Bagātnieku burbulis un Covid-19: kādas ir ietekmīgo cilvēku priekšrocības, salīdzinot ar parasto “mirstīgo” masu? 32
Rihards Vītols, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Covid-19 pandēmija nu jau gandrīz divu gadu laikā ir nodarījusi milzu postu cilvēcei, bet ir kāda cilvēku grupa, kam būtu grēks sūdzēties par pandēmijas sekām.
Tie ir šīs pasaules bagātie un varenie, kam ir iespēja meklēt patvērumu no koronavīrusa uz privātas jahtas vai slepenā bunkurā, un pat saslimšanas gadījumā viņiem būs nodrošināta labākā ārstēšana un jaunākās zāles.
Koronavīruss nešķiro, cik miljonu vai miljardu ir tavā bankas kontā; ar to ir inficējušies arī daudzu valstu vadītāji, sākot no iepriekšējā ASV prezidenta Donalda Trampa līdz pat mūsu Valsts prezidentam Egilam Levitam.
Taču bagāto un ietekmīgo cilvēku slānim ir virkne priekšrocību, salīdzinot ar parasto “mirstīgo” masu.
Viņi var atļauties labākos ārstus un dārgākās zāles, pat iegādāties paši savus mākslīgās plaušu ventilācijas aparātus. Un galu galā var mēģināt vienkārši aizbēgt no pandēmijas, pārceļoties uz privātu salu vai kādu attālu valsti, ko Covid-19 pandēmija skārusi mazāk.
Šīs pandēmijas laikā visvairāk nācies ciest tieši sabiedrības trūcīgajam slānim, kas Covid-19 ierobežojumu dēļ nereti zaudē darbu un paliek bez ienākumiem, un parasti viņiem nav arī nekādu uzkrājumu, ar ko varētu pārciest grūtos laikus.
Savukārt bagātniekiem ir tieši otrādi, jo viņi veikuši ieguldījumus nozarēs, kas pandēmijas laikā piedzīvojušas uzplaukumu, piemēram, interneta tirdzniecības pakalpojumu sniegšanā.
Kā liecina starptautiskās organizācijas “Oxfam” dati, kopš Covid-19 pandēmijas sākuma desmit pasaules bagātāko iedzīvotāju bagātība augusi par 540 miljardiem dolāru.
Ar šādu summu varētu pietikt, lai finansētu Covid-19 vakcīnas iegādi katram zemeslodes iedzīvotājam. Interneta tirdzniecības milža “Amazon” dibinātāja Džefa Bezosa bagātība ir pārsniegusi jau 200 miljardu dolāru robežu.
Vairāk naudas nozīmē vairāk iespēju
Protams, daudz naudas vēl negarantē labu veselību un ilgu mūžu, jo arī bagātniekus dažkārt piemeklē slimības, ko nav iespējams izārstēt pat ar dārgākās un modernākās terapijas palīdzību.
Piemēram, tehnoloģiju uzņēmuma “Apple” dibinātājs Stīvs Džobss saslima ar aizkuņģa dziedzera vēzi un aizgāja mūžībā 56 gadu vecumā. Taču nauda bieži vien iet roku rokā ar labāku veselību, jo turīgiem cilvēkiem ir vairāk resursu, ko ieguldīt savas veselības saglabāšanā un uzlabošanā.
Viņi uzturā nelieto pusfabrikātus, bet gan privāto pavāru sagatavotas maltītes no augstākā labuma produktiem. Viņiem nav jāvergo pie konveijera vai birojā pie datora, jo kapitāls strādā viņu labā un pašiem ir iespēja izvēlēties, kur ieguldīt savu laiku un zināšanas.
Nav brīnums, ka Covid-19 pandēmija vissmagāk ir skārusi sabiedrības mazāk aizsargātos slāņus, kas uz darbu brauc pārpildītā autobusā, nevis ar gaisa kondicionieri aprīkotā limuzīnā.
Ciniķi teiktu, ka sabiedrības elite nodrošina lielāku pienesumu iekšzemes kopprodukta radīšanā, tādēļ viņiem arī pienākas labāka veselības aprūpe.
Napoleona karu laikā mediķi vispirms sniedza palīdzību ievainotiem virsniekiem, pēc tam aprūpēja viegli ievainotus kareivjus, ko pēc apārstēšanas atkal varēja sūtīt kaujā, bet smagi ievainotus ierindniekus bieži vien atstāja nomirt kaujas laukā, jo nebija jēgas tērēt resursus viņu dzīvības glābšanai.
Laika gaitā izpratne par medicīnas pakalpojumu pieejamību ir mainījusies, un mūsdienās pat nodzēries bomzis netiek atstāts nomirt uz ielas, viņu savāc un nogādā slimnīcā, sniedzot nepieciešamo palīdzību.
Trampu izārstēja ar “burvju kokteili”
Taču būtu naivi iedomāties, ka parasts strādnieks vai pensionārs var cerēt uz tikpat augsta līmeņa medicīnisko aprūpi kā miljonārs vai valsts prezidents.
Pirms gada, kad ASV prezidenta amatā vēl darbojās Donalds Tramps, pandēmija sasniedza arī Balto namu: ar koronavīrusu inficējās Tramps, viņa sieva Melānija un vairāki komandas locekļi.
Tramps bija riska grupā: 74 gadus vecs vīrietis ar lieko svaru, daudziem viņa vienaudžiem saslimšana ar Covid-19 izrādījās nāvējoša. Sākumā arī Tramps sūdzējās par sliktu pašsajūtu un tika nogādāts slimnīcā.
Taču drīz vien viņa stāvoklis strauji uzlabojās, jo ASV prezidenta ārstēšanai tika izmantotas zāles, kas vairākumam amerikāņu nebija pieejamas un pat vēl nebija oficiāli apstiprinātas.
Tramps saņēmis farmācijas kompānijas “Regeneron” izstrādāto antivielu terapiju, viņa ārstēšanā tika izmantots deksametazons un “Remdesivir”, ko vēlāk sāka plaši izmantot arī citu Covid-19 pacientu ārstēšanai.
“Tas bija neticami. Es uzreiz sajutos daudz labāk, tikpat labi kā pirms saslimšanas,” stāstīja Tramps.
Prezidenta ārstēšana ar plašākai sabiedrībai tobrīd vēl nepieejamiem medikamentiem gan izraisīja arī kritiku no medicīnas ētikas ekspertiem, it sevišķi tādēļ, ka Covid-19 pandēmijas sākumposmā Tramps negribēja atzīt Covid-19 bīstamību un apgalvoja, ka “ķīniešu vīruss” izgaisīs pats no sevis.
“Šāda sistēma, kad labāko ārstēšanu saņem tikai izredzētie, ir pretrunā izpratnei par taisnīguma nodrošināšanu medicīnā. Politiķiem, kas tiek vainoti par kļūdām pandēmijas apkarošanā, tiek pasniegts izpletnis, lai glābtu viņus pašus,” spriež amerikāņu ārsts Vinajs Prasads.
Viņa kolēģis Arturs Kaplans norāda uz vēl kādu problēmu: kas būtu noticis, ja Trampam no eksperimentālās terapijas būtu kļuvis nevis labāk, bet sliktāk? Šādā veidā var “norakt” pat ļoti perspektīvas zāles, jo slavena pacienta nāve būtu milzīgs trieciens medikamenta ražotāju reputācijai.
Par laimi, tagad cīņā pret Covid-19 ir pieejamas vakcīnas, ko Latvijā un citās valstīs iedzīvotāji var saņemt pilnīgi bez maksas. Turklāt vēl ir iespēja pašam izvēlēties kādu no vairāku veidu vakcīnām. Piemēram, Krievijā daudzi negrib potēties ar vietējā ražojuma vakcīnu “Sputņik V”, kas Eiropas Savienībā nav atzīta, tātad neder ceļošanai uz Eiropu.
Tad nu tūrisma firmas sākušas Krievijas iedzīvotājiem piedāvāt “vakcīnu tūrisma” braucienus uz ārzemēm, lai tiktu pie Eiropā atzītas vakcīnas. Vācijā krievu tūristi par “Pfizer” vakcīnas devu esot gatavi maksāt 580 eiro, savukārt par “Janssen” vakcīnu, kurai pietiek ar vienu devu, tiek maksāti pat 870 eiro.
Pret vīrusu ar pirti
Covid-19 vakcīnas sākumā nebija tik brīvi pieejamas, un pasaulē daži politiķi centās apiet rindu, lai tiktu pie kārotās vakcīnas sev un tuviniekiem. Dienvidamerikas valstī Peru pat izcēlās īsta “Vakcīngeita”, jo šīs valsts prezidents Martins Viskarra bija sarunājis iespēju piedalīties vakcīnas izmēģināšanā.
Tādējādi viņš ar sievu pie Covid-19 vakcīnas tika vairākus mēnešus pirms citiem Peru iedzīvotājiem. Vakcīnu un citu zāļu izmēģināšanā parasti ir kontroles grupa, kuras dalībniekiem, pašiem to nezinot, izsniedz kādu nekaitīgu vielu (placebo), lai varētu salīdzināt rezultātus ar īsto zāļu saņēmējiem. Taču prezidentam bija apsolīts, ka viņš saņems īstu vakcīnu.
Zīmīgi, ka ar Covid-19 inficējušies vairāki politiķi, kas ilgu laiku apšaubīja pandēmijas bīstamību: Tramps, Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru, Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko.
Pandēmijas sākumā Lukašenko prātoja, ka baltkrieviem koronavīruss neesot bīstams, jo visas kaites iespējams pieveikt ar degvīnu un pirti. Vēlāk viņš apgalvoja, ka pats esot izslimojis Covid-19 bez simptomiem. Un tikai pēdējā laikā Baltkrievijas varasiestādes ir atzinušas situācijas nopietnību, uzliekot iedzīvotājiem par pienākumu sabiedriskās vietās lietot sejas masku.
Lukašenko vismaz ir paveicies vairāk nekā Tanzānijas prezidentam Džonam Magufuli, kurš bija Covid-19 noliedzējs un vakcinācijas pretinieks.
“Vakcinācija ir bīstama. Ja baltie cilvēki būtu spējīgi radīt vakcīnas, tad mums jau būtu vakcīnas pret AIDS, tuberkulozi, malāriju un vēzi,” apgalvoja Magufuli. Martā viņš nomira 61 gada vecumā.
Lai gan oficiāli par nāves cēloni tika pasludināta sirds slimība, Tanzānijā izplatījās runas, ka prezidents miris ar Covid-19.
Medicīnas privatizācija
Situācijas nopietnību ir sapratusi arī mūsu kaimiņvalsts Krievija, kur pēdējā laikā koronavīruss katru dienu nonāvē ap 1000 cilvēku. Pandēmija satraukusi arī Krievijas bagātniekus, kas cenšas norobežoties no vīrusa un sagādāt sev labāko pieejamo aprūpi, ja nu tomēr gadīsies saslimt.
Daži pat iegādājušies mākslīgās plaušu ventilācijas aparātus, kas maksā ap 20 000 eiro. Mediķi gan norāda, ka ar dārgu aparātu vien nepietiek; nepieciešams arī personāls, kas prot ar to apieties.
“Paldies dievam, lielākā daļa mediķu nav aizmirsuši par ārsta ētiku: viņi nedosies uz kāda bagātnieka māju un nerūpēsies tikai par viņu, kamēr palīdzība nepieciešama tūkstošiem cilvēku,” laikrakstam “The Moscow Times” stāsta ārsts Jaroslavs Ašihmins.
Pēc viņa domām, šī situācija ir pat ironiska: Krievijas elite gadiem ilgi atstājusi novārtā vietējo slimnīcu uzturēšanu, jo domāja, ka pašiem nekad nebūs vajadzības tajās ārstēties, vienmēr varēs aizlidot uz ārzemēm. Bet tagad izrādās, ka ceļošana ir ierobežota un jāiztiek ar tām pašām vietējām slimnīcām.
Tiesa gan, bagātniekiem arī robežu šķērsošana ir krietni vienkāršāka nekā ierindas pilsoņiem. Piemēram, Austrālija, lai novērstu koronavīrusa ievazāšanu valstī, ieviesa ļoti stingrus ieceļošanas noteikumus, desmitiem tūkstošu austrāliešu jau vairāk nekā gadu nevar atgriezties dzimtenē, jo avioreisu ir ļoti maz un biļetes maksā tūkstošiem dolāru.
Tikmēr virkne Holivudas slavenību (Džūlija Robertsa, Natālija Portmane, Mets Deimons u. c.) bez problēmām ieceļojuši Austrālijā un netika pakļauti īpašai kontrolei.
Glābties var uz salas vai bunkurā
Citi bagātnieki izmanto iespēju apceļot pasauli savās jahtās, kur iespēja inficēties ar koronavīrusu ir minimāla, jo nav īpašas vajadzības piestāt krastā.
Uz šādām jahtām, kas maksā vairāk nekā miljons eiro, ir viss atpūtai un izklaidei nepieciešamais. Nozares pārstāvji vēsta, ka grezno jahtu uzturēšanas izmaksas, ieskaitot apkalpi, sasniedz ap 200 000 eiro gadā.
Ja drošāk jūtaties uz sauszemes, nevis jūrā, iespējams nopirkt vai noīrēt arī privātu salu, kur izbaudīt pašizolāciju. Piemēram, Karību jūras valsts Belizas piekrastē apartamenti uz privātas salas divām personām izmaksās gandrīz 3000 dolāru par nakti.
“Šī ir drošākā vieta pasaulē, kur paslēpties no šausmīgā vīrusa, jo tuvākā zeme ir vairāk nekā 30 km attālumā,” vēsta salas izīrētājs Kriss Krolovs.
Vēl drošāku vietu gan piedāvā biznesmeņi, kas turīgiem cilvēkiem liek priekšā iespēju nopirkt vai noīrēt pazemes bunkuru, kurā iespējams pārciest pandēmiju un citas kataklizmas.
Šādus bunkurus nereti izveido bijušo raķešu bāzu teritorijā, ko armija vairs neizmanto. Piemēram, Vācijā tiek attīstīts “Vivos Europa One” pazemes komplekss, kura veidotāji sola pilnīgu drošību pret visām nelaimēm, kas plosās ārpusē.
230 kvadrātmetru plaši apartamenti šajā bunkurā izmaksās divus miljonus eiro.
Projekta attīstītājs Roberts Vičino apgalvo, ka Covid-19 pandēmija ir tikai sākums un cilvēci sagaida vēl lielākas katastrofas, ko veiksmīgāk pārcietīs tie, kas tām būs laikus sagatavojušies.
“Cilvēki kļūs par plēsoņām; tie, kam nekā nebūs, uzbruks tiem, kam ir. Tā būs gatavā elle,” prognozē Vičino.
