Kad krievi tiks padzīti no Ukrainas? Daļu iedzīvotājus interesē, kad NATO palīdzēs ukraiņiem uzvarēt Krieviju 173
“Cilvēkus interesē, kad beigsies karš, kad krievi tik padzīti no Ukrainas,” runājot par NATO samita rezultātiem, TV24 raidījumā “Preses klubs” atzina Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Vītoliņa.
Viņa uzsver, ka parastos iedzīvotājus interesē vienkārši jautājumi, piemēram, kad Ukrainai iedos tik daudz ieroču, kas stiprinās viņu pretuzbrukumu tā, ka viņi varēs okupantus izdzīt ārā no Ukrainas.
Vītoliņa atzīst, ka ir daudz pozitīvo lietu, piemēram, ka Kanāda dubultos Latvijā izvietoto karavīru skaitu, taču , viņasprāt, daļa Latvijas iedzīvotāju tomēr gaida, kad NATO palīdzēs Ukrainai uzvarēt Krieviju.
“Tas nav atbildēts jautājums. Tas uztrauc cilvēkus,” viņa uzsvēra.
Jau vēstīts, ka NATO samita Viļņā lēmumi Latvijas drošībai un aizsardzībai vērtējami ar lielu plus zīmi, šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Pozitīvi vērtējams Turcijas solījums ratificēt Zviedrijas pievienošanos NATO, jauno alianses aizsardzības plānu apstiprināšana. Tikpat būtiska ir Kanādas premjerministra Džastina Trudo apņemšanās dubultot Latvijā Kanādas karavīru skaitu un ieguldīt finansējumu.
“Runājot par Ukrainu, tika pieņemti vairāki pozitīvi lēmumi. Izveidota NATO-Ukrainas Padome, Ukrainai solīts vēl vairāk sniegt palīdzību. Neviens neapšauba, ka Ukraina viendien būs NATO dalībvalsts, protams, ir jautājums, kad tas notiks, ja karš būs beidzies,” sacīja Valsts prezidents.
Pēc Rinkēviča paustā, darbs tikai turpināsies. Iespējams samitā bija vēlme redzēt Ukrainas kontekstā, ko vairāk, bet šis nav pēdējais NATO samits – kad viens ir beidzies, sākas gatavošanās nākamajam.
Arī Kariņš norādīja, ka NATO samita Viļņā lēmumi Latvijai ir ar ļoti lielu plus zīmi. Pieņemtie lēmumi ļauj būt pārliecinātiem, ka Latvijas drošība tikai pastiprināsies. Ar Somiju un gaidāmo Zviedrijas pievienošanos NATO Baltijas jūra faktiski kļūs par alianses iekšējo jūru, kas ir nozīmīgi arī Latvijas drošības stiprināšanai.
Ministru prezidents sacīja, ka samitā pieņemti jaunie NATO aizsardzības plāni, kuros iestrādāta elastība un tos var pielāgot, ja mainās drošības situācija. Viņa ieskatā, arī tas stiprina Latvijas drošību. Savukārt Kanādas apņemšanās finansiāli nodrošināt NATO kaujas grupas pārveidi par kaujas spējīgu brigādi arī stiprina valsts drošību.
“Manuprāt, Ukrainas jautājumā ir sperti uz priekšu ļoti pozitīvi soļi. Vissvarīgākais, ka visi NATO sabiedrotie ir apņēmušies turpināt atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai Ukraina šajā karā varētu uzvarēt. Ir skaidri iezīmēts, ka karam beidzoties nākamais solis būs Ukrainas pievienošanās NATO. Mūsu reģiona drošība kļūs stiprāka. Pierādās tas, ka jo ilgāk krievi karo Ukrainā, jo spēcīgāk un ciešāk dūrē savelkas NATO,” pauda Ministru prezidents.
