Baidās no ažiotāžas: neizpauž čekas aģentu kartotēkas publicēšanas datumu decembrī 0
Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu alfabētiskā kartotēka un šo pašu personu dublējošā kartotēka pa VDK struktūrvienībām tiks publicēta internetā decembra vidū.
To apstiprināja Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) direktore Māra Sprūdža, konkrētu datumu gan neizpaužot. Savukārt tālākā materiālu publicēšana atkarīga no valsts piešķirtā budžeta finansējuma, kura pagaidām nav.
Saskaņā ar 4. oktobrī Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtajiem un Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa 16. oktobrī izsludinātajiem labojumiem likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”, VDK darbību un tās attiecības ar Latvijas Komunistiskās partijas Centrālo komiteju (LKP CK) ilustrējošo, publicējamo dokumentu klāsts ir ļoti plašs. M. Sprūdža lēš, ka arhīvam likumā prasītā izpildei vajadzēs četrus gadus. “To pirmo daļu šogad mēs izdarīsim, jo pirmā daļa ir ļoti neliela apjoma dokumentu publicēšana,” teic arhīva direktore.
Kartītes – krievu valodā
Aģentu uzskaites kartītes no bēdīgi slavenajiem čekas maisiem to tagadējais turētājs Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs (TSDC) patlaban skenē un arhīvs tās drīzumā saņems “pdf” attēlu formātā. Katrs interesents tās varēs šķirstīt, publicētas LNA tīmekļvietnē. Meklēšanas sistēma nav paredzēta. Sprūdža gan atgādina, ka kartītes un citi dokumenti tika rakstīti krievu valodā, līdz ar to interesentam jāmāk tajā lasīt.
Pirms abām kartotēkām vietnē būs vēsturnieku sagatavots ievads, kas paskaidros kontekstu – kura VDK nodaļa ar ko nodarbojās un kāda informācija no šīm kartītēm iegūstama, kā tās lasīt.
Ja attiecīgais cilvēks būs agrāk vērsies tiesā, lai tā apstiprinātu vai noliegtu viņa sadarbību ar VDK, tad klāt būs publicēts arī tiesas spriedums. Tādu spriedumu jau esot vairāk nekā 300. “Ja cilvēks devies uz tiesu un pierādījis, ka nav sadarbojies, tad viņam ir tiesības, lai tas būtu publiski pieejams,” komentē arhīviste.
Datumu neizpauž, baidoties no ažiotāžas
Lai iepazītos ar aģentu uzskaites kartītēm, interesentam arhīva vietnē nāksies reģistrēties un aizpildīt anketu. Jautāta par konkrētu publicēšanas datumu, Sprūdža bilst, ka nevēlas to izpaust: “Tas attiecīgajā datumā varētu izraisīt pārāk lielu ažiotāžu. Otrkārt, publicēšana tomēr ir saistīta ar programmatūras izstrādi un tehniskām lietām, ar kurām vienmēr kaut kas var notikt. Kad skaidri zināsim, ka viss gatavs un pārbaudīts, tad pateiksim. Tas varētu būt decembra vidus.” Saņemt no TSDC kartīšu oriģinālus LNA būs gatavs tikai nākamgad, jo vēl nav pabeigta atbilstoša drošības līmeņa dokumentu glabātava.
LNA vadītāja spriež, ka ar likumā prasīto 1988. gada VDK iekšējās telefongrāmatas publicēšanu grūtību nebūs, jo digitālā kopija arhīvam jau pieejama. Tāpat problēmu nebūs ar LKP CK 101. fonda lietu aprakstu publicēšanu. To publicēšanu Saeimas deputāti vēlējās, lai parādītu šīs institūcijas saikni ar VDK, taču minētie lietu apraksti arhīva vietnē faktiski bija atrodami jau agrāk.
“Man īsti nav saprotama ideja, kāpēc nolēma publicēt tieši šī fonda aprakstus. Tur ir 65 apraksti, no kuriem 90% gadījumu nosaukumā ir “Biroja sēžu protokoli”, kas pilnībā neko neizsaka. Vēl tur ir ap 2000 augstākās nomenklatūras personu lietas, kā arī konkrētā gadā pensionētu un atlaisto darbinieku saraksti, kas arī īsti neko neizsaka,” parausta plecus LNA direktore.
Par šo naudu notiek atbilstošu telpu iekārtošana no TSDC saņemamo dokumentu glabāšanai, lasītavas iekārtošanai. Sprūdža atgādina, ka pēc pārņemšanas uz VDK dokumentu pieejamību attieksies tādi paši noteikumi kā uz citiem arhīvā glabātajiem vēsturiskajiem dokumentiem. Piemēram, ja izgatavota digitālā kopija, proti, dokuments pieejams datorā, tad oriģinālus vairs neizsniedz.
VDK operatīvās lietas – no jūnija
Sprūdža atzīst, ka, neielūkojoties VDK izstrādes un operatīvajās lietās, reģistrācijas žurnālos, kas tiks padarīti publiski pieejami tikai ap nākamā gada jūniju, šogad decembrī publicējamo kartotēkas kartīšu saturs praktiski nav analizējams.
Tiem, kas nākamgad vēlēsies doties uz arhīva lasītavu, lai iepazītos ar šīm lietām, jāatceras, ka likumi gan neaizsargā no izpaušanas aģentu vārdus, uzvārdus, dzimšanas datus un dzīvesvietu tolaik, taču viss, kas attiecas uz šo cilvēku ģimenēm, bērniem, veselības stāvokli un delikātām personiskās dzīves epizodēm, ir neizpaužama informācija, jo slimības mēdz būt iedzimtas, tāpat laulības pārkāpšanas gadījumi var atstāt sekas uz nākamajām paaudzēm.
Decembrī arhīva darbinieki dosies uz Lietuvu, lai uzzinātu lietuviešu kolēģu pieredzi ar VDK dokumentu publicēšanu internetā un saprastu, cik lieli ieguldījumi nepieciešami drošības sistēmās: “Runā, ka viņiem bijuši hakeru uzbrukumi.”
Kas attiecas uz tālāko likumā noteikto, ar VDK saistīto dokumentu publicēšanu LNA vietnē, Sprūdža uzsver, ka viss atkarīgs no budžeta finansējuma: “Ja valdība to nepiešķirs, protams, mēs, izmantojot to, kas mums jau ir, izdarīsim minimālāko, bet neko no jauna klāt pielikt nevarēsim. Arhīvam jau tagad trūkst finansējuma, lai uzturētu savas ēkas un visu pārējo. Principā publicējamais apjoms attiecas uz nākamajiem četriem gadiem.”