Baiba Bļodniece: Aplami, ka tieši šogad mājsaimniecībām jārisina ST iepriekšējo gadu zaudējumi 111
Pilnīgi piekrītu, ka ražojošajiem uzņēmumiem elektrības cenas ir bijusi milzīga konkurētspējas problēma jau gadiem, bet nesaprotu, kāpēc tieši tagad mājsaimniecībām ir jārisina “Sadales tīkla” zaudējumi, neizpratnē ir Baiba Bļodniece, domnīcas “Ziemeļeiropas politikas centrs” vecākā eksperte, LA biedre, TV24 raidījumā “Preses klubs”.
Sadales tarifu dārzdzības ziņā mēs būsim TOP 10 Eiropā, viņa norāda. Tieši šogad, kad ir ļoti augsta inflācija, tiek paaugstinātas EURIBOR likmes, mājsaimniecībām ar valdības piekrišanu būs jāmaksā daudz dārgāk par sadales tarifiem.
“Sadales tīkla” tarifu ienākumi pieaugs par 70, 80, 90 miljoniem,tas automātiski dzīs augšā inflāciju, un, ja mēs saprotam, ka cilvēkiem izmaksas beidzamo pāris gadu laikā ir augušas par 40%, algas tik būtiski nav augušas, mēs apzināti dzenam savus cilvēkus pārdomās – vai šī valsts nepaliek par dārgu dzīvošanai?
Izmaksas ir pārāk lielas, cilvēki brauc prom no valsts, jo nevar nodrošināt ne sev, ne bērniem pilnvērtīgu dzīvi, viņa pauž satraukumu, piebilstot, ka pazūd vidusslānis, kas te dzīvotu.
Šis gads bija pilnīgi aplami izvēlēts, kad šo tarifu būtiski celt mājsaimniecībām. No tā, kas tika izdarīts ar mājsaimniecībām, cieš arī uzņēmumi, jo tas ietekmē iekšējo patēriņu – cilvēki mazāk pirks, B.Bļodniece uzsver, apgalvojot:
“Mēs iešaujam kājā ne tikai cilvēkiem, bet arī pašiem uzņēmējiem.”
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisija aicināja rast risinājumus prognozējamai tarifu pārskatīšanai.
Apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs (AS) norāda, ka nenoteiktība ir lielākā problēma gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām.
“Mēs nevaram atļauties tik krasi mainīt tarifus. AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) un AS “Sadales tīkls” (ST) izvēlējās nepiemērotāko brīdi, kad to darīt,” norādīja Kulbergs. Vienlaikus viņš pauda, ka ir jāatrod konkrēti īstermiņa un ilgtermiņa risinājumi, lai šādas situācijās neatkārtotos nākotnē.
Apakškomisija sēdē vērtēja kopumā 11 priekšlikumus, kā mazināt tarifus gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Apakškomisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka daļa priekšlikumu būtu ieviešama tuvākajā laikā.
Lai mazinātu esošo un iespējamo tarifu pieaugumu mājsaimniecībām, apakškomisija aicināja Klimata un enerģētikas ministriju (KEM) izstrādāt speciālu aizsargātā lietotāja tarifu un uzlabot šādu mājsaimniecību identifikāciju.
Deputāti sprieda, ka jānodrošina periodiska, savlaicīga tarifu pārskatīšana. Tāpat apakškomisija atkārtoti aicināja pilnveidot tarifu aprēķināšanas metodiku un apsvērt iespēju no tarifa aprēķina izslēgt zudumu daļu, kā arī rosināja diskutēt par iespēju ieviest tīkla tarifu elektroenerģijas ražotājiem.
Kulbergs pauda, ka racionāls, ekonomiski pamatots solis būtu arī ST un AST apvienošana, samazinot administratīvās izmaksas.
Deputāti rosināja tīkla operatoriem un atbildīgajām iestādēm, tostarp KEM, uzlabot savstarpējo koordināciju un veicināt komunikāciju ar sabiedrību, tostarp detalizēti informējot par pieslēguma jaudas maiņas iespējām nākotnē.
Apakškomisija sēdē sprieda elektroenerģijas sadales un pārvades pakalpojumu jauno tarifu ietekmi uz tautsaimniecības attīstību un ilgtspēju. ST tarifu periods noteikts 4,5 gadiem, savukārt AST – 2,5 gadiem.
ST pārstāve apakškomisijas sēdē norādīja, ka atbalstītu biežāku elektrības sadales tarifu pārskatīšanu, norādot, ka tā būt gan skaidrība operatoram, gan iespēja plānot turpmāko rīcību, gan skaidrība sabiedrībai.
Runājot par elektroenerģijas sadales un pārvades pakalpojumu tarifu ietekmi uz tautsaimniecības attīstību, Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska norādīja, ka pašreiz tarifu regulējums iekļauj Eiropas Parlamenta un padomes regulu par elektroenerģijas iekšējo tirgu. Savukārt Latvijā uz tarifu regulējumu attiecas elektroenerģijas tirgus likums un likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem.
Kurevska apakškomisijas sēdē informēja par ārpuskārtas valsts atbalsta mehānismiem 2021./2022.gada un 2022./2023.gada apkures sezonā, tostarp tika piešķirts tiešs atbalsts pandēmijas laikā par 50%, OIK maksājums tika samazināts līdz nulle eiro mēnesī, kā arī tika piešķirts atbalsts apkures pakalpojumu maksājumiem.
Tāpat piešķirts tiešs atbalsts lietotājiem energocenu ekstrēmā pieauguma dēļ 2022./2023.gada apkures sezonā, tostarp arī atbalsts apkures maksājumiem.
Vienlakus Kurevska norādīja, ka KEM virza priekšlikumu par 50% samazināt sistēmas pakalpojumu maksas fiksēto komponenti tām mājsaimniecībām, kuras izmanto vienas fāzes (1F) pieslēgumu ar slodzi virs 16 ampēriem (A) un 3F pieslēgumus līdz šā gada 31.decembrim.
Komentējot līdzšinējā atbalsta izmaksas, Kurevska norādīja, ka no 2021. līdz 2023.gadam izmaksātais atbalsta apmērs ir aptuveni 550 miljoni eiro.
