Bagāts vīrs aizved dēlu parādīt nabadzību, bet pats gūst ļoti skaistu mācību 4
Kādu dienu ļoti turīgs tēvs aizveda savu dēlu ceļojumā pa valsti ar vienīgo mērķi parādīt dēlam, kā tas ir – būt nabadzīgam, raksta portāls inspireactachieve.com. Viņu vārdi un dzīvesvieta šoreiz nav svarīgi, jo stāsts, protams, ir mazliet mūsdienu pasaka. Tomēr liek aizdomāties, un tas ir svarīgākais!
Tātad tēvs un dēls pavadīja dažas dienas un naktis fermā, kura, kā uzskatīja, piederēja ļoti nabadzīgai ģimenei.
Pēc atgriešanās no ceļojuma tēvs jautāja dēlam, kā viņam patika ceļojums. “Tas bija lielisks, tēti,” atbildēja dēls. “Vai tu redzēji, cik nabadzīgi var būt cilvēki?” tēvs jautāja. “Ak, jā,” teica dēls.
“Tad ko tu iemācījies no šī ceļojuma?” jautāja tēvs. Dēls atbildēja:
“Es redzēju, ka mums ir viens suns, bet viņiem ir četri. Mums ir baseins, kurš sniedzas līdz mūsu dārza vidum, bet viņiem ir upe, kurai nav beigu. Mums naktī dārzu apgaismo uzstādītas laternas, bet viņiem naktī ir zvaigznes. Mūsu terase sniedzas līdz dārza priekšai, bet viņiem ir viss horizonts.
Mums ir mazs zemes pleķītis, uz kura dzīvot, bet viņiem ir lauki, kuri nav pārredzami. Mums ir kalpotāji, kas mums kalpo, bet viņi kalpo citiem.
Mēs pērkam savu ēdienu, bet viņi izaudzē savējo. Mums apkārt īpašumam ir sienas, lai pasargātu, bet viņiem ir draugi, kas viņus pasargās.” Dēla tēvs bija mēms. Tad dēls piemetināja: “Tas man parādīja cik nabadzīgi esam mēs.”
Pārāk bieži mēs aizmirstam, kas mums ir, un koncentrējamies uz to, kā mums nav. Kas vienam cilvēkam ir bezvērtīgs objekts, citam var būt vērtība. Viss ir atkarīgs no perspektīvas.
Esmu pateicīgs par to, kas man ir, neesmu greizsirdīgs par to, kā man nav. Jo vairāk es izprotu to, kur es esmu, un saprotu, kas ir tas, ko vēlos un kas vajadzīgs manai ģimenei un bērniem, jo labāk es spēju pieņemt lēmumus kā vīrs un vecāks.
Kad apzinos, kā mani lēmumi ietekmē citus, es spēju pieņemt lēmumus, kuri ir labāki ne tikai man un manai ģimenei, bet arī manai sabiedrībai, reģionam, manai valstij un pat mūsu planētai.
Dažreiz, ir nepieciešama bērna perspektīva, lai atgādinātu mums, kas ir svarīgi.
Kāds brīnišķīgs, iedvesmojošs vēstījums! Ja arī tev tas raisa kādas pārdomas, ieraksti tās komentāros!
