezultātiem. Savukārt uz koledžām to praktiskās ievirzes dēļ šī prasība nebūtu attiecināma.
Kopumā gan IZM koledžu lomu “ļoti novērtējot”, jo tās spējot operatīvi reaģēt uz darba tirgus prasībām, taču augstskolām izvirzītajām prasībām tās neatbilst un tām arī jāveic no augstskolām atšķirīgi uzdevumi. IZM ieskatā koledžas pat būšot ieguvējas: būšot skaidrāk iezīmēta to darbības niša, atbilstoši definētas tām izvirzītās prasības un kritēriji.
Koledžu izņemšana no Augstskolu likuma gan nenozīmējot to izsviešanu no “augstākās izglītības” telpas. Piemēram, tieši koledžās vispirms varētu ieviest tā saukto darba vidē balstīto izglītošanos. Sistēma, ka apmēram pusi mācību laika topošais speciālists pavada pie darba devēja, jau tiek ieviesta profesionālajā izglītībā un plānots šādu metodi izmēģināt arī augstākajā izglītībā. IZM ieskatā koledžas lieti noderēšot arī profesionālās izglītības modernizēšanai. Koledžas esot kā tilts starp profesionālo un augstāko izglītību.
Augstskola vai profskola?
Jāpiebilst, ka daļa koledžu jau līdz šim piedāvājušas arī profesionālās izglītības programmas: līdzīgas, kādas īsteno tehnikumi un profesionālās vidusskolas.
Taču kā pagājušajā nedēļā seminārā par koledžu nākotni atzina koledžu pārstāvji, šīs iestādes tomēr vēlas būt pilnvērtīgas spēlētājas augstākās izglītības laukā.
Pirmkārt jau prestiža dēļ: vidusskolu absolventi vēlas studēt un šobrīd ir pilnībā skaidrs, ka koledžas piedāvā augstāko izglītību.
Taču, ja tās būs iekļautas profesionālās izglītības iestāžu vidū, var rasties maldīgs priekšstats, ka tās ir tikai profesionālās vidusskolas.
Tāpat starptautiskā sadarbība būs apdraudēta tieši šī iemesla dēļ. Piemēram, ārvalstu mācībspēks var nevēlēties braukt lasīt vieslekcijas koledžā, ja nav skaidrs, vai tā ir augstskola. D. Jansone iebilda: ja potenciālais students vai vieslektors paraudzīsies, kādas programmas koledžā akreditētas, būs skaidrs, ka tur piedāvā augstāko izglītību.
D. Jansone gan atzina, ka nav skaidrības par to, kurš tad turpmāk akreditēs koledžas un to piedāvātās studiju programmas. Par akreditācijas kārtību diskusijas vēl notiks.
Augstākās izglītības kvalitātes centrs, kas veic studiju programmu izvērtēšanu, jau atzinis, ka IZM ieceres pārvietot koledžas uz profesionālo izglītību “neatbilst Latvijas interesēm”, jo tiek izjaukta spēkā esošā izglītības līmeņu struktūra.
Atbildot uz koledžas studentu bažām par kredītpunktu pārskaitīšanu augstāka līmeņa studijām, IZM pārstāvji apgalvoja, ka tas būs iespējams arī turpmāk.
Valdība pagājušajā nedēļā jau atbalstījusi IZM sagatavotās izmaiņas Profesionālās izglītības likumā, tajā iekļaujot koledžas. Galavārds gan būs jāsaka Saeimai. Parlamenta Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens “Latvijas Avīzei” sacīja, ka komisija konceptuāli atbalsta IZM ieceri izņemt koledžu darba regulējumu no Augstskolu likuma, tomēr, vai komisija atbalstīs grozījumus Profesionālās izglītības likumā, vēl esot pāragri spriest.
Koledžas Latvijā
* Darbojas 24 koledžas: 16 valsts koledžas, (t. sk. deviņas īsteno arī vidējās profesionālās izglītības programmas, bet septiņas iekļautas augstskolu sastāvā kā aģentūra), astoņas ir privātās koledžas.
* Koledžās studē ap 10 000 studentu.
* Īsā cikla programmās citās augstskolās studē 4000 studentu.
* Kopumā pirmā līmeņa profesionālajās augstākās izglītības programmās studē ap 14 000 jeb 18% no visiem studentiem.
