Bagatska laiks pagājis? Meklējam Latvijas izlasei treneri 2
Latvijas Basketbola savienības valdes sēdē šodien vajadzēja apstiprināt valstsvienības direktoru, tomēr lēmuma pieņemšana tika atlikta par vismaz vienu nedēļu. Divi no amata pretendentiem uzskata, ka galvenā trenera Aināra Bagatska laiks valstsvienībā ir beidzies.
Latvijas basketbols nebeidzas ar pērn izcīnīto 8. vietu Eiropas čempionātā vai nākamā gada Eiropas meistarsacīkstēm Turcijā. Tos svētkus mēs nosvinēsim, taču jau 2017. novembrī izlasei būs jāsāk pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrs, bet nākamajā četrgades ciklā (tagad basketbolu dalīsim tā!) ietilpst arī 2020. gada Tokijas olimpiāde un 2021 gada Eiropas čempionāts.
Dienu pirms LBS valdes sēdes sporta diskusiju raidījumā “Pendele” par šo tēmu diskutēja divi no trīs valstsvienības direktora kandidātiem – “VEF Rīga” basketbola skolas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lauva un sevi par basketbola skautu dēvējušais bijušais valstsvienības spēlētājs Kaspars Cipruss. Trešais kandidāts un ticamākais darba turpinātājs valstsvienības direktora amatā ir līdz šim pienākumus veikušais Māris Jučmanis.
Nepretendējot uz viedokļa apstrīdēšanu vai atbalstīšanu secinām, ka šajos domu graudos ir apspriešanas vērtas idejas. Tās nenozīmē, ka zem Bagatska krēsla kāds izracis lielu bedri un gaida, kad nu tā vienreiz bruks. Vismaz publiski tā nav izrakta, taču aktuāls jautājums ir atklāts – vai Bagatskis pats vēl gribēs strādāt ar Latvijas izlasi.
“LA” piedāvā Mārtiņa Lauvas un Kaspara Ciprusa redzējumu par Latvijas izlases attīstību pārskatāmā nākotnē
Kāpēc kandidējat uz Latvijas valstsvienības direktora amatu?
Mārtiņš Lauva: “Galvenais iemesls – sajūtas, ka pēdējos Eiropas čempionāta ciklos rezultāti neatbilst Latvijas basketbola talantu līmenim. Pietrūkst profesionāls menedžments, var teikt – biznesa menedžments. Ar savu akadēmisko izglītību un basketbola pieredzi es to varētu pievienot.”
Kaspars Cipruss: “Pats biju profesionāls spēlētājs, 10 gadus spēlēju izlasē, pazīstu spēlētājus un trenerus, tādēļ ir vēlme šo lietu turpināt. Ticu, ka varu dot savu artavu, lai uzlabotu rezultātus. Nepiekritīšu, ka tie ir slikti. Pirms sešiem gadiem izlasē tika veikts pilnīgs restarts. Sekojošos Eiropas čempionātos izcīnīta 22., 11., 8. vieta. Progress ir acīmredzams.
Kas ir jāmaina izlases vadībā, vai galvenā trenera amatā jāpaliek Bagatskim?
Mārtiņš Lauva: Kaut kas noteikti ir jāmaina. Nepatīk publiskajā telpā esošā komunikācija, ka viss ir labi, mēs progresējam. Šis ir brīdis, kad jābeidz runāt par 8. vietu kā izcilu sasniegumu ar 40 punktu sagrāvi pēdējā spēlē. Mums ir izlase, kas var cīnīties par medaļām! 2017. gada novembrī mainās visa Eiropas basketbola kvalifikācijas struktūra. Viss būs savādāk, arī mēs nevaram strādāt kā līdz šim. Nākamais kvalifikācijas cikls sāksies divus mēnešus pēc Eiropas čempionāta un tas ir jāskata kopumā. Ja šo jautājumu risināsim pēc Eiropas čempionāta, laiks būs nokavēts. Jāizvirza mērķi un šajā ciklā tiem jābūt nokļūšanai uz 2020. gada olimpiskajām spēlēm. Tātad pamata uzdevums ir iekļūt pasaules čempionātā. Kvalifikācijas turnīrs tiks izspēlēts klubu sezonas laikā. Mana pārliecība, ka basketbola funkcionāriem jāpieņem stratēģisks lēmums – izlases treneris drīkst būt nodarbināts tikai izlasē. Manā redzējumā galvenais filtrs – vai treneris ir gatavs strādāt tikai ar izlasi.
Kaspars Cipruss: Ļoti daudz izšķirsies, kā Eiropas čempionātā nostartēs Latvijas izlase un Bagatskis. LBS jābūrt plānam A un plānam B. Nākamais Eiropas čempionāts būs tikai pēc četriem gadiem, tāpēc nākamgad noteikti ir iespēja dabūt komandā Porziņģi un Bertānu. Ja komanda nostartē labi, tiek, piemēram, labāko piecniekā, Bagatskim darbu jāturpina. Jautājums – vai viņš pats to gribēs. Mums jāsaprot, ka Bagatskis izlasi vada jau trīs Eiropas čempionātu ciklus. Tādi precedenti nav daudz. Bagatskis ir labākais un populārākais no Latvijas treneriem, tur nav šaubu. Jautājums – vai gribēs pats un atradīs spēkus? Turpmāk nevaram dot darbu vienai vasarai, tas būs četru gadu cikls. Tāpat ir jāieklausās spēlētājos. Pirms sešiem gadiem tie bija jaunie un zaļie, tagad mums ir lielas zvaigznes. Lai mehāniisms darbotos, spēlētājiem jāgrauž grīdu, ir jābūt komandai, tomēr viņu domas nedrīkst būt galvenās.
Kas varētu būt izlases galvenais treneris?
Mārtiņš Lauva: No latviešiem man ir divi varianti. Drošais un pārliecinošaīs – Roberts Štelmahers. Otrs – Mārtiņš Gulbis kombinācijā ar Jāni Gailīti, Jevgeņiju Kosuškinu, Raimondu Feldmani. Viņš ir tas treneris, kuru neapmierinās astotā vieta vai skaists zaudējums. Bagatski nenosaucu tikai viena iemesla dēļ. Neticu, ka viņš būs gatavs nolikt malā savas trenera ambīcijas. Tās sniedzas līdz pat NBA, bet šādā gadījumā tās ir jānoliek malā un sevi jāvelta tikai Latvijas izlasei.
Kaspars Cipruss: Es redzu divus kandidātus. Artūrs Štālbergs, jauns un ambiciozs treneris. Jā, klubā nav veiksmīgākā sezona, tomēr neaizmirsīsim sasniegto. Viņa vadībā Latvijas U-20 izlase izcīnīja Eiropas čempionāta sudrabu. Komanda bija sagatavota, lai spēlētu finālā. Pieredze ir iekrāta. Otrs kandidāts – Roberts Štelmahers. Viņš ir mainijies kā treneris, progresējis, to mēs redzējām pavasarī LBL čempionātā. Šiem diviem kandidātiem ir starptautiskā pieredze. Ir citi labi un daudzsološi treneri, taču bez šādas pieredzes. Mārtiņš Gulbis? Lielas perspektīvas, tomēr pašlaik neredzu, kā viņš šobrīd var savākt izlases desmit zvaigznes.
