Bagātās un nabagās ministrijas 2
Labklājības ministrija pieprasījusi piecas reizes vairāk naudas, nekā nepieciešams specializēto audžuģimeņu izveidei un atbalsta centriem. No pieprasītā miljona izlietoti tikai 18%, atlikusī nauda novirzīta citiem “neatliekamiem pasākumiem labklājības nozarē”, lielākoties piemaksu un prēmiju maksāšanai.
Savukārt no Salaspils kodolreaktora likvidācijai pērn piešķirtajiem 3,3 miljoniem lielākā daļa izlietota filmu uzņemšanai, čekas maisu digitalizācijai, kvadriciklu, to piekabju un apvidus automašīnu iegādei u. c.
Reaktors, neraugoties uz piesārņojuma risku, netiks likvidēts arī šogad, jo 2019. gadam paredzētie līdzekļi jau novirzīti citiem pasākumiem. Pērn vajadzēja noslēgties arī bruņojuma nomaiņai iekšlietu struktūrās, taču tas nav noticis. No 2018. gadā bruņojuma modernizācijai piešķirtajiem 4 milj. eiro 1 miljons novirzīts virsstundu apmaksai un depo būvniecībai.
Šie ir tikai trīs piemēri no vairāk nekā 25, kas demonstrē, cik masveidīgi ministrijas un valsts institūcijas tērē valsts budžeta līdzekļus neatbilstoši mērķim. Īpaši kritiska situācija ir attīstības finansējuma izlietošanā, norādīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa, piebilstot, ka vismaz 9 milj. eiro ir iztērēti neatbilstoši sākotnēji deklarētajiem mērķiem.
Attīstības izdevumi ir resoriem ik gadu papildus piešķirtais budžeta finansējums tādu prioritāšu īstenošanai, kuras valdība pat finansējuma nepietiekamības situācijā ir atzinusi par būtiskām un nekavējoties īstenojamām uz jostu savilkšanas rēķina citās nozarēs.
“Šāda situācija nav pieļaujama, jo katru gadu iestādes iesaistās sava veida sacensībā par to, vai izdosies saņemt papildu valsts budžeta finansējumu prioritārām nozaru vajadzībām. Visām vajadzībām naudas nepietiek, bet kā, piemēram, nepiešķirsi papildu līdzekļus ārpusģimeņu atbalsta centriem, bērnu tiesību aizsardzībai, Iekšlietu ministrijas iestāžu bruņojuma iegādei u. tml.?,” vaicā E. Krūmiņa.
Gada laikā papildu finansējumu ieguvušās iestādes, saprotot, ka līdzekļus nepagūs iztērēt vai tie ir pieprasīti pārāk daudz, ierosina lemt par naudas pārdali. Visbiežāk šī nauda tiek izlietota telpu remontiem, algām un piemaksām, citām “kārtējām vajadzībām”.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, reaģējot uz VK aizrādījumiem par Salaspils kodolreaktora demontāžai paredzētā finansējuma neatbilstošu izlietošanu, atzina, ka pie tās vainojama iepriekšējās valdības ministrijas vājā projekta uzraudzība, ziņo LETA.
“Kopš stāšanās amatā esmu izstrādājis kārtību, kādā veikšu projekta uzraudzību. Tāpat esam sākuši risināt personāla jautājumus VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā”, izsludinot amata konkursus uz valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amata vietām,” norādīja Pūce.
Valsts kontrole arī konstatējusi, ka, neraugoties uz to, ka pirms desmit gadiem izskanējuši ierosinājumi sakārtot atlīdzību valsts pārvaldē, lai tā būtu “vienlīdzīga un taisnīga”, joprojām ir “bagātās” un “ne tik bagātās” ministrijas.
“Tas nevienu vairs nepārsteidz, ka darbinieku samaksas lielums ministrijās ir atkarīgs no katras institūcijas spējām “izsist” finansējumu budžeta veidošanas procesā,” sacīja E. Krūmiņa.
Bagātākās ministrijas maksā piemaksas, prēmijas, naudas balvas, kamēr nabadzīgajām jāsamierinās ar mēnešalgu vai nelielu pielikumu pie tās.
Lai gan Valsts kanceleja pērn, izpildot Satversmes tiesas lēmumu, grozīja Atlīdzības likumu, lai nodrošinātu, ka tiesnešu atalgojums ir augstāks nekā prokuroru atalgojums, taču realitātē uz piemaksu rēķina prokurora gada atalgojums var pārsniegt tiesneša atalgojumu pat par vairāk nekā 10 tūkst. eiro.
Vairāku Ģenerālprokuratūras virsprokuroru gada atalgojums ir pārsniedzis ne tikai Augstākās tiesas tiesnešu gada atalgojumu, bet pat Augstākās tiesas priekšsēdētāja gada atalgojumu.
“Mūs pārsteidza, ka prokuroriem tiek noteikta piemaksa par dalību prokuratūras iekšējās sanāksmēs un starpinstitūciju darba grupās. Šī piemaksa ir nevis par konkrēta darba rezultāta sasniegšanu, bet kā noteikts procents par katru sēdes apmeklējumu,” par šādu tiesisko normu interpretēšanu pārsteigumu pauž valsts kontroliere. Piemaksa par piedalīšanos sēdē ir 7–10%.
“Ir vēl kāda interesanta nianse,” norāda kontroliere, “vispirms tiek maksāta piemaksa par papildu darbu, kad izmaksātais sasniedz atļautos griestus, proti, 30% no algas, tiek maksāta nākamā piemaksa – par kvalitāti. Arī tās griesti ir 30%. Tātad kopējais apjoms, ko prokurors par dažādu sēžu apmeklēšanu var saņemt, sasniedz 60%.” Pateicoties šādām piemaksām, piemēram, prokurors, kas apmeklējis 20 sēdes mēnesī, par to saņēmis vairāk nekā 1600 eiro. Gadā viņš ir apmeklējis 173 sēdes, un jau 18 tūkstoši eiro.
Kopējie Prokuratūras izdevumi atlīdzībai 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pieauga par 3,2 miljoniem eiro, tajā skaitā par 17–18% pieauga arī prokuroriem maksāto piemaksu par papildu pienākumu izpildi un piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti kopējais apjoms. Prokuroru atalgojuma palielinājumu plānots turpināt arī 2019. gadā un 2020. gadā.
Valsts kontrole pēc 2018. gada finanšu revīzijām sniegusi 89 ieteikumus, aicinot valsts iestādes un ministrijas rūpīgāk sekot finansējuma izlietojuma atbilstībai, lai finansējumu ne tikai apgūtu, bet arī sasniegtu tos būtiskos mērķus, kam finansējums sākotnēji piešķirts. VK aicina arī Valsts kanceleju sākt valsts pārvaldes vienotā atalgojuma reformu.
Policijas GPS iekārtas bieži nedarbojas
* Valsts policijā (VP) iepriekšējos gados 33% transportlīdzekļu ceļazīmēs uzrādītie maršruti būtiski atšķīrušies no globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) datiem, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).
Piemēram, veikts brauciens pa Rīgu vai uz Mārupi, bet ceļazīmē norādīts, ka braukts uz Daugavpili. Kopumā ceļazīmēs norādīts pat 714 kilometru nobraukums, ko nav reģistrējusi GPS iekārta, vai otrādi – GPS reģistrētie braucieni ceļazīmēs nav norādīti.
* Valsts kontrole arī secinājusi, ka Valsts policijā 18% transportlīdzekļu tiek ekspluatēti ar GPS iekārtu, kas nedarbojas, – GPS iekārta nav darbojusies no astoņām dienām līdz pat 15 mēnešiem, lai gan VP iekšējie noteikumi aizliedz ar GPS iekārtām aprīkotos transportlīdzekļus izmantot, ja GPS iekārta nedarbojas.
Vienotais patvēruma meklētāju reģistrs top jau desmit gadus
* Valsts kontrole revīzijā konstatējusi, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) jau kopš 2009. gada strādā pie Patvēruma meklētāju reģistra izveides un uzlabošanas.
Kaut arī šim mērķim līdz 2017. gadam jau bija izlietoti 813 361 eiro, tomēr joprojām nav nodrošināta procesa elektronizēšana un patvēruma meklētāju lietu apstrāde vēl arvien tiek veikta gan papīra, gan elektroniskā veidā. Šis process turpinās arī šobrīd, un tam no jauna paredzēts finansējums.
* Pēc veiktās revīzijas Valsts kontrole pauž šaubas par to, vai jau veiktie un vēl plānotie finanšu ieguldījumi Patvēruma meklētāju reģistra izveidei ir vērtējami kā samērīgi nelielajam apstrādājamo datu apjomam, jo patvēruma meklētāju, kuri Latvijai lūguši starptautisko aizsardzību, skaits turpina sarukt, 2017. gadā – 395, 2018. gadā – 176.
* Patvēruma meklētāju reģistra un statistikas risinājuma izstrāde un uzturēšana uz vienu patvēruma meklētāju līdz šim ir izmaksājusi 302 eiro.
